Kā politiķi pildījuši savus solījumus?

Aizvadītās četrgades bilance – sasniegtais un nepaveiktais

Diskusijas ieskaņā lūgti atskatīties uz iepriekšējo sasaukumu, pirms četriem gadiem dotajiem solījumiem un to izpildi, visi dalībnieki netur sveci zem pūra un raiti stāsta par izdarīto.

«Nacionālās apvienības» deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, kurš pašvaldībā strādā jau ceturto sasaukumu, pie paveiktā min gan ielu sakārtošanu ap paredzamo transporta termināli, gan Lielās ielas rekonstrukciju, gan citus projektus. Būtisku uzsvaru viņš liek uz vēlētājiem dotā solījuma – uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti Jelgavā, izpildi: «Ja pirms tam Jelgavā bija viens no sliktākajiem dzeramajiem ūdeņiem, tad tagad esam viens no pozitīvākajiem piemēriem.» Atbilstoši partijas programmam, «Nacionālā apvienība» Jelgavā centusies ienest tautiskas vēsmas, un kā piemēru J.Strods min svētku rotājumos redzamās latviskās zīmes. Īstenojot pilsētas ielu rekonstrukciju, pēc J.Stroda teiktā tiek pievērsta uzmanība gan tam, lai būtu uzbrauktuves bērnu ratiņiem, gan veloceliņš. Vienlaikus viņš arī norāda, ka visu ielu sakārtošanai būs nepieciešami vairāki desmiti gadi: «Jelgavā ir 142 kilometri neasfaltēto ielu, un, ja rekonstrukcija vienam kilometram maksā aptuveni miljonu, tad saprotam, ka tādu līdzekļu mums nav.» «Nacionālās apvienības» deputāts uzskata, ka kļūdas un neveiksmes ir normāla parādība tad, ja vēlas kaut ko panākt un mainīt. «Pirms vairākiem gadiem lēmumi tika pieņemti uz tā brīža zināšanu un likumdošanas bāzes. Protams, ir lietas, ko tagad mēs darītu citādi. Mainās gan prioritātes, gan iespējas, kā mērķus realizēt, tāpēc diez vai varam runāt par kļūdām,» skaidro deputāts. Viņaprāt, arī sadarbība koalīcijas iekšienē bijusi produktīva.

«Vienotības» līderis un Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, kurš domē strādā 12 gadus, nosauca virkni partijas programmā iekļauto mērķu, kas sasniegti pēdējā sasaukuma laikā, uzsverot, ka pēdējā četrgadē pilsētas attīstībā ieguldīti vairāk kā 50 miljoni eiro, piemēram, ir bijusi iespēja samazināt rindas uz vietām pilsētas pašvaldības bērnudārzos, atverot divus jaunus bērnudārzus, piedāvājot pirmsskolas izglītības iespējas aptuveni 500 bērniem. Tāpat līdz 185 eiro palielināts pašvaldības līdzfinansējums vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Pašvaldības budžetā rasti līdzekļi, lai palielinātu nodarbinātības programmā iesaistīto jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem skaitu, dodot viņiem iespēju gan piepelnīties vasaras mēnešos, gan apgūt darba prasmes, kas var veicināt turpmāko profesionālo izvēli. Piepildīts arī viens no būtiskākajiem solījumiem – īstenota Jelgavas 2.internātpamatskolas sporta zāles būvniecība, radot labvēlīgu vidi un apstākļus skolēnu attīstībai un izglītībai. Pēc vicemēra teiktā, daudz darīts, domājot par profesionālās izglītības prestiža celšanu, atbalstot Jelgavas Amatu vidusskolu, kā arī Jelgavas Tehnikumu, kur audzēkņi profesiju apguvē var izmantot modernas iekārtas. Runājot par pilsētas infrastruktūru, A.Rublis uzsver papildu stāvlaukumu izbūvi daudzviet pilsētā – radītas ap 600 jaunu stāvvietu, un vicemērs pauž cerību, ka darbu šajā programmā varēs turpināt, jo, viņaprāt, stāvlaukumu skaits ir nepietiekams. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta jautājumam par autostāvvietām izglītības iestāžu tuvumā, lai maksimāli atvieglotu pilsētas mazāko iedzīvotāju nogādāšanu bērnudārzos un skolās. A.Rublis kolēģu atbalstu viņa piedāvātajām idejām vērtē kā pietiekamu un atzina, ka, plecu pie pleca strādājot, ir paveikts daudz, turklāt viņš arī piekrīt J.Stroda teiktajam, ka «nekļūdās tikai tas, kas neko nedara».

