Annika: „Nezinu, ko darītu bez savas māsas!”

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Tuvojoties britu dīvas Annique (Annika) jeb īstajā vārdā Lūsijas Rendelas koncertam Jelgavas kultūras namā, ko mūzikas gardēži gaida ar lielu nepacietību, portāls Jelgavniekiem.lv sazinājās ar dziedātāju, lai noskaidrotu, kā sācies un rit viņas ceļš mūzikas pasaulē, no kā viņa iedvesmojas un kādas ir viņas domas par šobrīd „karstāko” tematu Lielbritānijā – tās izstāšanos no Eiropas Savienības.

Šobrīd dziedātājai ir saspringts grafiks, jo notiek gatavošanās gaidāmajiem koncertiem, tostarp arī tiem, kas jau drīz priecēs klausītājus Latvijā, kā arī tiek veidots jau otrais dziedātājas albums. Annika atzīst, ka uzstāšanās šeit viņai būs pirmā un viņa to gaida ar lielu nepacietību: „Domāju, ka tā man ir liela iespēja – koncertēt tik prestižās Latvijas vietās; par to esmu ļoti pateicīga. Vēlos iedvesmot latviešu klausītājus ar „dzīvo” izpildījumu, kā arī priecāšos, ja cilvēki vēl vairāk pievērsīsies manai mūzikai – tad man būs iemesls atgriezties vēl ar citiem koncertiem!” Tiem, kuriem tuva Annikas mūzika, tiek dota neliela intriga – talantīgā mūziķe atzīst, ka viņai ir daudz vēl publikai neatrādītu dziesmu, ar kurām viņa labprāt dalītos koncertos.

Kā viņa pati uzsver, mūzika un dziedāšana, šķiet, ir vienīgais, ar ko viņa spētu saistīt savu dzīvi, joma, kurā attīstīt karjeru: „Es dziedāju vēl tad, kad nebiju iemācījusies runāt. Manu dzīvi mainīja arī mācības ACM koledžā, kur es iepazinos ar cilvēkiem, kuri man ļāva izpausties un veidoja manu profesionalitāti tādu, kāda tā ir tagad. Taču arī tagad es turpinu mācīties, piemēram, no citu mūziķu koncertiem, vērojot to no auditorijas perspektīvas.” Annika arī labprāt min konkrētus mūziķus un personības, kuru dziedāšanas stils un mūzika viņu iedvesmo – Džils Skots, Ella Fičdžeralda, Eimija Vainhausa, Fredijs Merkūrijs, Frenks Sinatra, „The Beatles”, Roisina Mērfija. Neatsveramu pieredzi viņa guvusi, sadarbojoties ar multi-instrumentālistu Kobiju Izraelītu – abu mūziķu apvienošanās rezultējās Annikas debijas albumā „Head’s up”, kas ir muzikāli baudāms austrumniecisko melodiju un džeza toņu apvienojums.

Līdztekus muzikāli gūtajiem iespaidiem, liela nozīme dziedātājas dzīvē ir ģimenei. Viņa atklāj, ka arī viņas pieņemtais skatuves vārds sakņojas ģimenes tradīcijā: „Pirmkārt, Annika ir mans otrais vārds, taču tas ir arī manas mātes vārds, ko viņai deva viņas vecāki – franču valodas skolotāji. Manuprāt, tas ir atšķirīgs un labskanīgs skatuves vārds un, ko gan vēl labāku var vēlēties kā pašai savu vārdu!” Vislielāko iedvesmu un atbalstu jaunā dīva saņem no savas māsas: „Es nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņas. Viņa ir mans labākais draugs, viņa vienmēr ir man blakus.” Tuvība ar māsu dziedātājai ļauj arī relaksēties brīžos, kad radošie darbi ir izsmēluši viņas spēkus. Annika gan teic, ka mūzika nav iedomājama bez nelielas rutīnas un, kas tas, protams, mēdz būt nomācoši, taču nupat viņa ir atklājusi meditācijas atjaunojošo spēku, kas ļauj viņai izdzīvot ikdienu ar smaidu uz lūpām, kā arī atgādina par atpūtu, kas nepieciešama gan viņai pašai, gan viņas balsij.

Jautāta par savas mūzikas idejisko pusi un vēstījumu, ko viņa labprāt sniedz saviem klausītājiem, Annika atzīst, ka nav konkrētu ideju nesēja, taču cenšas mūzikā atspoguļot savas dzīves pieredzi pēc iespējas dažādos skatījumos: „Ir daudz lietu, ko vēlos paust caur mūziku un, ja iespējams, no visdažādākajiem skatpunktiem.” Viena no viņas dziesmām, kas tiks atskaņota arī Jelgavas koncertā, "London’s burning”, veltīta 2011.gada nemieriem, kas skāra Londonu un ir spilgts piemērs dziedātājas vēlmei uzrunāt cilvēkus, savus klausītājus radošā, miermīlīgā veidā – ar dziesmu, tāpat liekot aizdomāties par miera nozīmi un atbalstu, ko spējam viens otram sniegt.

Diemžēl, stāsts par Londonu un Lielbritāniju nu ir rezultējies tās izvēlē – briti referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsojuši pozitīvi, taču „Brexit” norise joprojām vieš daudz neatbildētu jautājumu ne vien pašu britu, bet arī citu Eiropas iedzīvotāju prātos. Lai arī Annikai nav konkrēta viedokļa par šo lēmumu, viņa referendumā balsojusi „pret”. „Es biju ļoti sarūgtināta, uzzinot balsošanas rezultātus. Ko gan es varu darīt lietas labā? Atliek vien gaidīt un skatīties, kas notiks,” stāsta mūziķe, piebilstot, ka pagaidām nav zināms, kā šis britu lēmums ietekmēs vietējo mūzikas industriju vai citas jomas.