Kā nekļūt par ļaunprātīgu nodokļu nemaksātāju?

Gadījums, ap kuru izvērtās plašas diskusijas, notika ar kādu sieviete, kura palīdzēja draudzenes mammai ievietot sludinājumu interneta vietā. Pēc tam sieviete saņēmusi brīdinājuma vēstuli no VID, kurā aprakstītas sankcijas, kas tiks vērstas pret viņu, ja pārdevēja nereģistrēs saimniecisko darbību. Sazinoties ar atbildīgo VID darbinieku, sieviete uzzinājusi, ka viņai jāraksta paskaidrojums, kuru izvērtēs, bet sludinājumi jāņem ārā, pretējā gadījumā viņai jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā nodokļi.

Notikums raisīja sašutumu plašā sabiedrības daļā, jo notikušais tika uztverts kā VID nepamatota rīcība, mēģinot iekasēt nodokļus no tiem, kuri internetā tirgo savas mantas, tajā pašā laikā, pieverot acis uz lielajiem nodokļu nemaksātājiem. VID vadītāja Ināra Pētersone vēlāk atzina, ka atsevišķos gadījumos dienesta pārstāvji kļūdās un, skaidrojot informāciju, tērē resursus, tajā pašā laikā uzsverot, ka internetā ir izplatīta nereģistrētā saimnieciskā darbība, un tās apkarošanā VID plāno darboties vēl aktīvāk.

Tirgoņi atņem pensijas un pabalstus
Saskaņā ar likuma «Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli» 11.panta 1.1 daļu, par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Vienkāršoti var sacīt – par saimniecisko darbību uzskatāma jebkāda privātpersonas darbība, kuras mērķis ir gūt peļņu (saņemt atlīdzību).

Pārskatot sludinājumus interneta vietnēs, jāsecina, ka lielākā daļa privātpersonas tirgo savas personīgās mantas vai, piemēram, bērnu apģērbu, no kura atvases ir izaugušas, taču ir arī tādi, kuri meklē pircējus no ārzemēm pasūtītām precēm lielos apjomos (piemēram, tiek piedāvātas visu izmēru apavi). Tieši šī lielākā apjomu preču tirdzniecība tad arī ir uzskatāma par saimniecisko darbību, un tajā tad arī slēpjas problēmas.

Sazinoties ar vairākiem preču masveida tirgotājiem, portāls Jelgavniekiem.lv noskaidroja, ka vairāki no viņiem nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji vai saimnieciskās darbības veicēji. Atsevišķi no viņiem atteicās atbildēt uz jautājumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju. Te uzreiz jāatgādina pircējiem, ka, iegādājoties preces no interneta tirgoņiem, kuri nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, nav nekādas garantijas preču kvalitātei, turklāt arī preču apmaiņa vai atgriešana, piemēram, ja pasūtītais izmērs izrādījies neatbilstošs, paliek tikai uz konkrētā pārdevēja sirdsapziņas.

Skatoties no ekonomikas viedokļa, interneta tirgotāji kropļo konkurenci, jo nemaksā nodokļus, tādējādi spēj piedāvāt zemākas cenas par reģistrētajiem tirgotājiem, savukārt nodokļi, kas aiziet garām valsts kasei šīs nereģistrētās saimnieciskās darbības rezultātā, tiek atņemti sociālajam budžetam, no kura tiek maksātas pensijas, pabalsti utt.

Ne tikai tirgotājiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Nevienam nav noslēpums, ka sociālajos tīklos ļoti bieži bieži savus pakalpojumus piedāvā manikīrmeistari, frizieri, tetovētāji un vēl daudzu citu profesiju pārstāvji. Nereti arī viņi saimniecisko darbību nav reģistrējuši, turklāt pakalpojumu mēdz piedāvāt mājās, nenodrošinot likumdošanas normām atbilstošos dezinfekcijas pasākumus un negarantējot sava darba kvalitāti.

Pārzinot likumu, var sevi aizstāvēt
Ja ar tiem, kuri internetā nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību, situācija ir skaidra – tas ir lauks VID darbniekiem, kurā var darboties, tad pavisam savādāka situācija ir ar tiem cilvēki, kuri internetā pārdod savas vai savu bērnu lietotās preces vai citas privātās mantas.