Pilsētas mēru un ZZS pārstāvi Andri Rāviņu debatēs aizstāja viņa partijas biedrs Vilis Ļevčenoks, kurš domē kā deputāts strādā astoņus gadus, bet pašvaldībā kopumā darbojies kopš 2001.gada. Viņš nevēlājās atkārtoties, minot izdarīto, norādot, ka šajā sasaukumā strādāts kopā ar Nacionālo apvienību un «Vienotību» un viss paveiktais ir vērtējams kā komandas darbs. «Man personīgi patīk ātri pieņemt lēmumus un tos realizēt, bet nereti rodas aizķeršanās gan no likumdošanas, gan valsts puses, tādēļ katrs lēmums tiek rūpīgi izvērtēts,» tā V.Ļevčenoks. No aizvadītajā četrgadē sasniegtajiem mērķiem viņš īpaši izcēla divus – Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra (JPOIC) izveidi, kā arī video novērošanas sistēmas ieviešanu pilsētā. Jautāts, vai pieļautas kādas kļūdas, V.Ļevčenoks norāda, ka, skatoties no malas, kļūdas vienmēr var atrast, taču pārliecināti piebilst, ka nav izdarīts nekas, ko būtu jānožēlo.

Tikmēr Saulvedis Šalājevs minēja virkni koalīcijas izvirzīto mērķu, kur atbalstu sniegusi arī opozīcija, piemēram, bērnudārza rindu samazināšana, Pasta salas izbūve un tirgus nodošana privātā investora rokās, lai gan sākotnēji partijas deputāti pret to iebilduši. Vienlaikus viņš kritiski vērtēja Jelgavas Tehnikuma modernizāciju, bilstot, ka dārga iekārtas netiekot pilnībā noslogotas, tādēļ jādomā par jaunu audzēķnu piesaisti no citām pašvaldībām. «Par 50 miljonu investīcijām... Man ir jautājums, ja pie varas būtu citi politiskie spēki, vai tad to nebūtu? Te ir cita lieta – kāds ir procentuālais sadalījums jeb cik daudz projektu ir līdz galam izpildīti,» neizpratni pauž S.Šalājevs. Tāpat opozicionārs norāda uz nepieciešamību palielināt algu JPOIC darbiniekiem, nevis palielināt štatus, saglabājot zemu atalgojumu. Viņam nepieņemams likās arī domes lēmuma par Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija sasteigšanu, jo tagad gadu skola stāvot, bet pašvaldība maksā ar telpām šīs mācību iestādes audzēkņu izvietošanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU).

Komentējot S.Šalājeva izteikumus par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, V.Ļevčenoks apliecināja, ka iepirkumu konkurss šī projekta realizēšanai tika izsludināts operatīvi, taču izmaiņas likumdošanā šo procesu sabremzējušas, un tikai šogad maija nogalē izdosies noslēgt līgumu par būvniecības uzsākšanu.

Prioritātes un galvenie mērķi nākotnē

Runājot par šā gada vēlēsanām, S. Šalājevs informē, ka «Reģionu apvienības» ieceres Jelgavas pilsētā skartu vairākas būtiskas jomas. Tā, cenšoties uzlabot nodarbinātību un uzņēmējdarbību pilsētā, tiks domāts par Eiropas fondu piesaisti un uz dažādiem atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbības attīstībā, tostarp ērtu sabiedriskā transporta sistēmu un investīciju piesaisti. Viņš norāda, ka jāakcentē atbalsts mazajam un vidējam biznesam, nevis megaprojektiem, tiesa, neaizmirstot arī par lielu uzņēmumu ienākšanu Jelgavā. Infrastruktūras uzlabošanā akcents tikšot likts uz iekšpagalmu sakārtošanu, izveidojot tam speciālu fondu, ielu seguma atjaunošanu, Raiņa parka rekonstrukciju, kā arī domāts par to, kā atvieglot to iedzīvotāju pieslēgšanos pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkliem, kuri vēl to nav paveikuši. Sociālajā lomā par prioritāru tiek uzskatīts atbalsts pensionāriem un jaunām ģimenēm, kur aug divi un vairāk bērni.

