Eiropas Savienība – vieni to slavē, citi

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis atklāja, ka, pateicoties Eiropas Savienībai (ES), Jelgavā izdevies projektu realizācijai piesaistīt aptuveni 100 miljonus eiro, tādējādi uzlabojot ielu stāvokli un īstenojot vairākus sabiedrībai būtiskus projektus. «Tas nenoliedzami ir sekmējis pilsētas izaugsmi, turklāt daudz vienkāršāk bija pārvarēs krīzi», tā A.Rublis. Viņš arī dalījās personīgajā pieredzē, ka daudz vienkāršāk kļuvis ceļot uz citām ES valstīm – vairs nav jāstāv garajās transporta līdzekļu rindās uz robežas. «Būtiska nozīme ir dažādiem pieredzes apmaiņas projektiem, piemēram, Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem izveidojusies teicama sadarbība ar mācību iestādēm Francijā un Itālijā, kas ļauj mūsu jauniešiem paplašināt zināšanu loku», piebilda domes priekšsēdētāja vietnieks.

Piena upes ķīseļa krastiem tā arī nesagaida
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks atminējās tos laikus, kad brauca pa Latviju cilvēkiem stāstot, cik svarīgi ir iestāties ES. «Jā, domāju, ka tobrīd daudzi cerēja – būs piena upes ķīseļu krastiem, un, kad tā nenotika, jutās vīlušies, taču der paskatīties uz tām valstīm, kuras nav ES, teiksim, Ukraina un Krievija – tur dzīve ir krietni sliktāka. Mana kolēģe, atgriežoties no Gruzijas, atzina – viņai licies, kas, viesojoties šajā valstī, atgriezusies 25 gadu senā pagātnē. Gribu piekrist, ka no visām 15 bijušajām PSRS valstīm, Baltija attīstījusies vislabāk, un tas ir tikai, pateicoties dalībai ES», savu viedokli pauda A.Kužnieks. Tiesa, viņš atzina, ka darāmā vēl daudz – jāīsteno dažādas reformas, taču tas ir tikai laika jautājums, lai problēmas sakārtotos.

Zane Leikuma, Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» direktores vietniece darbā izglītības jomā un darbā ar jaunatni, kura ikdienā sastopas ar jaunāko paaudzi, atzīst, ka tai vārda, pārvietošanās un citas brīvības, kuras atnākušas līdz ar Latvijas dalību ES, ir kļuvušas pašsaprotamas, tādēļ jaunieši nereti ir izbrīnīti, ka tā nav citās bijušajās PSRS valstīs.

Birokrātija apgrūtina uzņēmējdarbību
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvis, uzņēmējs un Jelgavas novada domes deputāts Modris Jansons jau konkrētāk pievērsās tiem ieguvumiem, ar kuriem sastapušies uzņēmēji, piebilstot, ka viņš personīgi ir ES atbalstītājs no pirmās dienas. «Jelgavā uzņēmējiem ir gan tiešs, gan netiešs labums no ES finansēto projektu īstenošanas – vieni paši piedalās šajos projektos, citi – novērtē pozitīvās izmaiņas. Konkrēti pats personīgi esmu īstenojis astoņus dažādus projektus, tādējādi piesaistot aptuveni 80 000 eiro. Tādas iespējas jāizmanto – jānodzen skopums un jāsaprot, ka nepieciešama attīstība», uzsvēra M.Jansons. Tajā pašā laikā, atšķirībā no vairākiem citiem diskusijas dalībniekiem, viņš norādīja arī zaudējumiem, kas radušies, iestājoties ES.

Pirmkārt, brīvās robežas likušas daudziem doties projām uz citām valstīm darba meklējumos. «Te gan uzreiz jāsaka, ka arī uz šo problēmu var paskatīties no pozitīvās puses – labi, ka cilvēkiem ir iespēja atrast darbu, turklāt daļa naudas tik un tā atgriežas Latvijā, jo viņi to sūta šeit palikušajiem tuviniekiem», piebilda uzņēmējs. Kā otru problēmu viņš uzsvēra pārsātināto preču tirgu – no citām valstīm ienākušie produkti ir lētāki, jo to ražošanas izmaksas ir zemākas, tādēļ tiem uzņēmējiem Latvijā, kuri strādā tikai vietējam tirgum, ir krietni grūtāk konkurēt, lai gan kvalitāte nereti ir augstāka, taču arī cena dēļ izmaksām ir lielāka. «Un vēl – resnais runcis – Latvijas birokrātiskā sistēma. Saprotu, ka nepieciešams visu pārbaudīt, bet tomēr nereti ir apgrūtinoši gatavot pamatojumu iepriekš iesniegtam pamatojumam», tā M.Jansons.

Viņa pārmetumiem par birokrātisko sistēmu gan nepiekrita Zemgales Plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja Dace Strautkalne, kura uzskata – birokrātiskā sistēma nodrošina, ka «radoši» cilvēki naudu neiztērē nezin kur. Te gan jāpiebilst, ka tik un tā ES fondu līdzekļi nereti ir iztērēti nelietderīgi, piemēram, paredzot būvēt koncertzāles meža vidū un tamlīdzīgos projektos.

Zemajās algās Eiropa nav vainojama
Noklausījušies augstāk minēto personu teikto, zālē sēdošie nebija gatavi klusēt, un kāda Jelgavas novada bibliotekāre nebaidījās paust savu viedokli. «Jūs skaisti runājat, bet paskatīsimies uz ceļiem Latvijā un Lietuvā. Kādēļ kaimiņvalstī tie ir labāki? Kādēļ mēs saņemam tik zemas algas, kādēļ valda bezdarbs? Esam pieļāvuši cukurfabriku likvidēšanu, bet tagad iesakāt visiem pievērsties uzņēmējdarbībai. Tas nav reāli,» uzsvēra sieviete.

