Baiba, Barba,
Barbara
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai vakcinācijai pret Covid-19 jābūt obligātai? ..vairāk
Jā!
Atsevišķās
profesijās
strādājošajiem
jābūt
Es jau esmu
vakcinējies/usies,
citiem arī vajag
Nē!
Man vienalga




  ZIŅAS / Ekonomikas ziņas / (Raksts) /

Saeima konceptuāli atbalsta 2022. gada budžetu

Raksts publicēts: 2021.10.26. 12:12:16
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Saeima pirmdien pirmajā lasījumā atbalstīja 2022. gada budžeta projektu un to pavadošos 12 likumprojektus, paredzot paaugstināt atalgojumu mediķiem, pedagogiem, kultūras un iekšlietu nozarē strādājošajiem. Tāpat plānots celt neapliekamo minimumu, bet drukātajām grāmatām un presei piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā.

Diskusijas par nākamā gada budžetu ilga astoņas stundas, kuru laikā izteicās gan koalīcijas pārstāvji, gan arī opozīcijas politiķi. Pēc diskusijām 55 deputāti pauda konceptuālu atbalstu 2022. gada budžetam, bet 36 bija pret.

Kariņš: 2022. gada budžets veicinās reindustrializāciju un iedzīvotāju labklājību

Uzrunājot Saeimas deputātus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka 2022. gada budžets ir dalāms trīs blokos. Pirmais ir valsts konkurētspēja, ko plānots nodrošināt ar darba spēka nodokļu mazināšanu, proti, nākamgad pakāpeniski palielinot neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tāpat premjers uzsvēra, ka nākamgad tiks veikti ieguldījumi zinātnē, piemēram, par 32% augs bāzes finansējums zinātnei. 2022. gadā arī tiks paredzēti līdzekļi lielo investīciju fonda darbībai, kā arī reģionālajai attīstībai.

Otrs 2022. gada budžeta bloks, pēc Kariņa teiktā, ir valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Viņš norādīja, ka nākamā gada budžeta bāzes izdevumi augs par 300 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 100 miljoni eiro tiks novirzīti veselības aprūpes sistēmai – mediķu algu celšanai, onkoloģijas un reto slimību ārstēšanai. Tāpat nākamā gada budžetā tiks paredzēti papildus līdzekļi pedagogu darba samaksas palielināšanai, atbilstoši pedagogu algu pieauguma grafikam.

Savukārt trešais budžeta bloks ir nacionālā identitāte. Šajā sadaļā Kariņš izcēla plānoto samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanu drukātajām grāmatām un presei, kā arī norādīja uz 2,5 miljoniem eiro mediju atbalsta fondam. Savukārt dziesmu svētku tradīcijas turpināšanai paredzēti četri miljoni eiro.

Kariņš uzsvēra, ka 2022. gada budžets ir vērsts uz to, lai īstenotu tā dēvēto viedo reindustrializāciju un celtu iedzīvotāju labklājību.

Reirs: budžets ir atbildīgs un sabalansēts

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzrunā deputātiem sacīja, ka sagatavotais budžeta projekts nodrošinās finansiālu stabilitāti gan valsts funkciju veikšanai, gan arī to pakalpojumu nodrošināšanai. Pēc Reira teiktā, budžetu izdevies sabalansēt visos valdības līmeņos, tas ļaus nosargāt valsts finanšu stabilitāti, iedzīvotāju drošību un vajadzības gadījumā izturēt arī nākamās krīzes.

"Šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts. Tajā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām. Budžets ir koncentrēts uz trim izaugsmes virzieniem - valsts pakalpojumu pieejamība, valsts konkurētspējas paaugstināšana un nacionālās identitātes stiprināšana," sacīja finanšu ministrs.

Tāpat Reirs piebilda, ka valdība budžetā ir parūpējusies par mediķu, skolotāju, pirmsskolas pedagogu, sociālo darbinieku, kultūras, iekšlietu sistēmas strādājošo un citu nozares atalgojumu un darba apstākļu uzlabošanu. "Budžetā risinātas daudzas citas akūtas un hroniskas vajadzības izglītības, veselības, iekšlietu un citās jomās, kā, piemēram, rezidentu apmācības jautājuma sakārtošana," piebilda Reirs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzrunā deputātiem pauda, ka Latvijas finansējums veselības aprūpes sistēmai ir pieticīgs, tāpēc arī turpmākajos gados būs jālemj par papildus naudas piešķīrumiem. Vienlaikus ministrs piebilda, ka Covid-19 pandēmija beigsies un šodienas lēmumiem par bāzes finansējuma palielināšanu veselības aprūpes jomai būs īpašs svars nākotnē.