Šobrīd Jelgavā vadošās partijas pārstāvis V.Ļevčenoks nosauc galvenās attīstības jomas, kurās tiks strādāts nākotnē – infrestruktūra, veselība, sports un kultūra. Pilsētas infrastruktūras jomā gaidāms aktīvs periods saistībā ar Eiropas projektu īstenošanu, kas skars Atmodas un Rūpniecības ielu, Prohorova ielas un Loka maģistrāles rekonstrukciju, vienotā satiksmes termināla izbūvi, tirgus projekta realizāciju, blakus tam uzbūvējot arī kinoteātri un autoostu, un upes baržu piestātnes un graudu termināla izveidi kādreizējās «Būvdetaļu» rūpnīcas teritorijā.

Raugoties nākotnes iecerēs, visnopietnāk, šķiet, priekšvēlēšanu programmai piegājusi partija «Vienotība», un A.Rublis uzsver, ka akcents likts uz konkrētām lietām, nevis vispārīgiem solījumiem. Tā aptver daudzas ļoti svarīgas jomas, no kurām priekšplānā izvirzīta izglītība. «Vienotības» deputāti nākamajā sasaukumā, saņemot vēlētāju atbalstu, cīnīsies, lai tiktu atvērts vismaz vēl viens jauns pašvaldības bērnudārzs. Tāpat tiek solīts vēl palielināt pašvaldības līdzfinansējumu par bērniem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Kā prioritāte tiek minēta arī bērnu un jauniešu centra «Junda» pārcelšana uz modernām telpām Zemgales prospektā, kur atrastos arī Bērnu bibliotēka. «Noteikti iestāsimies par Spīdolas ģimnāzijas ēkas rekonstrukciju vai jaunas būvniecību,» piebilst A.Rublis. Pie iecerētajiem darbiem tiek minēti dienesta dzīvokļi jaunajiem, kvalificētajiem speciālistiem, sporta laukumu izbūve pie Valsts ģimnāzijas un 4.sākumskolas, kā arī Tehnoloģiju vidusskolas, kurā paredzēts īstenot siltināšanas projektu un dabaszinību kabinetu aprīkošanu un Vecpilsētas attīstīšana, izveidojot tajā Amatu māju.

Jurijs Strods iezīmēja savas partijas trīs galvenos darbības virzienus – atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai, izglītībai un ģimenēm ar bērniem, kā arī rūpes par drošas un viedas pilsētas attīstību. Ikkatrā no virzieniem izcelti svarīgākie paveicamie darbi – liela uzmanība vērsta pilsētas infrastruktūras uzlabošanai, tostarp Loka maģistrāles paplašināšanai un vairāku ielu rekonstrukcijai, izglītībā jaunas vēsmas piedzīvos bērnu un jauniešu centrs „Junda”, kā arī bērnudārzs „Sprīdītis”, kam plānots energoefektivitātes projekts. Tāpat neiztikt bez patriotiskiem un vēsturi izzinošiem pasākumiem, kas atbilst partijas idejiskajai ievirzei. Pilsētā „Nacionālā apvienība” vēlētos izbūvēt vēl vairākus veloceliņus, kā arī strādāt pie administratīvo resursu samazināšanas energoefektivitātes pasākumos.

Sīkāk par solīto un izpildīto

Diskusijā tās dalībniekiem tika uzdoti arī jautājumi, kas skar konkrētus solījumus, turklāt tie tika uzdoti tādā rindas kārtībā, cik efektīvi partijas strādājušas pēdējo četru gadu laikā jeb cik no solītā izpildīts.

Darba efektivitātes saraksta augšgalā ar dotiem 32 solījumiem un no tiem 26 realizētiem ir partija „Vienotība”. A.Rublis, taujāts par to, kādā veidā izdosies ar pašvaldības dzīvokļiem nodrošināt jaunos speciālistus, ņemot vērā ierobežoto pašvaldības dzīvokļu fondu, norādīja, ka šobrīd pašvaldības īpašumā ir 1239 dzīvokļi, no kuriem brīvi ir 102, proti, tos šobrīd remontē, savukārt pretendentu rindā gaida seši speciālisti, līdz ar to pagaidām neradīsies šķēršļi ar dzīvokļiem nodrošināt tos, kuri to vēlas. Deputāts gan uzsvēra, ka dzīvokļu jautājums būs jārisina, plānojot ilgtermiņa atbalstu – visticamāk, nāksies būvēt jaunu daudzdzīvokļu namu.

