Valsts kontrole nesola burkānu, bet – pātagu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Otrdienas pievakare Jelgavas pilsētas domē aizritēja visai asās diskusijā – uz tikšanos ar Valsts kontroles pārstāvjiem bija ieradušies gan iedzīvotāji, gan pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu pārstāvji, un katrs pārpildītajā zālē centās pierādīt savu patiesību.

Valsts kontroles (VK) pārstāvji kritizēja Latvijas pašvaldību un Plānošanas reģionu darbu, uzsverot, ka diemžēl mūsu valstī neesot iespējams strādāt, izmantojot burkāna principu, savukārt klātesošie pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību cilvēki pārmeta VK neelastīgu pienākumu veikšanu, neņemot vērā citu valstu pieredzi, un pārliekas birokrātijas atbalstīšanu.

Visās pašvaldībās pārkāpumi ir līdzīgi
Savu viesošanos Jelgavā valsts kontroliere Elita Krūmiņa motivē ar VK aizsāktu tradīciju – uzklausīt iedzīvotāju viedokli, kā arī nodrošināt komunikāciju ar viņiem. VK jau paspējusi apciemot Daugavpili, un pēc Jelgavas dosies vēl uz citām lielākajām pilsētām.

Pagājušajā gadā VK veikusi 28 finanšu revīzijas, 13 likumības revīzijas, kā arī sagatavojusi 67 revīzijas ziņojumus, kuros visos parādījušies līdzīgi aizrādījumi – problēmas ar darba samaksas kārtību, tostarp izmaksājot prēmijas un piemaksas darbiniekiem, kuri atrodas ilgstošā prombūtnē, nepietiekami pārskatāma un kontrolēta dienesta transporta izmantošana, kā arī nelietderīga līdzekļu izmantošana.

«16 gadījumos par iespējamajiem pārkāpumiem esam informējuši prokuratūru, taču galvenais – snieguši ieteikumus, tostarp – pašvaldībām, no kuriem tās pagaidām īstenojušas aptuveni 42 procentus. Tieši tādēļ vēlamies iniciēt grozījumus likumā, kas uzliktu par pienākumu atbildīgajām amatpersonām izvērtēt pārkāpumus pēc būtības», skaidro E.Krūmiņa. Arī šī gada plānos VK plānos ietilpst pastiprināta pašvaldību pārraudzība, un, kā uzsver VK padomes loceklis Aivars Ērglis, secen neies arī tās Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras nav pārbaudītas iepriekšējā revīzijā, piemēram, SIA «Nekustamā īpašuma pārvalde». «To esam atstājuši «saldajā ēdienā»», tā A.Ērglis.

Rekomendācijas sadārdzina iepirkumu
A.Ērglis ir tas cilvēks VK, kurš pārraudzījis revīzijas pašvaldībās, tādēļ viņam par tajās atklāto bija daudz sakāmā. Vispirms viņš atgādināja, ka Jelgavā revidētas pašvaldības aģentūras, bet pēc tam - atsevišķas pašvaldības kapitālsabiedrības, un ar revīziju ziņojumiem ir iespējams iepazīties publiskajā telpā.

«Pašvaldības gada pārskatu sagatavošanā ko pārmest nav – bija sīkumi, kas jau ir novērsti. Cita lieta – likumības revīzijas, kuru laikā pārbaudījām pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība», «Zemgales INFO» un «Kultūra». Izstrādājām septiņus ieteikumus, kā uzlabot aģentūru darbu atbilstoši likumam, taču pašvaldība atrada oriģinālu veidu, kā no tā izvairīties – pārveidoja tās par iestādēm, uz kurām šīs likuma normas vairs neattiecas», savu viedokli pauda VK pārstāvis.

No nepilnībām, ko revīzija konstatēja aģentūrās, A.Ērglis minēja darba samaksas sistēmu, kā arī dienesta transporta līdzekļu izmantošanu. Kā piemēru viņš minēja ceļazīmē uzrādīto maršrutu no «Kultūra» līdz «Pilsētsaimniecība» - 58 kilometri. Te gan jāpiebilst, ka problēmas ar ceļazīmju noformēšanu atklātas arī daudzās citās pašvaldībās, turklāt ir bijušas pat tādas, kur ceļa zīmēs uzrādītie attālumi bija pat par 100 tūkstošiem kilometru lielāki nekā konkrētās automašīnas odometra rādījums, kas rada jautājumus par degvielas reālo izmantošanu un līdzekļu lietderīgu tērēšanu.

Runājot par kapitālsabiedrību revīzijas rezultātiem, A.Ērglis norādīja uz nesamērīgajiem tēriņiem reprezentatīvajiem izdevumiem, masveida komandējumiem un iepirkumiem, kuri ne vienmēr tiek rīkoti, atbilstoši normatīvajiem aktiem. «Ja atzinumā sakām, ka, iespējams, 6,2 miljoni ir iztērēti nelietderīgi, tad tas nozīmē – šie iepirkumi nav veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem», piebilda A.Ērglis.

