Uzņēmēji: Nodokļiem jābūt samaksājamiem

Jelgavas uzņēmēji sākuši diskusiju ciklu par nodokļu politiku ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, kā pirmos uz tikšanos aicinot KPV LV, ar ko viedokļu apmaiņā iesaistījās ekonomikas ministra padomnieks Krists Bergans-Berģis un partijas valdes loceklis, Jelgavas pilsētas domes deputāts Lauris Zīverts. Savukārt dažādu jomu uzņēmējus pārstāvēja vairāki desmiti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (JRTA) biedri, kuri jau iepriekš aktīvi iesaistījušies, piedāvājot ierosinājumus uzņēmējdarbības attīstību sekmējošos jautājumos.

«Pašreiz skaidri redzam, ka daudzas valdības īstenotās izmaiņas nodokļu jomā nav sniegušas vēlamos rezultātus un nav sekmējušas Latvijas uzņēmēju konkurētspējas palielināšanos. Tādēļ ir skaidri jānoliek mērķi, ko gribam sasniegt. Esošā nodokļu politika balstīta uz principu – spiežam ārā no tiem, kuri maksā. Es vēlos norādīt, ka jāstrādā citādāk, samazinot birokrātiju, vienkāršojot nodokļu aprēķināšanas un samaksas procedūru un apkarojot ēnu ekonomiku. Tāpat jādomā arī par to, kā atbalstīt mazos uzņēmumus, jo, ja uzliks pārāk lielu nodokļu slogu, nevar izslēgt, ka tie tiks iznīcināti vai arī pāries strādāt «pelēkajā zonā». Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem,» sacīja LTRK viceprezidents un JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Tam piekrita arī LTRK Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris. Viņš norādīja, ka uzņēmēji patlaban kļuvuši par “ēzeļiem, uz kuriem krauj nesamērīgu nodokļu nastu”, kas nekādi neveicina tautsaimniecības attīstību un ekonomikas uzplaukumu. «Galvenie virzieni, uz ko norāda LTRK, ir konkurētspējas un nodokļu maksātāju skaita palielināšana, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana. Darbaspēka izmaksu jomā uzņēmēji Latvijā būtiski zaudē kaimiņvalstu kolēģiem, kur darbinieki izmaksā krietni lētāk, sākot no tiešajiem darbaspēka nodokļiem līdz papildizmaksām, piemēram, darba nespēju lapu un virsstundu darba apmaksai,» pauda J.Lielpēteris.

Plašas diskusijas raisījās par būvniecības nozari, un arī K.Bergans-Berģis nosauca to par nesakārtotāko jomu Latvijā. Līdzīgi kā vairāki citi diskusijas dalībnieki, L.Zīverts norādīja uz nesamērīgajiem sadārdzinājumiem valsts un pašvaldības īstenotajos projektos.

«Privātie uzņēmēji pielāgojas tirgus situācijai, nosaka pieļaujamos «izmaksu griestus» katram projektam, turpretī valsts un pašvaldības plāno un īsteno projektus, nerūpējoties par līdzekļu saprātīgu izlietošanu. Piemēram, tie nereti tiek īstenoti laikā, kad būvniecībā ir «bums», tādējādi tiek ne tikai maksāta augstāka cena, bet arī bremzēti citi objekti, jo strādnieku skaits nav neierobežots. Ja privātajos projektos tiek prasītas kontroltāmes, tad valsts un pašvaldību projektos tas netiek darīts, tādēļ arī rodas «zelta tilti» un citi līdzīgi projekti,» situāciju skaidroja uzņēmuma «WWL Houses» valdes loceklis Ivars Reinhards. Viņš tāpat norādīja, ka ģenerāluzņēmēji rīkojas negodīgi pret apakšuzņēmējiem, nereti tiem nesamaksājot solīto. Kā piemērs tika minēta Skandināvija, kur ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju sadarbību regulē standartizēti līgumi, kas vienlīdzīgi aizsargā abas puses.

Ierosinājumu, kā samazināt būvniecības izmaksas, izteica arī uzņēmuma «JOE Latvija» pārstāvis Oskars Ikers. Viņaprāt, jāņem piemērs no citām valstīm, un jāievieš izmaksu klases, kas skaidri definētu, ko un kas konkrētajā projektā jāiekļauj atbilstoši izmaksu klasei. «Šobrīd situācija ir tāda, ka publiskajos projektos var likt visu, ko sirds vēlas, tādējādi tos nevajadzīgi sadārdzinot. No otras puses nav precīzi noteikts, kādiem arhitektūras un inženiertehnisko mezglu rasējumiem jābūt projektā. Līdz ar to daudzi projekti, ir vispārīgi, un vēlāk jāpārstrādā vai jāpapildina, kā rezultātā cieš objekta kvalitāte un palielinās izmaksas,» uzsvēra O.Ikers.

