Ārste: bērns nav mazais pieaugušais

“Bērns nav mazais pieaugušais” norāda pediatre Gunta Užāne, aicinot īpaši pirmklasnieku vecākus apzināties, ka jaunā skolas vide ir ne vien dienas režīma un vides maiņa, bet nopietnas emocionālas pārmaiņas, kas būs jāizdzīvo mazajam skolniekam pret kuru visa ģimene lolo noteiktas gaidas. Vislabāk būtu pirmajā pusgadā neaizrauties ar dažādiem pulciņiem un papildus nodarbībām, lai neradītu pārslodzi. “Ikdienas praksē saskaros ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ir pastiprināts nogurums, regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama šņaukāšanās. Šīs visas pazīmes liecina, ka bērnam ir psihoemocionālas problēmas, kurām var būt dažādi cēloņi”, stāsta daktere Užāne. Ja pulciņi ir apmeklēti jau pirms skolas, tad, to darot pirmajā klasē, kad bērns vairs nav stingrā uzraudzībā, ir jāpārliecinās, ka tiek ievērots maksimāli pareizs ēšanas režīms – lai nenotiktu pārtikas uzņemšana kāda transporta līdzeklī, starpposmā starp skolu un pulciņu. Tāpat ir joprojām jāievēro pietiekams atpūtas režīms.

Savukārt bērniem, kuru jau ir apbružājušies skolas režīmā un mācās ne pirmo gadu, vecāku uzmanību būtu jāvērš uz jautājumiem, kas saistās ar stāju un acīm. Stundām ilga sēdēšana pie stacionārā datora vai vārtīšanās pa gultu ar planšeti vai viedtelefonu rokās jebkādā apgaismojumā, ir draudi nepareizai stājai, acu problēmām un redzes pasliktināšanās iespējām. Tāpat vecākiem vajadzētu pavērot, lai bērni smagās skolas somas nenēsātu uz viena pleca. “Vēl šim vecumam tipiska problēma ir pastiprināta stāvēšana uz vienas kājas, saliecot augumu uz vienu pusi, lai neizskatītos pārāk garš”, stāsta pediatre. Ikviena vecāka uzdevums ir novērtēt sava bērna iespējamās auguma veidošanās novirzes no normas, kuras līdz 12 gadu vecumam ir salīdzinoši viegli koriģējamas ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību vai, izvēloties noteiktus sporta veidus, kas rod balansu un risinājumu problēmām.

Ikvienā vecumā vislabāk būtu, ja bērns iespēju robežās ceļu uz skolu mērotu kājām, nevis vecāku automašīnā. Kardioloģi uzskata, ka staigāšana ir vislabākā slodze, kā arī tādejādi noteiktu laika sprīdi bērns pavada ārpus telpām.

Kā lielākās vidusskolēnu problēmas ārste redz dažādās atkarības – no datora, nikotīna un alkohola, kā arī novirzes no dienas un ēšanas režīma. “Lielajiem bērniem visbūtiskākais ir kontakts un vecāku atbalsts jebkurā dzīves situācijā. Es kā ārste varu jaunietim skaidrot, ka nesmēķējot, būs vieglāk skriet un no rīta nebūs jāatkrēpo, taču es nevaru kontrolēt zāļu lietošanu vai ēšanas paradumus. Ir svarīgi, ka ģimenē netiek grauta bērna pašapziņa un viņam tiek veltīta uzmanība”, norāda Gunta Užāne.

Gan vecākiem, gan arī bērniem ir jārēķinās arī ar to, ka skolas laikā bez slimošanas neiztikt, jo tipiskākā mūsdienu problēma ir slimību “neizslimošana” mājas režīmā, bet gan došanās uz skolu vai darbu tiklīdz kļūst nedaudz labāk. “Dzert antibiotikas un iet uz skolu nav pieļaujams risinājums”, norāda ārste. Vispirms ar zāļu palīdzību tiek “nosista” temperatūra, bet ne iznīcināts vīruss. Būtu nepieciešams mājās ārstēties, kamēr temperatūra pazūd, plus vēl tik dienas, cik bija temperatūra. Pēc spēcīgu zāļu lietošanas organisms atjaunojas 10 – 14 dienas, kad noteikti nevajadzētu sportot nedz skolā, nedz arī doties uz treniņiem. Ātri aktivizējot organismam lielas slodzes, tas neatpūšas, bet tieši otrādi – neliels viruss var pārtapt par angīnu un tālāk bronhītu, jo jebkāda imunitāte būs sagrauta. Plaši izplatītie vēdervīrusi, kas izpaužas ne vien kā vemšana, bet arī kakla sāpes un klepus, ir ārkārtīgi lipīgi. Izslimojušajam ir iespējas aplipināt veselos arī vēl pēc nedēļas, ja nav veikta pienācīga ārstēšana. “Vecākiem ir jāsaprot, ka regulārai kaišu “neizslimošanai” ir liela ietekme uz bērna imunitāti un uzņēmību pret jebkādām slimībām.