Mudina iedzīvotājus nekļūt par krāpnieku upuriem

Pēdējā mēneša laikā Jelgavā notikuši vairāki gadījumi, kad, stāstot par negadījumā iekļuvušiem radinieku, krāpnieki ieguvuši lielas naudas summas. Cietušie bijuši gados vecāki cilvēki, kuri lētticīgi uzticējušies stāstītajam un pat nav centušies pārbaudīt krāpnieku minētos faktus. Likuma sargi aizdomās par šiem gadījumiem aizturējuši vairākus Lietuvas pilsoņus, taču neizslēdz varbūtību, ka viņus kaimiņvalstī organizējuši vieni un tie paši cilvēki, tādēļ Jelgavas policija sākusi arī aktīvu darbu pārrobežu sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem.

Izkrāpj 5000 eiro
Pēdējā augusta dienā par krāpnieku upuriem Jelgavā kļuvusi 1937.gadā dzimusi sieviete un 1921.gadā dzimis vīrietis, kuri viltus palīdzētājiem attiecīgi atdevuši 600 un 300 eiro. «Šādos gadījumos krāpnieki rīkojas pēc līdzīgas shēmas – piezvana uz stacionāro tālruni, uzrunā cilvēku, stāstot, ka viņa radinieks iekļuvis negadījumā ārzemēs vai arī nepieciešama steidzama viņa ārstēšana. Sarunas gaitā krāpniekiem izdodas izvilināt no cilvēka nepieciešamo informāciju, un viņiem liekas, ka zvanītājs visu patiešām zina, tādēļ arī uzticas, atdodot naudu,» - skaidro Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieka vietas izpildītājs Dainis Vītols. Jelgavā notikušajos gadījumus telefona saruna apzināti stiepta garumā – pat līdz 20 minūtēm, līdz pie durvīm jau zvanījusi persona, kura atnākusi pakaļ naudai. D.Vītols uzsver, ka tas tiek darīts, lai neļautu cilvēkam attapties un mēģināt pārbaudīt faktus, turklāt nereti tiek minēts, ka pakaļ naudai ieradīsies policijas vai vēstniecības pārstāvis. Te gan jāpiebilst, ka neviens no cietušajiem nav pieprasījis krāpniekam uzrādīt kādu dokumentu, bet viņiem pieticis ar rakstisku izziņu no krāpnieka par naudas saņemšanu. Lieki teikt, ka izziņā uzrādītie krāpnieka personas dati nav bijuši patiesi.

Aizdomās par šo krāpšanu tajā pašā dienā Valsts policijas darbinieki, sadarbībā ar kolēģiem no Jelgavas Pašvaldības policijas aizturēja 1994.gadā dzimušu Šauļu (Lietuva) iedzīvotāju, kurš savu vainu ir atzinis un šobrīd ir apcietināts. Diemžēl cietušo atdoto naudu policijai atgūt nav izdevies.

Nedēļu vēlāk – 7.septembrī – Jelgavas policijas darbinieki saņēmuši vairākus zvanus no iedzīvotājiem, ka krāpnieki pēc līdzīgas shēmas mēģina no viņiem izspiest naudu, taču, ja šiem cilvēkiem izdevās izvairīties no likumpārkāpēju izliktajiem slazdiem, vienā gadījumā 1942.gadā dzimusi jelgavniece noticējusi stāstītajam. «Viņai krāpnieki pieprasīja milzīgu naudas summu, un visbeidzot izdevās vienoties par 5000 eiro, pēc kura pakaļ ātri vien ieradās cilvēks», - stāsta D.Vītols. Krāpnieki sievietei stāstījuši, ka mazdēls ārzemēs uz ielas neveiksmīgi kritis un uzgāzies virsū meitenei, kura guvusi smagu galvas traumu un nepieciešama steidzama operācija.

Šajā gadījumā policijas darbiniekiem operatīvi izdevies uzsākt vainīgo meklēšanu, turklāt saņemtas ne tikai noziedznieku pazīmes, bet arī informācija no taksista, kurš šos cilvēkus vedis pa Jelgavu, tādēļ drīz vien likuma sargu rokās nonāca 1971. un 1974.gadā dzimuši Lietuvas pilsoņi, kuriem jau iepriekš bijušas problēmas ar likuma ievērošana, turklāt Lietuvā viņiem nav deklarētas dzīvesvietas.

«Krāpnieki stāsta, ka viņiem Lietuvā piedāvājuši darbu Latvijā, bet, kad šeit ieradušies, viņiem likuši it kā atgūt parādu vai kaut ko tamlīdzīgu, taču šo informāciju vēl pārbaudīsim», - piebilst D.Vītols.

