Kongresa eksperti iesaka atlikt novadu reformu

Pēc LPS aicinājuma Monitoringa komitejas eksperti pērn decembrī ieradās vizītē Latvijā un tagad sagatavojuši ziņojumu, kurā konstatējuši vietējās demokrātijas pārkāpumus Latvijā ATR procesā, aicinot Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu līdz tiks nodrošinātas godīgas, efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Monitoringa komitejas sākotnējā pārskata ziņojumā starptautiskie eksperti akcentē, ka faktu vākšanas vizīte Latvijā parādīja, ka LPS iesniegtie argumenti ir nopietni un rada pietiekamas bažas, lai pamatotu situācijas īpašu uzraudzību. Kopumā secināts, ka ATR procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas, norāda LPS.

Eksperti arī secinājuši, ka pašvaldības faktiski nepiedalījās reformas izstrādē, jo plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti. Ziņojumā uzsvērts, ka novadi nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt kā "Lego" klucīšus, tos brīvi pārvietojot. Vairāk par visu novadi ir veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi (dažreiz gadsimtiem senu), atmiņām un identitāti, jo īpaši laukos, norādījuši eksperti.

Piektdien preses konferencē LPS priekšsēdis Gints Kaminskis žurnālistiem stāstīja, ka pašvaldības ir vienmēr atbalstījušas reformu, un viņš nezinot nevienu pašvaldības cilvēku, kurš saka, ka nav vajadzīgas reformas, jo pašvaldības veic reformas katru dienu dažādās dzīves jomās. "Taču pārmaiņām jābūt balstītām uz demokrātijas principiem, jābūt iedzīvotāju viedoklim uzklausītam," uzsver Kaminskis.

Viņš atgādināja, ka jau kopš pērnā gada maija LPS ir atkārtoti norādījusi, ka ir nepieciešams dialogs, kritēriji un pamats, lai veiktu tik apjomīgu reformu. Dialogam jābūt, tādam, ka abas puses sarunājas un risinājums tiek panākts. LPS kongress aicināja pārstrādāt VARAM piedāvājumu un strādāt, ievērojot demokrātijas pamata principus. Domes sēdē 2019. gada septembrī LPS aicināja valdību pārskatīt darbu un premjeram uzņemties procesa koordināciju, jo reformas aptver dažādas jomas, kā arī nolēma vērsties EP pašvaldību kongresā par Latvijā notiekošo procesu, aprakstot situācijas attīstību.

"Negaidīti ātri pie mums bija ekspertu komisija, jo uztraukums tika atzīts par pamatotu. 4. decembrī bija eksperti vizītē Latvijā," atgādināja Kaminskis, uzsverot, ka laikā, kad ekspertiem ir bažas par demokrātijas principu ievērošanu, ir jābūt vērīgākiem un uzmanīgākiem, lai veiktu šos procesus demokrātiski. "Ir vienvirziena sarunas, iespēja pateikt ir bijusi, bet sadzirdēšana nav bijusi. To, ka sarunāties ir nepieciešams un aptaujas ir būtiskas lēmumu pieņemšanai, neviens nevar noliegt," sacīja Kaminskis.

"Manuprāt, skarbs ir ieteikums Saeimai atlikt reformu līdz brīdim, kad būs notikušas godīgas konsultācijas," novērtēja LPS līderis. Kongresa lēmums tiks pieņemts 20.-22. martā plenārsesijā, kad būs redzams gala rezultāts, pagaidām zināms tikai ekspertu atzinums. Sagatavotais lēmums vēsta, ka kongress turpinās sekot reformu procesam. "Tas diemžēl norāda, ka neesam paši spējīgi pieņemt lēmumus Latvijā un kādam no ārpuses ir mums jāpalīdz," uzskata Kaminskis.

Savukārt Latvijas Universitātes asociētā profesore, Sociālo zinātņu fakultātes politikas nodaļas vadītāja, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle Iveta Reinholde žurnālistiem skaidroja, ka kopš 1995. gada veiktas 103 monitoringa misijas, un kongresa monitoringa misijas vērtējums valstīm kalpo kā novērtējums, ko valstis tomēr cenšas respektēt un darīt visu, lai ievērotu vietējās demokrātijas principus, ņemot vērā šo principu attīstību.

"Ik pa brīdim gadās gadījumi, kad nevedas ar šo principu ievērošanu. Tāpēc, lai aizsargātu vietējo demokrātiju, pašvaldībām un to asociācijām ir iespēja lūgt ārkārtas faktu noskaidrošanas misiju. Šajā gadījumā kongresa reakcija bija ļoti ātra, jo pastāvēja pamatotas bažas, ka situācija saistībā ar vietējo demokrātiju ir zināmā mērā visnotaļ nepatīkamā stāvoklī. Te atgādinu Satversmes 2. pantu, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tā kā pašvaldības ir iedzīvotājiem vistuvākie varas nesēji, tad viennozīmīgi iedzīvotāji ir tie, kuru viedokli primāri jāņem vērā, veidojot jebkādas robežu pārbīdes un apvienošanās procesus," skaidroja Reinholde.

