Jelgavnieks, kurš iekaros «Jauno vilni»

- Pastāsti par savu ceļu uz «Jauno vilni».
- Viss sākās no kora “Zvonnica” Jelgavas 2.pamatskolā, kur es dziedāju 11 gadus, sākot ar sākumskolu. Kad man bija 12 gadi, iestājos Jelgavas Mūzikas vidusskolā, ieguvu tur vidējo speciālo izglītību un eksterni mācījos par diriģentu, apgūstot šo profesiju. Ar vokālu sāku profesionāli nodarboties 16 gadu vecumā. Jau no pašas bērnības es biju mūzikā un sapratu, ka savu dzīvi saistīšu tieši ar šo. Bet, lai kļūtu par labu mūziķi, sapratu, ka nepieciešama izglītība.

- Kas palicis atmiņā no skolas gadiem?
- Skolā es mācījos labi un biju kluss skolnieks. No priekšmetiem visvairāk patika mūzika, bet pilnīgi nedraudzējos ar sportu, pat mēģināju nepiedalīties komandas spēlēs, lai nepieviltu visus. Tomēr tagad es ļoti mīlu trenažieru zāli un pastāvīgi turu sevi formā.

- Par ko tagad strādā?
- Es negribu nosaukt savu darba vietu, varu tikai teikt, ka esmu parasts ofisa darbinieks. Dzīvošanai nauda ir nepieciešama, tāpēc jāstrādā.

- Tas jau ir trešais gads, kad tu mēģini tikt uz konkursu «Jaunais vilnis». Kā tas bija šoreiz?
- Sākumā, nosūtot pieteikumu konkursa piedalīšanai, es satikos ar vairākiem šķērsļiem. Man nesanāca nosūtīt visu uz Jauna viļņa jauno mājaslapu, mani visu laiku “izmeta” uz veco. Un es nosūtīju elektroniskās vēstules uz visiem trīs e-pastiem, ko man sanāca atrast. Bet manai producentes sanāca saskārties ar cilvēku, kurš iedeva pareizus kontaktus. Sanāca, ka visi mani iepriekšēji e-pasti bija nosūtīti “uz nekurieni”. Un tomēr vienu dienu man tālrunī parādījās ienākošais zvans ar ārvalstu numuru, un izrādās, ka tas bija zvans no «Jaunā viļņa». Es biju apjucis, bet izlemt par piedalīšanos vajadzēja tūlīt. Un, protams, ka es pateicu JĀ!

- Pastāsti par atlasi «Jaunajā vilnī»?
- Atlase notika Bulgārijā. Kopā mēs bijām 24 dalībnieki - jaunie talanti no Kanādas, Moldāvijas, Rumānijas, Bulgārijas, Itālijas, no Ukrainas bija pat 13 dalībnieku, un četri bija no Latvijas. Kad es nodziedāju un nogāju no skatuves, sapratu, ka neesmu izturējis atlasi. Pirmo reizi es uzstājos ar dziesmu “Rise like a phoenix”, kuru nodziedāju līdz galam. Otro es dziedāju pagājušajā gada atlasē un tā ir pašsacerēta. Šogad man atļāva izpildīt tikai pirmo pantu un piedziedājumu, un Jauna viļņa režisors, ģeniālais Aleksandrs Revzins, kurš tālāk mūs visus mācīs, apstādināja mani, un es sapratu, ka izgāzos. Pēc tam žūrija ļoti ilgi apspriedās, bet vēlāk mūs pasauca uz skatuvi un izteica savus viedokļus. Vārds tika dots Filipam Kirkorovam, Ani Lorak, Igoram Krutojam un dažiem Bulgārijas producentiem. Mūs brīdināja, ka pašreizējā politiskā situācija nekāda veidā neietekmēs atlases rezultātus, bet I. Krutojs akcentēja, ka šogad dalībniekiem jābūt ļoti stipriem, paziņojot, ka tiks atlasīti ļoti maz cilvēku. Man visu laiku likās, ka tieši šādos brīžos uz mani skatījās visvairāk, kas nozīmēja - neesmu izgājis atlasi. Kad sāka nosaukt dalībniekus, un manu vārdu nenosauca, es sapratu, ka nenosauks. Divas nedēļas pirms konkursa atlases es nedziedāju, jo biju saslimis un man bija problēmas ar balss saitēm, tāpēc nevarēju trenēties. Bet…kad paša beigās nosauca manu vārdu, es dažas sekundes pat nevarēju aptvert, kas noticis. Šo sajūtu nevar aprakstīt! Emocijas vēlās pāri malām! Tas bija brīnums! Es ticu augstākam spēkam, kas sargā mūs, es daudz lūdzos, un tajā brīdī kā vēl nekad jutu atbalstu no augšas.