Jaunajā priekšvēlēšanu programmā «Vienotība» sola atcelt braucienu skaita ierobežojumu tām iedzīvotāju grupām, kuras sabiedrisko transportu izmanto pa samazināto maksu. «Šobrīd Jelgavas pilsētas sirmgalvjiem par samazinātu maksu tiek nodrošināti 20 braucieni mēnesī, bet mēs vēlamies šo braucienu skaita ierobežojumu atcelt,» skaidro vicemērs. A.Rublis norāda, ka jāņem vērā pensionāru mazie ienākumi, turklāt, viņaprāt, tas pašvaldībai gadā izmaksātu ap 50 000 eiro un to vietvaras budžets var atļauties.

Partijas plānā ietilpst arī mērķis palielināt pašvaldības sniegto finansiālo atbalstu pilsētas iekšpagalmu brauktuvju sakārtošanas projektiem, kam šobrīd dome atvēl 25 000 eiro. Rubļaprāt, šī summa jāpalielina, piedāvājot šo summu četrkāršot, turklāt palielinot pašvaldības atbalsta daļu.Viņš arī uzsver, ka citās pašvaldībās šādai idejai ir pozitīvs rezultāts, un Jelgavai sasāpējusī daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu problēma jārisina steidzamā kārtā.

Runājot par tik svarīgo izglītības jomu, partijas „Vienotība” galvenās prioritātes skar izglītības kvalitātes nodrošināšanu, sākot no pirmskolas. A.Rublis uzsver, ka jāatbalsta visi skolēni – gan tie, kuriem mācībās ir grūtības, gan izcilnieki. Tāpat prioritāšu sarakstā jau minētā vēl viena bērnudārza izveide, Spīdolas ģimnāzijas rekonstrukcija un sporta laukumu izveide pie pilsētas skolām.

Jautāts, vai Eiropas fondu finansējuma piesaiste arī turpmāk būs tendēta infrastruktūras attīstībai uz ražošanas objektiem un kā to izdevies realizēt līdz šim, deputāts atzīst, ka tā būs prioritāte nākotnē, it sevišķi tāpēc, ka tas ir būtisks aspekts, lai piesaistītu investorus. Iepriekšējā četrgadē sniegts viens finansiālais atbalsts – Aviācijas ielas pagarinājuma izbūvei, kas ved uz UVZ vagonu rūpnīcu, bet A.Rublis to vērtē kā diemžēl ne sevišķi izdevušos projektu. Nākamajā četrgadē plānots ieguldīt līdzekļus arī infrastruktūras nodrošināšanai līdz citiem industriālajiem objektiem, tostarp, tā saucamajā Depo mikrorajonā - Neretas un Prohorova ielās un citviet.

Partija ZZS iepriekšējai četrgadei izvirzīja 48 solījumus, no kuriem izpildīja 31. Nākamajam etapam izveidotā programma guvusi konkrētāku ievirzi, tāpēc pirmais jautājums skāra gan iepriekšējai, gan šai programmai aktuālo jautājumu par satiksmes termināla izbūvi un iemesliem, kas kavēja to realizēt iepriekšējā sasaukuma ietvaros. V.Ļevčenoks norādīja, ka projekta realizēšana bija jāuzsāk ar tuvumā esošo ielu sakārtošanu, lai šī teritorija iekļautos pilsētvidē un būtu pievilcīga. Izmantojot pirms četriem gadiem pieejamās Eiropas fondu finansējuma rezerves, tika sakārtota Pasta, Akadēmijas iela un dzelceļa stacijas apkaime. Šie projekti kavēja pievēršanos termināla izbūvei, taču šobrīd noris projekta izstrāde un V.Ļevčenoks informē, ka turpmāko trīs gadu laikā termināls tiks izveidots.

