|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||
JAUNĀKIE |
Lielbritānija nobalso par izstāšanos no ESRaksts publicēts: 2016.06.24. 16:03:56Raksta autors: tvnet.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Kā liecina piektdien iegūtie galīgie Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb "Brexit" rezultāti, izstāšanās soli atbalstījuši 51,9% tā dalībnieku. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija. Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus. Savukārt, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma paziņojis par atkāpšanos no amata. Viņš uzskata, ka sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības jāvada jaunajai valdībai. "Britu tautas griba ir norādījums, kas ir jāpilda," žurnālistiem pie savas rezidences Londonas Dauningstrītā norādījis Kamerons. Viņš solīja, ka tuvākajos mēnešos centīsies "stabilizēt kuģi", tomēr uzsvēra, ka līdz oktobra sākumam, kad paredzēta partijas konference, ir jāatrod jauns līderis. Kā liecina ekspertu viedoklis, Lielbritānijas izstāšanās Latviju ietekmēs pakāpeniski. Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga, uzskata DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. «Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu pirmkārt nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs, savu viedokli skaidro eksperts. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk. Ietekme uz Latviju būs arī apstāklim, ka jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību. «Sagaidāms arī, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti «Brexit», ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko pirmkārt noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās,» atzīst Strautiņš, piebilstot, ka Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Tāpat, ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā, norāda ekonomikas eksperts. Viņš secina, ka «Brexit» svarīgākā ietekme, visticamāk, būs politiska, nevis ekonomiska. Savukārt, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis atzīst, ka vēl pāragri spriest par to latviešu, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā, statusu. Vēstnieks skaidroja, ka pēc notikušā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienības (ES) sastāvā Latvijai būs nozīmīgi, ka Lielbritānija paliek stingrs, spēcīgs un svarīgs partneris, piemēram, NATO, kā arī drošības un aizsardzības jautājumos. «Cik ilgi notiks sarunas, to nevar prognozēt, bet mūs interesē, lai rezultāts būtu pieņemams ES, Lielbritānijai, kā arī Latvijai. Mums rūp Latvijas pilsoņu intereses, lai tie netiek diskriminēti,» sacīja vēstnieks. Arī Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš uzskata, ka šobrīd galvenais Latvijas mērķis ir radīt un nodrošināt aizsardzību Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|