Ja ūdens skaitītāji jau ir, mezgls nebūs jābūvē

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti, norādīja Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe.

Viņa skaidroja, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi.

Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Turklāt viņa piebilda, ka gadījumā, ja tā izveide paredzēta ārpus privātīpašniekam piederošās teritorijas, tad izmaksas sedz pakalpojumu sniedzējs, savukārt, ja tas notiek privātīpašuma teritorijā, tad tās jāsedz pašam īpašniekam.

Gulbe norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā.

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.

Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze". Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.

Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.

Kukainis atzina, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: "Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. "Smiltenes NKUP" jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu - slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels."

Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.

Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.

Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka - paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.