Pēc viņas teiktā, ja faktiski kongress, veicot misiju, konstatē, ka ir izveidojušies apstākļi, kuri satur situāciju, kas var apdraudēt demokrātisko principu ievērošanu, tad normāla procedūra ietver to, ka pēc tam ir tā saucamā postmonitoringa uzraudzības procedūra, kur faktiski kongress pāriet politiskā dialoga līmenī ar attiecīgās valsts varas iestādēm, un tas nozīmē, ka turpmāk dialogā tiek iesaistīts Ministru kabinets, Valsts prezidents.

"Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu un novērstu problēmas, kas ir konstatētas kongresa rekomendācijās, kongress var sagatavot sava veida ceļa karti, kā rīkoties, lai šīs problēmas novērstu. Latvijas gadījumā jau ekspertu ziņojumā tie galvenie uzstādījumi ir ietverti, un man šķiet, ka Latvijai nebūtu jāgaida īpaši sagatavota ceļa karte, jo ekspertu ziņojums jau skaidri un gaiši pasaka – lūdzu, runājiet ar iedzīvotājiem. Gribu atgādināt pašvaldību hartas uzstādījumu, ka jebkurās reformu pārbīdēs svarīgs ir iedzīvotāju viedoklis," saka Reinholde.

Eksperte atgādināja, ka kongresa rekomendācijās 2004. gadā, kas ir faktiski EP rekomendācijas par reformām un robežu pārbīdēm, ir skaidri un gaiši norādīti principi, ka pirms šādas reformas veikšanas ir nepieciešams sagatavošanās darbs, kas ietver precīza plāna sagatavošanu, nepieciešams veikt iepriekšējo reformu izvērtējumu un nepieciešams visu reformas un lēmumu pieņemšanas procesu balstīt uz labām institucionālām procedūrām, kas ietver labu institucionālo dialogu starp ministriju un pašvaldībām, kur iedzīvotāju viedoklis ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā. EP ir vairākkārt norādījusi, ka robežu pārbīde nav vienīgais veids, kā atrisināt izaicinājumus. Jebkādu robežu pārbīdē un karšu veidošanā ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis, gadsimtos veidojušās vēsturiskās tradīcijas, turklāt būtiski izvairīties no strikta dalījuma centrs-perifērija, kas Latvijā jau sāk veidoties pārāk izteikti, norāda Reinholde.

"Institucionālajam dialogam jābūt jēgpilnam, kas nozīmē, ka abu pušu viedoklim jābūt uzklausītam, abas puses ir diskutējušas un nonākušas pie vienprātības. Modernās demokrātijas izpratnē jēgpilns dialogs nozīmē iedzīvotāju līdzdarbošanos un uz pierādījumiem balstītu politiku. Latvijas pusei ir iespēja, negaidot ceļakarti, ķerties pie šo darbu izpildes un faktiski mainīt ATR retoriku," uzskata eksperte, norādot, ka kongresā ir ne tikai pašvaldību organizāciju pārstāvji, bet līdzsvaram arī neatkarīgo ekspertu grupa, kurā darbojas ar pašvaldībām nesaistīti eksperti.

Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis ("Mazsalacas novadam"), kurš piedalījās kongresa Monitoringa komitejas sanāksmē, pārstāvot LPS, preses konferencē atzina, ka "bijis beidzot atvieglojums, ka kāds mūs sadzird un saprot par ko runājam, kad sakām, ka demokrātija tiek apdraudēta un iedzīvotāji netiek uzklausīti. No otras puses ir skumjas, ka tās problēmas, kas tiek pārrunātas Latvijas kontekstā, ir tās pašas, par kurām šobrīd runā Turcijas sakarā. Joprojām aktīvi tiek uzsvērts, ka dialogs nenotiek, sarunas ar iedzīvotājiem ir formālas. Gada laikā pašvaldības, dažādas grupas un organizācijas ir aicinājušas valdību nākt un sarunāties".

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Saeimas un valdības pienākumu ieklausīties ekspertos, Kaminskis atzina, "ka, ja eksperti jau teikuši to pašu, ko mēs jau sakām vairāk nekā gadu, tad atbildīgam politiķim būtu jāieklausās ekspertu viedoklī, negaidot kongresa lēmumu". Arī Reinholde piebilda, ka ekspertu viedokli izskata Monitoringa komiteja, un tad tas iet uz kongresu. "Ja komiteja ir akceptējusi, tad izmaiņas līdz gala apstiprināšanai ir ļoti minimālas. Tāpēc nav jāgaida oficiālais gala apstiprinājums, bet jāķeras klāt un jāpilda darbi," sacīja eksperte.

Savukārt par iespējamām sankcijām, ja valdība ignorē, Kaminskis sacīja, ka negribētu pieļaut situāciju, ka Latvijas valdība varētu neieklausīties ekspertu viedoklī, jo tad jau nav jēga atrasties EP un pievienoties Eiropas pašvaldību hartai.

