LSDSP kongresā lems par partijas reorganizāciju (2)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Sestdien, 19.janvārī, notiks Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 48.kongress, un kā viens no galvenajiem tajā tiks skatīts jautājums par partijas reorganizāciju, apvienojot to ar vēl trim politiskajiem spēkiem un kļūstot par partiju "Atmoda".

LSDSP reorganizācijas līgums liecina, ka tā plāno apvienoties ar partijām "No sirds Latvijai", "Kristīgo demokrātu savienību" un "Gods kalpot mūsu Latvijai", veidojot partiju "Atmoda". Kā jaunveidotās partijas pamatmērķi līgumā minēta valsts faktiskās suverenitātes un tautas pašnoteikšanās nodrošināšana neatkarīgu Eiropas valstu savienībā; cilvēka drošības garantēšana un tiesiskas valsts pastāvēšana, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai; demogrāfiskās situācijas uzlabošana; Latvijas tradicionālās kultūrvides, ģimenes un kristīgo vērtību, kā arī citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūru saglabāšana un aizsargāšana un manipulēšanas ar tautas apziņu un domu novēršana.

Vairāki aptaujātie LSDSP biedri pauž neizpratni par partijas vadības lēmumu, un uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis.

"Konkrēto situāciju radījusi pašreizējā partijas vadības, kura vienojās ar trim partijām par vienotas partijas, uzsveru - partijas, nevis partiju apvienības izveidi. Retorisks jautājums - vai pašreizējais partijas līderis vispār apzinās, kādā virzienā viņš cenšas stūrēt partiju? Pat Rainis kapā nemierīgi grozās, uzzinājis, kas tūlīt notiks ar viņa "bērnu" LSDSP," atklāj LSDSP valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe.

LSDSP biedrs, partijas Izglītības, zinātnes un sporta komitejas vadītājs Juris Dzelme publiskajā vidē arī paudis neizpratni par partijas lēmumu. "Svarīgi ir atgādināt Latvijas valsts un kultūras vēsturi, parādīt LSDSP lomu neatkarīgas Latvijas valsts un tās parlamentārās, demokrātiskās iekārtas veidošanā. Partija nedrīkst atteikties no savas un visas Latvijas vēstures, mainot savu nosaukumu. Tā būtu ne tikai LSDSP nodošana aizmirstībai, bet arī Latvijas vēstures, solidaritātes un valstiskuma idejas daļēja atmešana," uzskata Dzelme.

Bijušais LSDSP ģenerālsekretārs Aivis Biķernieks, kurš savu darbību partijā ir apturējis, vērtē, ka, pazūdot LSDSP un latviskajai sociāldemokrātijai no politiskās arēnas, sociāldemokrātijas niša tiek atstāta politiskajai partijai "Saskaņa".

"Ja LSDSP iestājās par Latvijas neatkarību, par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad "Saskaņa", slēpjoties aiz vārda "sociāldemokrātisks", var mēģināt laiku pa laikam atkal panākt krievu valodas kā otras saziņas valodas ieviešanu. Aizejot LSDSP, aiziet arī vecākā, tradīcijā un nopelniem bagātākā partija, kas savu darbību nebija pārtraukusi nedz pēc Ulmaņa apvērsumu, nedz arī PSRS okupācijas laikā. Aiziet partija, kuras pārstāvis Miķelis Valters jau 1903.gadā runāja par neatkarīgu Latviju," piebilst Biķernieks.

LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs iecerēto partijas reorganizāciju uzskata kā pamatotu soli, lai stiprinātu politisko vidi Latvijā.

LSDSP 48.kongress notiks 19.janvārī Rīgā, Arodbiedrību mājā.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.