Kā skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļā, lai, piemēram, māmiņu tiesības pārdot savu mazuļu drēbes netiku nepamatoti ierobežotas, ir noteikti kritēriji. pēc kuriem fiziskās personas darbību kvalificē kā saimniecisko darbību. Vispirms - darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību, piemēram, ir ļoti liels preču apjoms, daudz jaunu preču utt. Otra būtiska īpašība - darījumu regularitāte un sistemātiskums: trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados. Visbeidzot - ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu,– mēbeļu, apģērba un citu lietu, izņemot pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas pārdošanas). Tikai tad, ja izpildās šie nosacījumi, tirgotājam savu uzmanību var pievērst VID.

Nekādas problēmas tirgotājam nevar rasties, ja viņš par precēm, ko pārdod, var uzrādīt pirkuma darījuma apliecinājumu, piemēram, čeku, un čekā redzamā summa ir tāda pati vai augstāka par to, ar kādu konkrētā prece internetā tiek tirgota. Tā, ja kāds iegādājies kleitu pa 45 eiro, tad drīkst to tirgot par 45 eiro vai zemāku cenu, jo, kā jau iepriekš minēts, par saimniecisku darbību uzskatāma tikai tāda rīcība, kuras mērķis ir gūt peļņu.

Protams, runājot par čekiem, daudzām pārdevējām ir arguments, ka čeki netiek glabāti, taču pēc savas būtības tas ir teju vai vienīgais veids kā pierādīt, ka nenodarbojaties ar nelikumīgu tirdzniecību. Salīdzinājumam var minēt vēl kādu citu jomu – degvielas pārvadāšana kannās. Likums nosaka, ka automašīnā drīkst būt pilna bāka un 10 litru kanna. Ja transporta līdzeklī ir vairāk degvielas un braucējs nevar uzrādīt pirkumu apliecinošu dokumentu, tad labākajā gadījmā būs jāmaksā sods, bet var iekulties lielākās nepatikšanās un pat nonākt uz apsūdzēto sola pēc Krimināllikuma panta.

VID – respresīva iestāde vai palīgs?
Pēdējā laikā arvien biežāk atklātībā parādās dažādas problēmas ar VID darbiniekiem un šīs iestādes darbu, taču būtiskas izmaiņas šajās jomās vismaz tuvākajā laikā nav paredzamas. Daudzi uzņēmēji Latvijā VID vērtē kā represīvu un birokrātisku iestādi, kas nesekmē sadarbību un jautājumu skaidrošanu. Arī, tiekoties Jelgavā, vietējie uzņēmēji norāda uz to, ka no VID ir grūti saņemt pamatotus skaidrojumus par dažādām problēmām vai, vēl trakāk, sākot interesēties VID par kaut ko, drīz vien uzņēmumam tiek uzsūtītas dažādas pārbaudes.

Uzņēmējs Uldis, kurš vairāk kā sešus gadus vada biznesu Norvēģijā, bet pirms tam strādājis Latvijā, var objektīvi salīdzināt VID darbu abās šajās valstīs, un ir spiests secināt – lai gan Latvijā un Norvēģijā VID uzdevumi ir vieni un tie paši, tomēr viņu darbības stils būtiski atšķiras.

«Pirmajā gadā, kad sākām strādāt Norvēģijā, iesniedzās atskaites VID, bet izrādījās, ka esam nedaudz kļūdījušies aprēķinos. Pēc dažām dienām uzņēmumā ieradās VID inspektors, un, ņemot vērā pieredzi Latvijā, mēs nopietni nobijāmies un jau bijām gatavi uz dažādām sankcijām un soda naudām, taču viss izvērtās savādāk,» atklāj Uldis.

Izrādījās, ka Norvēģijas VID inspektors ne tikai izskaidrojis, kā radusies kļūda, bet arī pats palīdzējis no jauna aizpildīt dokumentus. Nekādu sodu vai cita veida sankcijas inspektors nav piemērojis. Tieši pretēji, lūdzi vērsties ar visiem jautājumiem pie viņa jebkurā laikā.

Kā nekļūt par ļaunprātīgu nodokļu nemaksātāju? (1)