Muižniece: pedagogu zemākā darba likme var sasniegt 900 eiro

Izglītības un zinātnes ministre Anita Mužniece (JKP) informēja deputātus, ka 2022. gada budžetā plānoti papildus līdzekļi, lai palielinātu pedagogu zemākās darba likmes no līdzšinējiem 830 eiro līdz vismaz 900 eiro. Viņa informēja, ka tuvākajā laikā Izglītības un zinātnes ministrija prezentēs valdībā priekšlikumu par pedagogu darba samaksas minimālās likmes straujāku kāpināšanu.

Tāpat Mužniece pauda gandarījumu, ka nākamā gada budžetā rasta iespēja zinātnes bāzes finansējumam novirzīt 7,6 miljonus eiro, ka arī fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai tiks paredzēti trīs miljoni eiro.

Pēc izglītības un zinātnes ministres teiktā, 2022. gada budžetā beidzot rasts finansējums nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotām jauniešu atbalsta programmām. "Šis laiks pierāda, cik svarīga ir kritiski domājoša sabiedrība. Un NVO ir tieši tādas, kur šāda sabiedrība veidojas," secināja Muižniece.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzinīgi vērtēja Ministru kabineta darbu un norādīja, ka šo valdību kā sliktāko vērtē oligarhi un korumpanti. Ministrs uzsvēra, ka tieši šī valdība četru gadu laikā ir panākusi algu apmēra pieaugumu "neticamos apmēros", kā piemēru minot mediķus, skolotājus un tiesībsargājošajās iestādēs strādājošos.

Puntulis: kultūra vairs nav pabērna lomā

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka 2022. gada budžets ir līdzsvarots, turklāt tas neatstāj kultūras nozari pabērna lomā, šai jomai ieplānojot vēsturiski lielāko budžeta pieaugumu – 30 miljonus eiro.

Puntulis norādīja uz vairākiem 2022. gadā īstenojamajiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp astoņu miljonu eiro novirzīšanu atalgojuma palielināšanai visiem nozarē strādājošajiem vidēji par 110 eiro mēnesī. Ministrs arī informēja, ka līdzekļi tiks paredzēti nacionālajam kino, kā arī drukātajām grāmatām tiks piemērota samazinātā PVN likme 5% līdzšinējo 12% vietā. Puntulis arī pauda gandarījumu, ka valdība apzinājusies dziesmu svētku tradīcijas nozīmīgumu, šī procesa nodrošināšanai nākamā gada budžetā paredzot papildus četrus miljonus eiro.

Pabriks sola Latvijā ražotas bruņumašīnas

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pievienojās iepriekš paustajam, ka 2022. gada budžets par spīti Covid-19 krīzei ir vērsts uz izaugsmi un tas sniegs iespējas Latvijas uzņēmumiem. Pabriks informēja, ka Latvija sadarbība ar Somiju plāno mūsu valstī plāno sākt bruņumašīnu ražošanu un paredzams, ka pirmās šāda tipa automašīnas varētu būt pieejamas pēc diviem gadiem.

"Šī gada laikā esam piesaistījuši no Somijas investīcijas 63 miljonu apmērā un pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē tiks atsākta auto ražošana no nulles līdz beigu etapam, un tā nebūs tikai auto ražošana, bet tā būs bruņumašīnu ražošana," uzsvēra aizsardzības ministrs.

Tāpat aizsardzības ministrs norādīja, ka 2022. gada budžets stiprinās Latvijas aizsardzības spējas. Pabriks piebilda, ka Latvijas karavīru kaujas gatavība ir labākā Baltijā. Viņš rezumēja, ka 2022. gada budžets nodrošinās ekonomikas izaugsmi un drošāku valsti.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atzina, ka šajos laikos jautājums par drošību ir īpaši aktuāls, tāpēc 2022. gada budžeta kontekstā ministrei bijis īpaši svarīgi paredzēt papildus līdzekļus atalgojuma celšanai drošības jomā strādājošajiem. Tāpat Golubeva atzina, ka nākamā gada budžetā paredzēti līdzekļi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autobāzes atjaunošanai.

Nauda veloceliņiem un bērnudārziem

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja deputātus, ka nākamgad plānoti lieli ieguldījumi ceļu atjaunošanā un pirmo reizi budžetā paredzēti līdzekļi veloceliņu izbūvei. Tāpat satiksmes jomā nākamgad tiks sākta Ķekavas apvedceļa izbūve publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros. Linkaita vērtējumā, 2022. gada budžets satiksmes nozarē nodrošinās ērtus un drošus transporta sistēmas pakalpojumus.