Tāpat ZZS jaunajā programmā kā prioritāte izvirzīta Romas ielas asfaltēšana. Ņemot vērā, ka pilsētā ir 142 km ielu, uz kurām ir grants segums, vēlējāmies uzzināt iemeslus, kādēļ izdarīta tieši šāda izvēle. Deputāts skaidro, ka tas ir sens solījums, turklāt tā ir viena no garākajām ielām, apkārt tai atrodas arī dzīvojamais masīvs. Vispirms bija jāsakārto infrastruktūra, un darbi pie tā joprojām turpinās, taču, domājams, nākamgad varēs ķerties pie asfalta seguma uzklāšanas.

Izglītības jomā ZZS pārstāvji iecerējuši izbūvēt stadionus pie Jelgavas Valsts ģimnāzijas un 4.sākumskolas, taču ir skaidrs, ka arī bez šīm izglītības iestādēm ir virkne citu, kur būtu vajadzīga stadionu iekārtošana, piemēram, 3.sākumskola, kur darbojas sporta klase, un tāpat arī Jelgavas tehnoloģiju vidusskola, kuras apkārtnē nav neviena cita stadiona. V.Ļevčenoks atklāj, ka Valsts ģimnāzijas stadiona izveides projekts iekļauts Eiropas fondu finansējumā, līdz ar to, tas ir garants projekta realizācijai. Savukārt 4.sākumskolas stadiona izveidei paredzētais Eiropas finansējums iekļauts profesionālo skolu programmā, kas ietver arī sporta halles būvniecību pie Jelgavas Tehnikuma.

Nule noslēdzies iepirkumu konkurss par divu jumtu izveidi Pasta salas teritorijā, proti, virs slidotavas un brīvdabas estrādes. Konkursā atklājas, ka projekta realizācijai nepieciešama daudz lielāka summa, nekā plānots, tāpēc deputātam tika jautāts, vai šis projekts vispār tiks realizēts. Kā skaidro V.Ļevčenoks, šobrīd tiek meklēti iemesli, kāpēc jumti būvniecības piedāvājums ir tik dārgs, tostarp pašvaldība veic ģeoloģiskos pētījumus, vai jumtu konstrukcijas balstu pamati būtu jārok tik dziļi – iespējams, ja dziļumu pazeminās, projekts izmaksās lētāk, skaidro deputāts.

Iepriekšējā sasaukuma programmā ZZS partijai nav izdevies realizēt virkni ieceru, piemēram, ģimenes biļetes ieviešanu uz kultūras pasākumiem un daudz ko citu. Jautāts, kālab tā, V.Ļevčenoks teic, ka daudz kas realizēts daļēji, piemēram, sporta un atpūtas laukumu izveide mikrorajonos, pilsētas centrā un citviet, savukārt ģimenes biļete, kas tika ieviesta pāris pasākumos, nav guvusi atbalstu iedzīvotāju vidū.

„Nacionālā apvienība” iepriekšējā četrgadē saviem vēlētājiem deva 33 solījumus, taču realitātē izpildīja vien 19. Jāpiebilst, ka šī partija savu programmu politisko debašu laikā vēl nebija publiskojusi, tāpēc jautājumi galvenokārt tika vērsti ar skatu uz aizvadīto četrgadi.

Šobrīd publiskajā telpā aktualizēts fakts par augstajiem Jelgavas pašvaldības administratīvajiem izdevumiem, un J. Strods tika lūgts šo jautājumu komentēt. Viņš pauž neizpratni par žurnālistu publiskoto informāciju, jo ikmēnesi iesniegtie rezultāti un žurnālistu publiskotais izdevumu daudzums krietni atšķiras. „Iesākumā pats vēlos izprast, uz ko balstīti šie skaitļi, un tad arī varēšu sniegt komentāru,” norāda deputāts.

Atskatoties uz nacionālās pašapziņas veidojošo mērķu sasniegšanu, J. Strods norāda, ka, tos realizējot, partija meklē veidus, kā nevis sarīdīt Latvijas iedzīvotājus, bet kā pilsētu attīstīt, balstoties senču mantojumā. Kā pozitīvus piemērus deputāts min konkursa „Izzini Jelgavu” ieviešanu, lokālpatriotismu veicinošus pasākumus izglītības iestādēs, latviskās vides instalācijas un daudz ko citu. Balstoties uz pilsētā notiekošajām aktivitātēm jautājam par dažbrīd kūtro Latviešu biedrības darbu, vismaz salīdzinājumā ar mazākumtautību biedrībām. J.Strods gan oponē, kā būtisku niansi minot, ka Latviešu biedrība nedarbojas Sabiedrības integrācijas pārvaldes biedrību pulka sastāvā, līdz ar to aktivitātes notiek atstatu. Jāpiebilst, ka Latviešu biedrība veicinājusi īsteno projektu par vecā Lāčplēša pieminekļa jeb «Lāčplēša sirds» sakārtošanu pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Tāpat J.Strods norāda, ka Latviešu biedrībā joprojām iesaistās jaunieši, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka biedrība „iekšēji” noveco.