Tam, ka esam zaudējuši daļu rūpniecības, piemēram, zivju pārstrādi, kuģniecību un cukurfabrikas, piekrita arī A.Rublis. «Diemžēl arī nesen pieņemtā regula par kūpinājumu, kas ir viena no mūsu nacionālajām vērtībām, aizliegšanu pierādīja, ka nepietiekami aizstāvam savas intereses. Taču jāsaprot viens – ne jau Eiropa dos naudu algu palielināšanai. Tās atkarīgas no tā, cik pati valsts spēs saražot. Ja nevarēsim paši to sakārtot, tad neviens nepalīdzēs», piebilda vicemērs. Viņš pauda viedokli, ka ceļi būtu viena no prioritārajām jomām finansējuma piesaistei, taču valstiskā līmenī tiek virzītas citas prioritātes. «Tieši no tā, cik labi ir ceļi, būs atkarīgs, kā attīstīsies tūrisms un ražošana, jo nav noslēpums, ka investoriem jaunu rūpnīcu un uzņēmumu atvēršanai viena no būtiskākajām prasībām ir sakārtota infrastruktūra, ko šobrīd cenšamies darīt Jelgavā», tā A.Rublis.

A.Kužnieks, piesaucot Īrijas piemēru, gan visai noraidoši izteicās par ceļiem kā prioritāru nozari, tiesa, nodēvējot tos par «ekonomikas mugurkaulu». Viņam daudz būtiskāka šķita izglītības joma. «Īrijā ceļi ilgu laiku bija slikti, bet viņi ieguldīja lielus līdzekļu jauniešu izglītošanā. Spānija, savukārt, gāja citu ceļu – tagad tajā ir ideāli ceļi, bet bez darba vairāk kā miljons jauniešu. Salīdzinājumam jāmin, ka Latvijā bez darba ir aptuveni 8000 jauniešu», savu viedokli motivēja A.Kužnieks. Viņš arī uzdeva jautājumu, kas ir labāk – saglabāt laukos mazo skolu vai sakārtot ceļu uz to?

M.Jansons atbildot paskaidroja, ka Jelgavas novads gājis tieši skolu saglabāšanas ceļu, par to ne reizi vien izpelnoties pārmetumus. «Patiesībā gribu teikt, ka nabadzības cēloņi ir mūsu galvās – nevajag zākāties par visiem pēc kārtas, bet rādīt labos piemērus. Es arī gribu braukt uz ārzemēm un iet uz operu, bet to nevaru darīt, ja neesmu nopelnījis. Katram bērnam vajag kādu onkuli, kurš parādīs labu piemēru. Joprojām atceros, kā man vienmēr atgādināja – vai tiešām vēlies nomirt, neko nepaveicis? Savulaik iesaistījos politikā, jo negribēju ticēt, ka tajā darbojas tikai zagļi, un man bija taisnība – politikā ir daudz ideālistu, kas reāli grib strādāt, bet mums visiem ir jāiemācās sarunāties. Tajā pašā laikā no cilvēkiem dzirdu – kādi politiķi slikti, dara nezin ko, bet, kad pašiem cilvēkiem jādodas paust savu viedokli, piemēram, kāda objekta sabiedriskajā apspriešanā, tad zāle ir tukša. Cilvēkiem jānonāk līdz tam, ka ir svarīgākas lietas par seriālu skatīšanos, ēšanu vai gulšņāšanu un jāiemācās salikt pareizie akcenti», neslēpa Jelgavas novada domes deputāts.

Tam, ka jauniešiem nereti pietrūkst ģimenē attīstītas motivācijas, piekrita arī Z.Leikuma, vienlaikus priecājoties, ka tomēr netrūkst aktīvu jauniešu, kuri zina, ko vēlas un kā to sasniegt.

Aicina ziņot par nodokļu nemaksātājiem
No skatītāju zāles izskanēja arī pārmetumi, ka Latvijā nez kādēļ nemāk saimniekot, kā piemēru minot vēl padomju laikus, kad pēc desām iedzīvotāji brauca uz Lietuvu, kur tās bija garšīgākas. «Paskatījos Lietuvā – tur gar visām šosejām veloceliņi, bet, kad painteresējos, vai tāds būs arī paralēli šosejai Jelgava – Lietuvas robeža, uz mani skatījās kā uz dīvaini», pauda viena no klātesošajām.

«Mana māte bija izteikta nacionāliste, bet, kad sabruka PSRS, viņa kādu dienu atzina, ka pietrūkst kolhoza, jo redz, tad varēja sarunāt ar kombainieri par pusstopu novākt lauku vai uzart to. Mums jāsaprot, ka sociālisms ir beidzies, mēs dzīvojam vilku sabiedrībā un jāmācās pielāgoties», pārdomās dalījās M.Jansons.

Savukārt A.Rublis aicina saprast, ka būtībā mēs valsti būvējam no jauna, un nevar cerēt visu dabūt uzreiz, tostarp Vācijas līmeņa algas: «Dažreiz liekas, ka labāk ir tur, kur mūs nav, bet tā ir cilvēka īpatnība».

M.Jansons noslēgumā rosināja veidu, kā iegūt naudu valsts budžetā - «ziņojiet par tiem, kuri nemaksā nodokļi. Šāda «ziņošana» nav nekas slikts, to dari visās attīstītajās valstīs, jo tie, kuri nemaksā nodokļi, patiesībā šo naudu nozog iedzīvotājiem».

Eiropas Savienība – vieni to slavē, citi – lamā (3)