Reinholde uzsver, ka primārais kaitējums no šī ir valsts tēlam un starptautiskajai reputācijai. "Tas ir pietiekami nopietns signāls, jo globalizētajā pasaulē labi zinām, ko nozīmē valsts tēls un reputācija. Ja ir signāli, ka valstij ir nosacīti demokrātijas apdraudējumi, tad tālākas sekas var atspoguļoties reitingos, tajā skaitā kredītreitingos un uzticamības reitingos," sacīja eksperte, norādot, ka valdībai tas būtu jādara atbildības savas tautas priekšā un lai nemazinātu uzticību valsts varai.

Uz "Delfi" jautājumu, kā Latvijā uzklausīja iedzīvotājus iepriekšējās reizēs, kad mainīja novadu robežas, un vai bija problēmas ar starptautisko vērtējumu, Kaminskis atbildēja, ka iedzīvotāju aptaujas nebija un iepriekšējā reizē arī bija politiska reforma, kad vēl pēdējā naktī daudzas lietas tika pārkārtotas un pārvērtētas. "Ekspertu ziņojumā ir atsauce, ka iepriekšējā reforma tika veikta 13 gadus un ik pa laikam iedzīvotājiem tika stāstīts, kas tiks darīts, bet tagad ir sasteigtība – trīs mēnešu laikā izstrādāta, divu mēnešu laikā apstiprināta valdībā. Tas aiziet tādā tempā, ka tie, kas ieinteresēti, nespēj izsekot līdzi. Tas ir tas, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesiskajām normām, un tas ir tas, kas ir jāatrisina," sacīja Kaminskis.

Savukārt uz jautājumu, kā rīkotos ministru un deputātu vietā, Rokpelnis atbildēja, ka "priekšnieks ir tas, kurš pasaka, ka būs šitā, bet vadītājs saka, ka šis ir labākais ceļš, vai jūs nāksiet ar mani. Šobrīd tas process netiek vadīts. Lai procesu vadītu un tas notiktu demokrātiski, tas prasa laiku. Demokrātisks process ir lēns process. To nevar izdarīt mēneša, triju, vai gada laikā. Pilnīgi normāli būtu – ja mēs ejam uz reformu, nosaucam konkrēti, kas ar ko netiek galā un kas rada problēmas, noliekam to galdā, izrunājam un tad soli pa solim, ātrākais uz 2025. gada vēlēšanām, gatavojam un strādājam, un pie nosacījuma, ka, vadot šo procesu, cilvēki tev iet līdzi".

Ministrs Pūce, komentējot ziņojumu, žurnālistiem atzina, ka šis ir EP pašvaldību organizāciju lobija sagatavots redzējums, kas lielā mērā atkārto šīs organizācijas biedra – LPS – argumentus. "Tikai vienā ziņā esmu nepatīkami pārsteigts par šo ziņojumu. Par to, ka tā informācija, tajā skaitā dokumentāra informācija, ko ministrija deva, nav vērtēta. Ziņojuma tekstā nav atrodami nekādi komentāri par šo informāciju. Tikai tik daudz, ka viņi atzīst, ka ministrijas un LPS informācija atšķiras. Droši vien savu biedru ietekmē ir piekrituši pilnībā piekrist LPS šajā jautājumā. LPS to izmanto kā savas pozīcijas paušanas instrumentu Latvijā," sacīja ministrs, atzīstot, ka respektē viņu tiesības un pieņem zināšanai šo informāciju.

Viņš atgādināja, ka Saeimā atbildīgajā ATR komisijā rit aktīvs darbs un notiek garas, detalizētas sarunas, kur pašvaldībām ir tiesības atkārtoti izteikties. "Domāju, ka nevienam, kas no malas vēro šo procesu, nav šaubu, ka pašvaldībām bija iespēja izteikties. Cits jautājums, vai to ņem vērā. Pašvaldību viedokļi ir arī bieži vien savstarpēji pretrunīgi, un tos nav iespējams ņemt vērā," skaidro Pūce. Viņš atzīst, ka ekspertu ziņojums Latvijai nebūs juridiski saistošs, bet tas tiks izvērtēts.

Par ziņojumu Pūce sacīja, ka VARAM ļoti detalizēti sniedza informāciju par to, kādas sarunas bija ar pašvaldībām un LPS. "No tā visa palicis, ka LPS nav uzklausīta vispār, bet tas neatbilst patiesībai. Šī nav pirmā vieta, kur vērtē ATR. To jau pērn ir vērtējusi Eiropas Komisija tā saucamajā semestra ziņojumā un arī šogad vērtēs. To ir vērtējuši OECD eksperti, un šie ieteikumi ir pilnīgi pretēji un norāda, ka reforma nepieciešama," atgādināja ministrs.

Viņš neredz vajadzību atlikt likuma pieņemšanu un rīkot jaunu sarunu raundu. Pūce uzskata, ka "esam pilnībā valdībā un Saeimā ievērojuši hartu". Par EP pašvaldību kongresu ministrs saka, ka "to nevar vērtēt kā starpvalstu organizāciju. Tas ir institucionāls lobijs".

EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Īsteno dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas veidošanas procesos, gatavo ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem. Praktiski palīdz jaunajām dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.