Jābeidz neefektīvi nodokļu maksātāju naudas tēriņi

Tikšanās laikā, kurā piedalījās Zemgales uzņēmēji un Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai.

Nodokļu politika līdz šā gada jūnijam būs viens no svarīgākajiem LTRK dienaskārtības jautājumiem, un, kā norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, notiek aktīvs darbs ar valdību, lai šo jomu pilnveidotu, padarot nodokļu samaksājamus, stabilus un vērstus uz ekonomikas attīstību. «Šobrīd no nodokļu jautājumiem zināms vien, ka alkohola akcīzes nodokli necels tik strauji, kā tas tika plānots, jo šādas izmaiņas padarītu Latviju mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un varētu atstāt sekas arī uz valsts budžetu,» piebilda J.Endziņš.

To, ka nodokļu jomā ir vēl daudz pilnveidojama, norādīja arī LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Prezentējot LTRK priekšlikumus plānotajām nodokļu izmaiņām, kā prioritāte tika minēti pārāk augstie darbaspēka nodokļi un papildus darbaspēka izmaksas, tostarp - nesakārtotā darba nespējas lapu apmaksas sistēma, papildus nodokļu piemērošana darbinieku mobilitātes, izmitināšanas un izglītības apmaksai un nodokļu piemērošana darba devēja nodrošinātai stipendijai, piesaistot no mācību iestādes praktikantus, kā arī «māmiņu algu» jautājums. LTRK priekšlikums, kas rada pat pozitīvu valsts budžeta efektu, paredz - jaunajiem vecākiem jāļauj strādāt, nodrošinot, ka viņi līdz ar darba samaksu turpina saņemt arī vismaz 75% no «māmiņu algas» līdzšinējo 30% vietā. Tas palīdzētu ne tikai risināt darbinieku trūkumu daudzos uzņēmumos, bet arī veicināt darbinieku iesaisti darba tirgū un godprātīgu nodokļu nomaksu.

«Latvijā ir ne tikai augstākais darbaspēka nodokļu slogs, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, bet arī papildus darbaspēka izmaksas, kurās arī esam krietni sliktākā situācijā. Jau ilgstoši uzņēmēji norāda uz nesakārtoto darba nespējas lapu apmaksas un izsniegšanas kārtību – Latvijā par darba nespējas lapām uzņēmējam jāsedz izmaksas līdz pat desmitajai darba nespējas dienai, turpretī Lietuvā un Igaunijā šis periods ir krietni īsāks, un kaimiņvalstīs valsts neuzliek tik lielu izmaksu segšanu uz uzņēmēja pleciem - šī ir ļoti būtiska darbaspēka papildus izmaksu sadaļa, kas uztrauc uzņēmējus. Arī virsstundu apmaksa Latvijā ir divreiz dārgāka – par katru virsstundu ir papildus piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%,» situāciju skaidroja E. Rītiņa.

Latvijā nodokļu slogs uz uzņēmējiem ir liels, bet nepieciešama diskusija par šo līdzekļu lietderīgu izlietošanu. «Bieži vien dzirdam, ka daudzām lietām valstī nepietiek finanšu līdzekļu, un tā ir taisnība. Tajā pašā laikā neefektīvi un nepārdomāti tiek īstenoti projekti, piemēram, veselības jomā, kas, neskatoties uz lieliem finanšu ieguldījumiem, beigās izrādās nekvalitatīvi un neatbilstoši plānotajam. Bēdīgi, ka nodokļu maksātāju nauda bieži tiek tērēta nesaimnieciski, bet atbildību par to neviens nenes,» uzsvēra LTRK ZP priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Viņam piekrita arī daudzi uzņēmēji, minot konkrētus piemērus. «Projektu izstrādē nav noteikti izmaksu griesti. Vinnējām iepirkumu projekta izstrādei, kur nolikums bija uz 182 lappusēm. Izstrādājām projektu, atbilstoši visām nolikuma prasībām, bet pasūtītājs brīnās, ka tas ir pārāk dārgs, lai gan esam tikai pildījuši nolikuma prasības. Vai tad aprēķinus pirms tam pasūtītājs neveica, ka tagad ir izbrīnīts un nevēlas maksāt par projektu?» neizpratni pauž uzņēmuma pārstāvis Oskars Ikers.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs A.Spridzāns klātesošos iepazīstināja ar pašvaldības īstenotajiem projektiem, no kuriem daudzi paredzēti uzņēmējdarbībai piemērotas un ērtas vides veidošanai. «Daudzas pašvaldības projektus plānoja uz vēlāku laiku, gaidot fondu līdzfinansējumus, un, kad radās problēmas ar aizņēmumu saņemšana, tie palika nerealizēti. Mēs gājām citu ceļu – darījām, nevis gaidījām. Tas bija gan attiecībā uz bērnudārza būvniecību, gan ielu sakārtošanu, gan citiem projektiem,» piebilda A.Spridzāns.

Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki varēja iepazīties ar Dobeles mūzikas skolu, kurā veikta vērienīga rekonstrukcija, turklāt ar ziedotāju atbalstu uzbūvēta jauna kamerzāle «Zinta».