Deputāts Jānis Butāns (JKP) piebilda, ka Satiksmes ministrija plāno attīstīt nacionāla līmeņa un reģionāla līmeņa veloceliņus. Viņš paskaidroja, ka nacionāla līmeņa veloceliņi būs tādi, kas savieno Latvijas lielākās pilsētās, bet reģionālie veloceliņi savienos reģionālos attīstības centrus ar tuvākajām apdzīvotajām vietām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) stāstīja, ka arī nākamgad tiks risināts jautājums par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanu, lai mazinātu rindas uz bērnudārziem. Pēc viņa teiktā, līdz šim veiktās investīcijas ļāvušas samazināt rindas uz bērnudārziem par 30%. Plešs arī piebilda, ka nākamā gada budžetā paredzēti arī līdzekļi vides aizsardzības pasākumiem, tostarp vēsturiski piesārņoto vietu likvidēšanai, kā arī vides jomas uzraugošos iestāžu kapacitātes stiprināšanai.

Diferencētais neapliekamais minimums sasniegs 500 eiro

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot nākamgad pakāpeniski celt neapliekamo minimumu. No likumprojekta izriet, ka maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma apmērs no nākamā gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam būs 350 eiro mēnesī, bet no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim likme būs 500 eiro mēnesī.

Sociālās aprūpes centros strādājošajiem 608 eiro alga

Atbalstu guva arī grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot sociālās aprūpes centru aprūpētājiem algu 608 eiro mēnesī un piemaksu par darbu īpašos apstākļos līdz 25% no amatam noteiktās mēnešalgas neatkarīgi no sociālās aprūpes centra, kurā aprūpētājs ir nodarbināts.

Izmaiņas atalgojumā paredz ne tikai nodrošināt aprūpētājiem vienādu atalgojumu neatkarīgi no sociālās aprūpes centra, kurā tas ir nodarbināts, bet ieviest sociālās aprūpes centros jaunu amatu – vecākais aprūpētājs, kuram alga tiks paredzēta 705 eiro apmērā un piemaksa par darbu īpašos apstākļos līdz 25%.

Samazināts PVN drukātajām grāmatām un periodikai

Deputāti konceptuāli atbalstīja izmaiņas PVN likumā, kas paredz no nākamā gada samazināt drukātajām grāmatām un medijiem no līdzšinējiem 12% līdz 5%. Kultūras ministrijā atzina, ka Latvijā noteiktā PVN likme grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ir viena no augstākajām ES valstu vidū, līdz ar to ir nepieciešams grāmatām un preses izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevumu formā noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā.

Valsts apmaksās slimības lapu no 10. darbnespējas dienas

Ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu plānots samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu, nosakot, ka sākot ar 2022. gada 1. janvāri darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas līdz 9. darba nespējas dienai. 2022. gada budžetā darbnespējas lapu segšanai iezīmēti 6,95 miljoni eiro.

Reformēs valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu

Parlaments konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.

Ārvalstu filmu līdzfinansējumu administrēs LIAA

Ar grozījumiem Filmu likumā paredzēts, ka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā no 2022. gada administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pagaidām šos pienākumus veic Nacionālais kino centrs.

Pēc Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas datiem, līdzfinansējuma programma 2022. gadā varētu kvalificēties 29 ārvalstu filmu projekti, kuru izmaksas Latvijā plānotas 64 580 335 eiro apmērā, bet plānotie nodokļu maksājumi 16 584 160 eiro.

Stiprinās konkurences uzrauga kapacitāti

Savukārt ar grozījumiem Konkurences likumā plānots paredzēt, ka nākamgad Konkurences padomes (KP) vadības komandai pievienosies vēl divi padomes locekļi. Plānots, ka divus papildus padomes locekļus piesaistīs ne ātrāk kā nākamā gada 1. jūlijā. Tāpat plānots radīt KP vēl trīs jaunas amata vietas, proti, vienu vecākā juriskonsulta un divu vecāko ekspertu vietas. Patlaban KP vadībā darbojas iestādes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, KP locekļi Jānis Račko un Līga Daugaviete.

Izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus – 10,66 miljardu eiro apmērā.

2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.

2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.

Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

2.4518551826477 56(0) - 2.1728432178497 2021.12.04. 15:11 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=159&act=4&art=52750&lnk_src=popular ip: 172.70.34.130 usememcache: 1