- Un ko tu atlasē dziedāji?
- Tā ir liriska romantiska dziesma “Прощай” (Paliec sveiks) par mīlestību un šķiršanos. Sākumā tas bija dzejolis, bet vēlāk uzrakstīju arī mūziku. Sestdien, 18.aprīlī, Igaunijā sāksies šīs dziesmas klipa filmēšana. Mēs gribējām izdarīt to agrāk, bet nebija piemērotu laika apstākļu - tie bija pārāk labi.

- Kas tevi atbalstīja?
- Milzīgs atbalsts bija no manas producentes un direktora Kiras Bujakas, kura visu laiku bija blakus un risināja daudz jautājumu, ticēja, ka man viss izdosies. Viņa darīja prieks manis visu. Es saprotu, ka , ja ne viņa, es laikam to visu nebūtu sasniedzis. Dalībniece no Latvijas Katya Meija arī atbalstīja, palīdzēja novērst saspringto atmosfēru. No viņas es saņēmu daudz pozitīvo emociju, par ko esmu ļoti pateicīgs. Protams, ka radinieki arī ticēja man. Viņi redzēja, ka man visu laiku kaut kas trauc, bet vienmēr atbalstīja un ticēja man.

- Vai «Jaunā viļņa» atlase bija godīga?
- Tas, ko es redzēju – viss ir godīgi. Nekas nav nopirkts. Vecāki man nav bagāti cilvēki, bet strādā vienkāršus darbus. Visu apmaksāju es pats, un man pat vajadzēja aizņemties naudu, lai aizbrauktu uz Bulgāriju.

- Kā tu novērtē savas iespējas?
- Tagad vēl par agru par to runāt, bet šobrīd dalībnieku vēl ir maz. Drīzumā atlase notiks Maskavā.

- Iedomājies, ka esi «Jaunā viļņa» uzvarētājs. Kas tālāk?
- Tālāk viss. Tas ir mana sapņa piepildījums. Es nodarbošos ar to, ar ko man vajag nodarboties. Es gribu uzstāties uz lielās skatuves. «Jaunais vilnis» – tas ir ceļš, kas atver tev priekšā daudz iespēju pašpilnveidošanai. Es gribu dziedāt un ar to pelnīt naudu. Es vēlos dzīvot Latvijā, bet doties arī uz ārzemēm. Es visu laiku ilgojos pēc Jelgavas, un man nepatīk dzīvot Rīgā, tādēļ brīvdienās vienmēr cenšos aizbraukt uz Jelgavu. Šeit viss ir tik tuvs, es esmu pieradis pie cilvēkiem un vietām pilsētā, un es nevaru bez tā visa. Es mīlu savu pilsētu.

- Tavs visslielākais zaudējums dzīvē?
- Es nevaru pateikt, ka bija kaut kas īpašs, ko zaudēju. Bija gadījums, ka neizgāju atlasi Anglijā X-faktors konkursā. Tiesa, es to neuzskatu par zaudējumu, bet uztveru kā pieredzi. Pagājušajā gadā netiku «Jaunajā vilnī», bet tas bija pakāpiens, lai izvarētu šogad. Un atlase – tas vēl nav vissarežģītākais. Kad patiešām nedrīkst atslābināties – tā ir sagatavošanās pašam konkursam. Es pārstāvu savu valsti Latviju, un tā ir milzīga atbildība. Es devu vaļu emocijām atlasē, bet vairs to darīt nedrīkstu.

- «Zvaigzņu slīmība» tev jau ir?
- Pagaidam nav, bet es saprotu, ka tā ir iespējama, un varbūt nauda un atpazīstamība mani var sabojāt. Tagad, sākot jau kaut ko sasniegt, es nezaudēju cilvēciskumu, kas mani ļoti iepriecina. Es jebkurā gadījumā mainīšos. Es runāju ar cilvēku, kuru visvairāk cienu, I.Krutoju - leģendu, miliardieri, kas atlidoja uz Latviju ar savu privāto lidmašīnu, bet redzu, ka man priekšā stāv parasts un labsirdīgs cilvēks,. Tas ir mans ideāls, un es gribu būt viņam līdzīgs.

- Kā tu uztver tenkas?
- Es uzskatu, ka slikta PR nav. Atbildot uz šo jautājumu, es vienmēr kā piemēru minu Allas Pugačovas vārdus: «Nav svarīgi, ko jūs par mani runājat, svarīgi, ka jūs runājat”. Es to neuzskatu par mīnusu, cilvēki vienmēr kaut ko teiks, bet es principiāli nelasu komentārus intervijām vai rakstiem par mani.

Jelgavnieks, kurš iekaros «Jauno vilni» (3)