Paveicies, ka krāpniekiem atdoto naudas summu šajā gadījumā izdevies atgūt.

Jāpiebilst, ka krāpnieki iepriekš minētajos gadījumos pēc uzvārdiem telefona grāmatā meklējuši tieši krievvalodīgos, jo paši latviski nerunā, un arī krieviski komunicē visai lauzītā valodā. Taču tas aizdomas cietušajiem nez kādēļ nav radījis.

Dokumenti jāglabā ļoti rūpīgi
Telefonkrāpnieki nav vienīgie likumpārkāpēji, kuri izmanto iedzīvotāju lētticību un labo sirdi. Kā uzsver Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas vecākā inspektore Marina Stefanoviča, pagājušajā gadā Jelgavā sākti 37 kriminālprocesi par krāpšanu saistībā ar ātrajiem kredītiem, bet šogad astoņos mēnešos to skaits sasniedzis 15. Viņa skaidro, ka krāpšanās šajā jomā notiek vairākos veidos, piemēram, cilvēkam piedāvā darbu ar sociālo tīklu palīdzību, bet, lai noformētu dokumentus, lūdz algas pārskaitīšanai atvērt bankas kodu un «darba devēja» rīcībā nodot internetbankas piekļuves kodus. Lieki teikt, ka cerētā alga jaunatvērtajā kontā tā arī neparādās, bet pēc laika cilvēks uzzina, ka ar viņa konta palīdzību paņemts ātrais naudas kredīts vai pat vairāki. Šeit jāpiebilst, ka par krāpšanas upuriem nereti kļūst gados jauni cilvēki, kuri ir darba meklējumos un neaizdomājas, kādēļ potenciālajam darba devējam nepieciešama piekļuve viņa internetbankai.

Savukārt gados vecāki cilvēki par krāpnieku upuriem kļūst tajos gadījumos, kad viņiem uz ielas pienāk nepazīstami cilvēki un lūdz atvērt bankā kontu, jo viņiem tāda neesot, bet nepieciešams kaut kur saņemt naudas pārvedumu no ārzemēm. Parasti par šo pakalpojumu tiek arī piedāvāta nauda – kādi pārdesmit eiro, tādēļ cilvēki piekrīt.

«Ir arī gadījumi, kad tuvinieki vai draugi noformē ātro kredītu uz cita cilvēka vārda, pat uz tāda, ar kuru viņi dzīvo kopā. Apkrāptie tuvinieki ne vienmēr vēršas policijā par šādu «pārsteigumu», taču cietušā puse ir kredītdevējs, tādēļ aizņemtā nauda tik un tā būs jāatdod, un vēl ar procentiem», - piebilst M.Stefanoviča. Viņa arī uzsver, ka ir atsevišķi kredītu piešķīrēji, kas nekad nepārbauda aizņēmēja personību vai dokumentu atbilstību (gana bieži kredīti tiek ņemti, izmantojot zagtus vai svešus dokumentus).

Šogad vienā gadījumā policijā vērsusies kāda sieviete, uz kuras vārda it kā nezināmas personas noformējušas ātro kredītu. Izmeklēšanas laikā atklājušies pavisam citi fakti – sieviete pati paņēmusi kredītu, izmantojusi to svinībām kopā ar draugiem, bet vēlāk izdomāju plānu, kā naudu neatdot. Ja arī viņai nenāksies atbildēt par krāpšanu ar kredītu, tad atbilstoši likumam būs jāsaņem sods par apzinātu nepatiesas liecības sniegšanu, kā arī jāatdod paņemtais kredīts.

Likuma sargi norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst nevienam cilvēkam uzticēt piekļuves kodus internetbankai, jo ne darba devējiem, ne iespējamajiem naudas aizdevējiem tie nav nepieciešami. Nekādā gadījumā naudas makā kopā ar kredītkartēm nevajadzētu glabāt PIN kodus, vai, ja tas tiek darīts, padarīt kodu neatpazīstamu. Savukārt, ja gadījies dokumentus vai maku nozaudēt, nekavējoties vajadzētu bloķēt bankas kartes, kā arī ziņot par dokumentu pazušanu, pretējā gadījumā var nākties saskarties ar visai nepatīkamiem pārsteigumiem.

Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere piebilst, ka cilvēkiem, rodoties aizdomām par iespējamo krāpšanu, labāk uzreiz vērsties telefoniski pēc palīdzības policijā, kā arī, atrodot dažādus aizbildinājumus, centies pārbaudīt krāpnieku sniegto informāciju.