Vismazāko solījumu skaitu izdevies realizēt opozīcijas partijai – „Reģionu apvienība” no dotiem 34 solījumiem „dienas gaismā” iznesusi vien septiņus, kam gan S.Šalājevs nepiekrīt, minot, ka izpildīti vairāk, vismaz 11. Kā galveno iemeslu, kas kavē solījumu izpildi, Saulvedis Šalājevs min finansējuma trūkumu, taču viņš piebilst, ka partijas pārstāvji aktīvi piedalās budžeta plānošanā un neatsaka padomus, kur finansējumu būtu iespējams ietaupīt – piemēram, pašvaldības medijs («Jelgavas Vēstnesis» - aut.) ir pārāk dārgs, tāpat iespējams ietaupīt arī interešu izglītības jomā un citviet.

Viens no partijas solījumiem skar atkritumu apsaimniekošanas maksas samazināšanu, bet diemžēl šībrīža skaitļi rāda, ka «Reģionu apvienībai» nav izdevies pat pietuvoties iepriekšējā programmā norādītajam mērķim – ap 7 eiro/m³. Turklāt S. Šalājevs nevar nosaukt, cik tad tagad ir atkritumu apsaimniekošanas maksa pilsētā. Noslēgumā viņš pauž gatavību jaunajā sasaukumā strādāt koalīcijā, jo, viņaprāt, partijas tikai sola, taču mērķu izpilde uz priekšu virzās lēni.

Cerību un mērķu horizonts nākamajā sasaukumā

Politisko debašu nobeigumā katra partija ieskicēja nākotnes prognozes, vēlreiz raksturojot savus mērķus, kā ar vēlamo vietu skaitu, ko cer iegūt vēlēšanās.

„Nacionālās apvienības” pārstāvis J.Strods atteicās no konkrētu skaitļu minēšanas, bet norādīja, ka svarīgi saprast, kāda būs komanda, ar ko varēs kopīgi strādāt, kā arī opozīcijas spēkus. „Galvenais, lai pēc vēlēšanām spējam skatīties acīs gan vēlētājiem, gan kolēģiem,” rezumēja deputāts.

„Vienotības” pārstāvis A. Rublis arī piekrita kolēģa teiktajam, atsakoties no konkrēta vietu skaita minēšanas, kā būtiskāko izceļot vēlmi kopīgi strādāt, īstenojot vēlētājiem dotos solījumus un sekmējot pilsētas attīstību.

ZZS pārstāvis V.Ļevčenoks nedaudz raksturoja savas partijas sarakstā iekļautās personības un katra potenciālu nākamā sasaukuma mērķu izpildē, kā arī īpaši uzsvēra, ka kopā ar kolēģiem paveikts un strādāts daudz, un pēc vēlēšanām darbi turpināsies.

Tāpat arī S.Šalājevs piekrita, ka iegūstamo vietu skaitu nav iespējams prognozēt, bet aicināja vēlēšanās piedalīties tos, kuri iepriekšējo reizi šo iespēju neizmantoja. Runājot par iesniegto partijas programmu, deputāts uzsvēra, ka tajā ietverts tikai tas, kas ir svarīgs Jelgavai un nav lieku solījumu.

2013.gadā pašvaldību vēlēšanās doto solījumu izpilde (RĀMIS)

Vienotība

Solījumi – 32
Izpildīti – 26
Efektivitāte - 81,25%

ZZS

Solījumi – 48
Izpildīti – 31
Efektivitāte - 64,58%

TB/LNNK/Visu Latvijai

Solījumi – 33
Izpildīti – 19
Efektivitāte - 57,57%

Saskaņa

Solījumi – 34
Izpildīti – 11
Efektivitāte - 32,35%

Reģionu apvienība

Solījumi – 34
Izpildīti – 7
Efektivitāte - 20,59%