Lielākais loms – 2,5 kg breksis

«No Rīgas atbraucu uz Jelgavu, lai uzvarētu. Man patīk ķert tikai lielas zivis, tādēļ izplānoju stratēģiju, lai galvenā balva – aprīkots makšķernieku krēsls – ceļotu uz mājām kopā ar mani,» stāsta Jelgavas makšķerēšanas festivāla uzvarētājs Vladislavs Bubnelis, kurš sacensībās noķēra sešus ievērojamus brekšus un divas nelielākas zivis. Jāpiebilst, ka rīdzinieks ieguva arī balvu par lielāko noķerto zivi – divarpus kilogramus smago breksi. Būtiski, ka kopumā noķerto zivju svars bija 6,8 kilogrami. «Katrā vietā, tostarp arī Lielupē, ir savi noteikumi, kuri jāņem vērā, lai viss sanāk – tā ir gan makšķerēšanas aukla, gan distance no krasta, gan ūdens dziļuma un upes grunts apjaušana,» viņš skaidro, norādot: šodien makšķerēja aptuveni 50 metru distancē, un ieguva arī dažas tulznas. Viņš piebilst, ka sacensībās visi makšķernieki izmantoja viena veida iebarojamo barību, ko nodrošināja organizatori, savukārt vienu litru dzīvās barības varēja izmantot papildu sausajai. Uzvarētāja stratēģija bija likt zivs barotavās ne tikai sauso barību, bet arī dzīvo – tārpus –, jo būtiski, ka tie izdala smaržu, ko lielās zivis ātri saož.

Savukārt makšķernieks Garifs Bogdanovs atzīst: «Lai gan Lielupē ir straume, tā ir ļoti minimāla, tādēļ ūdens ir teju stāvošs. Šodien secināju, ka zivis upē ir, taču nedaudz un tikai konkrētās vietās. Šajā gadījumā jābūt lielai meistarībai un prasmīgai pieejai, lai viss sanāk. Man drošvien tomēr vairāk padodas makšķerēšana ne tik stāvošos ūdeņos, piemēram, Gaujā.» Grūtāk nācies arī vienīgajai sieviešu dzimtes sacensību dalībniecei Mārai Ķeņģei. Viņai makšķerēšana ir atpūta no darba ofisā un brīvā laika pavadīšana ar saviem mīļajiem. «Neuzskatu, ka sieviete, kura makšķerē ir kas pārsteidzošs – visa mūsu ģimene iesaistās šajā nodarbē. Es dzīvoju pilsētas centrā un ar makšķeri Pasta salas apkārtnē esmu pamanāma visai bieži,» tā sieviete, piebilstot, ka šodien viņa noķērusi jau četras zivis, tomēr ne tik lielas, kā gribētos. «Domāju, ka šodien daļēji pie vainas ir laikapstākļi – zivis jūt gan atmosfēras spiedienu, gan karsto laiku vairāku dienu garumā,» secina Māra, norādot: neuzvarēju, tomēr pavadīta jauka diena svaigā gaisā.

Jāpiebilst, ka līdztekus fīdermakšķerēšanas sacensībām, Lielupes labā krasta promenādē norisinājās arī bērnu un jauniešu bezmaksas apmācības pludiņmakšķerēšanā. Ģimenes ar bērniem vecumā no diviem līdz pat 18 gadiem, nāca izmēģināt savus spēkus. Viena no pirmajām uz apmācībām ieradās Anševicu ģimene. Divarpus gadus vecais Haralds ar tēti Ralfu aizrautīgi makšķerē, savukārt mamma Līga, turot burciņā tārpus, stāsta, ka makšķerēšana ir ģimenē iemīļota nodarbe. «Ar vīru kopā makšķerējām, kad bijām bez bērniem, un tagad tētis prasmes nodod jaunākai paaudzei,» tā Līga, piebilstot, ka arī vīru vecāki mācījuši makšķerēt jau no bērnības, tādēļ šo nodarbi varētu saukt par mantotu hobiju. Jāpiebilst, ka apmācību laikā noķertās zivis nosvēra, noskaidrojot smagāko lomu ieguvējus. Tandēmā ar tēti, Haralds pārspēja pat dažu lielāku bērnu rezultātu, noķerot 110 gramu smagu zivi.

