Vanda, Veneranda,
Venija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai mācību sākums kaut kā ietekmē ikdienas ritmu? ..vairāk
Jā, tagad agri
jāceļas, jo jāiet
uz skolu!
Jā, nevarēju
sagaidīt pirmo
skolas dienu!
Jūtu tikai, ka
satiksme ir kļuvusi
intensīvāka.
Man ar skolu nekāda
sakara.

Čili

  ZIŅAS / Ekonomikas ziņas / (Raksts) /

Nākamā gada valsts budžets būs lielākais vēsturē

Raksts publicēts: 2019.08.14. 12:08:12
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta "tīrais pieaugums" ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. "Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī," apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. "Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties."

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020. gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. "Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu."

Vaicāts par konkrētām nodokļu izmaiņām nākamgad, Kariņš uzsvēra nepieciešamību atslogot zemāko algu saņēmējus, kas būtu viens no instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Premjers uzsvēra, ka Latvijā zemāko algu saņēmējiem ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem reģionā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas situācijā visvienkāršākais mehānisms mazo algu saņēmēju atslogošanai būtu neapliekamā minimuma palielināšana, nevis, piemēram, minimālās algas celšana. "Ja mēs paaugstinām minimālo algu, nodoklis paliek liels un cilvēks maz ko iegūst. Tur ir ieguvums valsts kasei, bet ne sabiedrībai," sacīja Kariņš.

Viņš atzina, ka neapliekamā minimuma celšana īstermiņā gan valsts kasē varētu ienest nedaudz mazāk naudas, bet tāpēc valsts ieņēmumi un izdevumi ir jāplāno trīs gadu termiņā. "Es arī gribētu trīs gadu skatījumu nodokļu politikā, jo mēs, veidojot valdību, esam apņēmušies šajā ciklā nodokļus būtiski mainīt ne vairāk kā vienu reizi un nedarīt to pēdējā brīdī. Un ja mēs gribam skatīties uz neapliekamā minimuma izmaiņām, tad vienlaikus ir jāskatās uz ļoti daudziem nodokļu režīmiem," skaidroja Kariņš.

Viņš pauda redzējumu, ka laika trūkuma dēļ šos vismaz septiņus nodokļu režīmus nākamā gada budžeta kontekstā kvalitatīvi pārskatīt vairs nebūs iespējams. "Pat ja mēs tagad, augustā, būtu līdz galam vienojušies, ko mēs neesam izdarījuši, lai pieņemtu likumu, Saeima joprojām ir atvaļinājumā. To nevarētu kvalitatīvi izdarīt, ja mēs to gribam pareizi izdarīt un brīdināt iedzīvotājus," izteicās valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa režīms viņa skatījumā ir netaisnīgs pret pārējiem, tāpēc tas būtu jāmaina, taču to nevajag darīt sasteigti, bet gan trīs gadu perspektīvā.

Kā ziņots, arī valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV) iepriekš paudis, ka nākamā gada budžeta fiskālā telpa būs pat ļoti pozitīva, precīzus aprēķinus gan solot tuvākajā laikā.

Šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022. gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Zakatistovs iepriekš prognozēja, ka, veicot valsts budžeta 2020. gadam izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā panāktais ietaupījums, kas bija 50 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka attiecīgo ietaupīto summu varēs izmantot prioritārajiem izdevumiem, par kuriem politiķiem vēl jāvienojas.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.54320406913757 56(0) - 0.36715245246887 2019.09.23. 13:10 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=159&act=4&art=46920 ip: 172.69.63.124 usememcache: 1