Uzņēmēji tikšanās laikā norādīja uz daudzām problemātiskām situācijām saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Piemēram, VID iebilst pret to, ka uzņēmēji, lūdzot nodokļu apmaksas termiņu pagarinājumu, nosauc vienu un to pašu iemeslu. «Tā kā mūsu uzņēmumā projekti ilgst pat gadu un norēķini par tiem var kavēties, ir bijuši gadījumi, kad lūdzam nodokļu apmaksas termiņa pagarinājumu, bet pieprasījums netiek pieņemts – VID prasa mainīt pamatojumu. Sanāk, ka taisnību teikt nedrīkstam?» neizpratnē bija O.Ikers.

Tam, ka VID darbinieki tērē laiku sīkumiem, nevis būtiskām lietām, piekrita daudzi uzņēmēji. Viņiem nav saprotams, kādēļ VID pārbauda teju katru komatu līgumos tiem uzņēmumiem, kuri kārtīgi maksā visus nodokļus, tajā pašā laikā pārāk maz uzmanības tiek veltīts «ēnu ekonomikas» apkarošanai. Nereti tieši VID darbinieku rīcība kavē Latvijas uzņēmumu eksportspējas palielināšanos, jo, atšķirībā no citām valstīm, joprojām tiek pieprasīta līguma parakstīšana papīra formātā, lai gan citur tiek akceptēts elektroniskais paraksts. «Sanāk, ka man jātērē laiks un līdzekļi, lai lidotu pie ārvalstu partnera un parakstītu līgumu. Tieši tāpat attīstību kavē tas, ka VID iesniegtās atskaites akceptē tikai tad, kad tās ir pārbaudītas – nereti pēc vairākiem mēnešiem. Nevienā citā valstī tā nav,» uzsver I.Reinhards.

To, ka nodokļu izmaiņām, jābūt pārdomātām, pamatoja «Astarte Nafta» pārstāvis Ojārs Karčevskis. Akcīzes nodokļa palielinājums būtiski samazinājis degvielas apriti, jo cena Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Polijā. «Ceļot akcīzes nodokli, valdība bija cerējusi tādā veidā kompensēt samazinājumu valsts budžetā, kas radās, ieviešot nulles procentu likmi reinvestētajam uzņēmumu ienākumu nodoklim, taču cerētais ieguvums izpalika - «iebraucām» vēl lielākos mīnusos,» tā O.Karčevskis.

Diskusijā tika analizēti arī citi uzņēmējdarbības jomai svarīgi jautājumi – reversā PVN piemērošanas atcelšana, kas palielina «shēmošanas» iespējas, definējuma trūkums «Start-up» uzņēmumiem, neadekvātās prasības A darba nespējas lapu apmaksas ilgumam, kas ir vairākkārt augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, virsstundu darba samaksas apmērs, kas tikai Latvijā ir 100% apmērā no vidējās izpeļņas, un daudzi citi.

«Valdībai būtu nepieciešams vairāk konsultēties ar sadarbības partneriem, īpaši – uzņēmēju organizācijām, un ieklausīties to ieteikumos, nevis vienpersoniski ieviest jaunas birokrātiskas procedūras un pieņemt nepārdomātus lēmumus, kas nevajadzīgi sarežģī uzņēmēju ikdienas darbu. Uzņēmējiem jāļauj pelnīt, kā rezultātā ieguvēja būs visa valsts,» piebilda I.Kanaška.

K.Bergans-Berģis piekrita, ka problēmu ar uzņēmējdarbību saistītajā likumdošanā joprojām ir daudz, bet ar to risināšanu tiek strādāts, lai arī bieži viens nākas saskarties ar apzinātu pretdarbību. Turklāt ekonomikas ministra padomnieks uzsvēra, ka visbiežāk tiek lobētas Rīgas intereses, novārtā atstājot reģionu vajadzības un vēlmes, kas traucē līdzsvarotai un vienlīdzīgai valsts attīstībai.

Pasākumu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācija, un abas organizācijas ne reizi rīkojušas uzņēmējiem tikšanās ar uzņēmējdarbību ietekmējošās politikas veidotājiem, lai viņi nepastarpināti saņemtu informāciju par problēmām uzņēmējdarbībā, prognozēm un nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā. Diskusiju cikls par nodokļu jautājumiem turpināsies arī ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2600 individuāli biedri un aptuveni 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2018.gadā pārsniedza 16,75 miljardus eiro. Kopējais pārstāvēto juridisko biedru skaits ir lielāks par 5700.

JRTA ir neatkarīga un uzņēmēju intereses aizstāvoša sabiedriskā organizācija, kura apvieno apmēram 100 uzņēmumus no Jelgavas un tās tuvākās apkārtnes.