Neskatoties uz karsto laiku, arī citu jauno entuziastu, kuri vēlējās noķert zivi, netrūka. Piemēram, desmit gadu vecais Ralfs Dārznieks uz sacensībām nāca sagatavojies – dārzā uzraka tārpus un līdzi ņēma savu iemīļoto makšķeri. «Man ļoti patīk makšķerēt. Protams, ilgi jāgaida un jābūt pacietīgam, bet tas brīdis, kad tu noķer zivi, ir gaidīšanas vērts,» viņš secina. Puisis skaidro, ka jāmāk pareizi izvēlēties piebarojamā barība. Piemēram, dīķī labāk izmantot maizi, bet upē – tārpus. Puiša domubiedrs deviņus gadus vecais Jegors Kolbanovs stāsta, ka māk makšķerēt jau kopš trīs gadu vecuma, tomēr nopietnāk hobijam pievērsies tikai tad, kad mājās saplīsa dators. «Es nācu trenēties makšķerēt arī vakar, izdomāju stratēģiju un pagaidām viss sanāk. Zivis slēpjas zem koka tiltiņa, un galvenais pareizi izvēlēties barību. Paņemu maizes kumosus, pa vidu ielieku tārpu,» tā viņš, norādot, ka noķēris un palaidis ūdenī zivis jau neskaitāmas reizes. Jāpiebilst, ka paralēli puišiem, aktīvi makšķerēja un piedalījās lomu svēršanā arī meitenes.

Līdztekus vīriem un bērniem, kuri makšķerēja upes krastā, ģimeņu mammām un citiem interesentiem piedāvāja apmeklēt zivs pagatavošanas meistarklases. Jelgavas pavāri Edgars Biķernieks un Arno Polītis iepazīstināja ar veidiem, kā ātri pusdienās pagatavot gardu karpu un līdaku. A.Polītis skaidroja, ka galvenās sastāvdaļas, gatavojot līdaku, ir sāls, pipari, nedaudz eļļas un citrona sulas, savukārt papildu šīm sastāvdaļām var pievienot ķiploku vai zaļumus, kā arī pētersīļus un citrona miziņu. Zivi cep uz grila folijā aptuveni 30 minūtes. A.Polītis piebilst, ka «zivi grūti pārsālīt,» norādot, ka zivs ēdieniem sāls nepieciešama vairāk nekā gaļas ēdieniem. Savukārt E.Biķernieks apmeklētājus iepazīstināja ar meksikāņu gaumi. Viņš gatavoja līdakas tako. Lai zivs garšotu meksikāņu gaumē, nepieciešams tortiljas pamatā likt sakapātus kāpostus ar pētersīļiem un laima sulu, pa vidu ieklāt grilētu līdakas fileju, savukārt virskārtā pievienot «Piko de gajo» salātus, kurus taisa izmantojot tomātus, sīpolus, pētersīļus, pievienojot laima sulu un sāli. Mērci pagatavo blenderējot sīpolu, tomātu, ķiplokus un piparus.

Jāpiebilst, ka otro vietu fīdermakšķerēšanas sacensībās ieguva jelgavnieks Uldis Pommers, kura lomu svars kopumā sasniedza 5,75 kilogramus, savukārt trešais palika Rinalds Vācers, ar kopējo lomu svaru 2,45 kilogrami. Bērnu un jauniešu sacensībās reģistrēti 19 dalībnieki, savukārt smagākais loms – 110 gramus smaga zivs.

Jāpiebilst, ka pasākumu Jelgavas makšķerēšanas festivālu organizēja jelgavnieki Jānis Cirsis un Kārlis Goldmans. Savukārt jauniešu mācības organizētas ar Jelgavas pilsētas pašvaldības jauniešu iniciatīvu projekta konkursa «Jaunieši var» ietvaros.