SIA «Jelgavas autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs šajā sakarā atļāvās repliku - «ievērojot VK sniegtās rekomendācijas, iepirkums sadārdzinājās par 58 000 eiro gadā». Taču A.Ērglis to par argumentu neuzskatīja, vienīgi piebilda, ka, acīmredzot, iepirkums rīkots nepareizi, tādēļ arī tāds rezultāts.

Liek skaitīt katru koku
Saistībā ar dienesta automašīnu ceļazīmēm Jelgavas domes deputāts Vilis Ļevčenoks pie VK pārstāvjiem vērsās ar ierosinājumu – rīkoties līdzīgi kā Igaunijā, kur, braucot pa pilsētu, dienesta automašīnas maršruts nav jāatšifrē, taču šiem braucieniem ir noteikti kilometrāžas limiti.

VK padomes locekle Marita Salgrāve gan uz šo ierosinājumu reaģēja diezgan asi – no citām valstīm pārņemt kaut ko Latvijā esot neiespējami, jo tur ierēdniecība strikti ievēro likumus, bet mūsu ierēdņiem līdz tādam līmenim vēl jāaug. «To pierādīja kaut vai fakts, ka pašvaldības aģentūras vadītājs savu personīgo transporta līdzekli trīs gadus remontēja par budžeta naudu», tā A.Ērglis.  

Attiecībā uz ceļazīmju aizpildīšanas sistēmu ar jautājumu pie VK pārstāvjiem vērsās SIA «Jelgavas autobusu parks» valdes loceklis P. Salkazanovs, kurš lūdza revizorus minēt normatīvos aktus, kuros noteikta ceļazīmju aizpildīšanas kārtība un forma. A.Ērglis atzina, ka tāda normatīvā akta Latvijā nav, taču, viņaprāt, jebkuras iestādes vadītājam ir jāizveido ceļazīmes, lai varētu pārraudzīt līdzekļu izlietojumu.

Diskusiju raisīja arī jautājums par GPS sistēmu izmantošanu nobrauktās kilometrāžas uzskaitē, taču M.Salgrāve atzina, ka šāds veids, kas nebūt nav lēts, reālu ietaupījumu atsevišķos gadījumos nav devis. «Viena no ministrijām šādu sistēmu iegādājās, taču praktiski to neizmantoja. Tādējādi – līdzekļi bija iztērēti, bet ietaupījuma nebija, tieši pretēji, sistēmas izmaksas tikai palielināja izdevumus», skaidroja M.Salgrāve.

Neapmierinātību ar VK ieteikumiem pauda arī «Pilsētsaimniecība» pārstāve, jo revidents ieteicis iet un pilsētā saskaitīt katru koku. A.Ērglis atzina, ka revidents acīmredzot ir situāciju dramatizējis, taču pašvaldībai bioloģiskie aktīvi, piemēram, koki ir jāuzskaita, un VK esot gatava grāmatvežiem izstāstīt, kā to izdarīt. Tiesa, publiski viņi to nebija gatavi darīt.

Plānošanas reģionus vaino nekompetentā darbā
VK padomes locekle M. Salgrāve, vairāk pievērsās viņas pārraudzībā veiktajām kontrolēm, proti, Plānošanas reģionu revīzijām. Starp pārbaudāmajiem bija arī Zemgales plānošanas reģions, kurš tāpat kā pārējie, pēc M.Salgrāves uzskatiem, nav jēgpilna institūcija, vismaz ne pašreizējā «izpildījumā».

«Plānošanas reģioni savulaik tika izveidoti, lai uzlabotu saikni starp pašvaldībām un valsti, tādēļ to pārraudzībā ir galveno plānošanas dokumentu izstrāde, atzinumu sniegšana par dažādiem procesiem un pasažieru pārvadājumu plānošanas pārraudzība – tātad sekošana, vai valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti lietderīgi. Taču atzinumi vairumā gadījumu ir nekorekti vai pat nekompetenti, turklāt tie pašvaldības nav saistoši, savukārt pasažieru pārvadājumu kontrole veikta nekvalitatīvi un netiek kontrolēta līdzekļu tērēšanas lietderība», tā M.Salgrāve.

Akmens gan jāmetot ne tikai Plānošanas reģionu, bet arī Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju dārziņā, kas nav nodrošinājušas šīs institūcijas ar paredzamu finansējumu, kā arī nav veikušas speciālistu apmācību.

Noslēgumā VK pārstāvji atklāja, ka maijā iecerēts sākt revīziju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ iedzīvotājus aicināja sniegt informāciju un novērojumus par šo jomu. Te gan V.Ļevčenoks norādīja, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas valstiskā līmenī – jāizstrādā vienots standarts. «Vienam atkritumu savācēja 1 kubikmetrā ir astoņas tonnas atkritumu, bet citam – trīs tonnas. Tādējādi kubikmetra cena ir zemāka, bet rezultātā – iedzīvotāji maksā vairāk», tā domes deputāts.

Tam piekrita arī VK pārstāvji, kas pēc atkritumu apsaimniekošanas nozares revīzijas plāno izstrādāt ieteikumus šīs sfēras likumiskajiem regulējumiem.