Atbalsta ierosinājumu “iesaldēt” deputātu algas

Taču grūti atcerēties, kad valdība budžeta pieņemšanas laikā būtu piedzīvojusi tik spēcīgu opozīcijas pretdarbību. Opozīcijas deputātu uzstāšanās bija vērstas pret koalīcijas partijām nolūkā kaitēt to tēlam, kas arī varēja būt galvenais Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas” un neatkarīgo deputātu mērķis – politiķi atzina, ka ar runām viņi necer ietekmēt balsojuma iznākumu.

Otrajā budžeta izskatīšanas dienā notika savā ziņā vēsturisks balsojums par grozījumiem “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas paredz “iesaldēt” Saeimas deputātu algas līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām. Tas nozīmē, ka tās paliks tagadējā līmenī, par pamatu ņemot 2017. gadā valstī strādājošo vidējo atalgojumu 926 eiro, piemērojot koeficientu. Tagad deputātu alga pirms nodokļu nomaksas ir nepilni 3000 eiro.

Priekšlikums pieņemts pēc Nacionālās apvienības deputātu ierosinājuma. Par to balsoja 54 deputāti no visām frakcijām, kā arī neatkarīgie parlamentārieši, pret bija četri “Attīstībai/Par” deputāti, vēl 10 deputāti atturējās, bet 22 parlamentārieši – pārsvarā no “Saskaņas” – nebalsoja.

Nākamā, 2020., gada un vidēja termiņa trīs gadu valsts budžeta projekta, kā arī vairāk nekā 20 to pavadošo likumprojektu paketi Saeima vēl nebija pieņēmusi tā izskatīšanas otrās dienas vakarā.

Vienu no iemesliem, kāpēc opozīcija bija nolēmusi “nokausēt” valdības partijas, pateica bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš sēdē sacīja: “Kāpēc tās debates tik tālu ir aizgājušas – jūs drusku par brutālu pārrullējāt visiem pāri.” Viņš arī atgādināja laiku, kad Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) bija opozīcijā un arī runāja teju par katru priekšlikumu, kādā brīdī no tribīnes vicinot kurpi.

“Nebija iespaida, ka koalīcija ciena arī tos priekšlikumus, kurus iesniedza opozīcija, kurai lika saprast, ka jūs neesat nekas,” žurnālistiem teica M. Kučinskis, raksturojot gaisotni M. Bondara vadītās komisijas sēdēs. M. Bondars savukārt oponēja, ka komisijā visiem esot bijusi iespēja izteikties.

Vakar vakarā, kad Saeimas vairākums pieņēma lēmumu vēl vairāk saīsināt debašu laiku par nākamā gada budžetam un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegtajiem priekšlikumiem, sekoja parlamenta opozīcijas lēmums pamest sēžu zāli. Pēc tam tika arī pieņemts strīdīgais, sabiedrības lielu pretreakciju izraisījušais likumprojekts, kas paredz izmaiņas politisko partiju finansēšanā, proti, krietni palielinot tām valsts finansējumu.

Balsojumā piedalījās tikai 57 deputāti – par balsoja 53 deputāti no koalīcijas partijām – “Jaunās Vienotības”, “AP”, Jaunās Konservatīvās partijas, Nacionālā apvienības, “KPV LV”, pret bija trīs – Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne no “KPV LV”, Inguna Rībena, atturējās viens – Ivars Puga no “KPV LV”, nebalsoja Ēriks Pucens no “KPV LV”.

Vakar, kad opozīcija zāli bija pametusi, visi atlikušie likumprojekti tika izskatīti paātrinātā tempā gandrīz vai bez debatēm.

Pirmajā sēdes dienā tika skatīti ar labklājības nozares budžetu saistītie likumprojektiem. Daudz laika deputāti veltīja valdības ierosinājumam pašvaldībām solidāri uzņemties atbildību par 1.–4. klašu bērnu brīvpusdienu nodrošināšanu. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure jau iepriekš norādīja – ja pašvaldībai kā obligāta tiek uzlikta jauna funkcija, tai ir jādod līdzi valsts finansējums.

Saeima tomēr galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz pienākumu pašvaldībām solidārā apmērā piedalīties skolēnu brīvpusdienu līdzfinansēšanā.

Pašvaldību ienākumus ietekmēs arī grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas maina ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām. Ja līdz šim valstij bija 75% no azartspēļu nodokļa, tad valdība piedāvāja pašvaldībām, kuru teritorijā tiek organizēts šis bizness, atstāt tikai 10% no šā nodokļa ieņēmumiem. Taču budžeta projekta izskatīšanas gaitā pašvaldību daļu samazināja līdz 5%. Tas ir viens no vairākiem avotiem, lai rastu papildu finansējumu mediķu algām.

Debatēs par grozījumiem pensiju likumā, kurā Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) rosināja no valsts budžeta finansēt pensiju un pabalstu piegādi invalīdiem un personām, kas vecākas par 80 gadiem, opozīcija raksturoja situāciju laukos, kur nav iespējams nokļūt līdz bankomātiem vai to vispār nav.

Šo iniciatīvu noraidīja. Saeima šajā likumā noteica, ka minimālo pensijas apmēru nosaka, par bāzi ņemot 80 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības – 122 eiro. Taču opozīcijas kritikai par labklājības nozari bieži atbildēja nevis pašreizējā ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), bet bijušais labklājības ministrs, tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) vai veselības ministre Ilze Viņķele (“AP”).