Eirodiena Zemgales sirdī - Jelgavā
Foto

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jau 6. septembrī Ventspilī sākās pasākumu cikls, kura ietvaros notiek Eirodienas, kas līdz oktobra vidum pēctecīgi turpināsies piecās lielākajās Latvijas pilsētās. Septembrī pasākumi jau noritējuši Liepājā un Daugavpilī, bet pēc Jelgavas būs vēl viens pasākums 11.oktobrī Valmierā.

Reģionālās Eirodienas tiek rīkotas, lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem viegli un ērti sagatavoties eiro ieviešanai un atbildētu uz jautājumiem par visdažādākajiem jaunās naudas ieviešanas aspektiem. 

«Līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši mazāk nekā četri mēneši. Lai pāreja uz eiro noritētu ērti, vienkārši un droši, ikvienam ir svarīgi būt informētam par šīs pārejas praktisko pusi. Jau šobrīd ir pieejama plaša informācija par eiro gan no valsts, gan uzņēmēju puses, tomēr bieži vien mums katram ir savi, ļoti konkrēti un specifiski jautājumi, ko gribam noskaidrot un izrunāt ar kompetentiem speciālistiem. Eirodiena ir iespēja ikvienam uzdot tieši šos jautājumus valsts zinošākajiem ekspertiem savas dzīvesvietas tuvumā,» uzsver Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. Finanšu ministrijas stendā Jelgavā, Driksas gājēju ielā, pārstāvji šodien sniedza informāciju uzņēmējiem un iedzīvotājiem tieši par paralēlajām cenu zīmēm.

Līdzās būtiskai informācijai par eiro ieviešanu, ikviens interesents varēja vienkopus ērti iegūt informāciju par dažādām valsts atbalsta iespējām biznesa attīstībai un izaugsmei. Banku teltīs bija iespēja satikt Hipotēku bankas, Swedbank, «Citadele» bankas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Garantiju aģentūras, Ekonomikas ministrijas speciālistus.  Iedzīvotājiem par darba iespējām un vakancēm informāciju sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, bet Darba inspekcijas stendā pasākuma apmeklētāji visvairāk interesējās, vai nav jāpārslēdz darba līgums, ja tajā ir norādīta alga latos. Izradās, ka nav, un līgums paliek spēkā arī pēc Eiro ieviešanas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiāles stendā vadītāja Dace Olte visbiežāk atbildēja uz jautājumiem par pensionēšanos, pensiju indeksāciju un bērnu piedzimšanas pabalstiem eiro nomaiņas brīdī. D. Olte pasmaidīja, ka gadījies arī pa kuriozam, kad apmeklētāji zūdījušies par rubļa valūtu vai dusmojušies par izsūtīšanu 1940. gadā.

Meitenes un jaunietes izmantoja izdevību nofotografēties, iejūtoties Mildas tēlā, un vēlāk šīs fotogrāfijas varēs iesniegt konkursam portālā Draugiem.lv, lai atrastu Mildas mūsdienu līdzinieci.

Valsts policijas stendā apmeklētājiem bija iespēja apskatīt un rokās paturēt gan īstas, gan viltotas naudaszīmes, bet speciālisti mācīja, kā tās atšķirt.

Vislielāko ieinteresētību pasākumā izrādīja skolu jaunieši un studenti, kuri pēc nodarbībām ievāca informāciju un bukletus stendos, noklausījās muzikālos priekšnesumus un aktīvi iesaistījās Valtera Krauzes vadītajos konkursos par eiro jautājumiem.

Interesants bija VAS «Latvijas Pasts» organizētais konkurss par eiro un pasta pakalpojumu cenām. Balvās zinošākie jaunieši saņēma unikālas pastmarku kolekcijas.

Jelgavnieku visbiežāk uzdotie jautājumi ekspertiem bija: «Kas darbā mainīsies, ieviešot eiro?», «Vai mainīsies pensijas un algas?», «Vai jāpārslēdz darba līgumi?», «Kad un kur labāk mainīt naudu?», «Vai eiro ieviešana būtiski neietekmēs preču un pakalpojumu cenu celšanos?», «Kā eiro ieviešana ietekmēs sociālos pabalstus?», «Cik ilgi vēl Latvijā varēs norēķināties gan latos, gan eiro?».

Ekspertus atraktīvi, uzdodot neparastus jautājumus, par eiro iztaujāja Latvijas Radio raidījuma «Kā labāk dzīvot» vadītājs V. Krauze.

Eirodienā ikviens varēja iepazīt arī citu eiro zonas valstu monētas un Latvijas eiro īpašo dizainu, kā arī uzskatāmā veidā uzzināt nozīmīgākos eiro ieviešanas datumus un ieteicamo rīcību. Aizmirsti netika arī pasākuma jaunākie apmeklētāji, kuri «Bērnu stūrītī» varēja iepazīt jauno valūtu ar izzinošu spēļu palīdzību, saliekot puzles, zīmējot un aizpildot darba lapas par eiro.

Bet, lai attīstītu ieradumu novērtēt produktu cenas eiro, visiem apmeklētājiem bija iespēja izteikt savas prognozes – cik eiro maksā ar precēm pilni lielveikala iepirkumu ratiņi. Uzdevums izrādījās gana grūts, jo prognozes svārstījās no 50 līdz pat 500 eiro robežās. Laimīgais uzvarētājs visu ratu saturu saņems balvā.

Jau rakstījām, ka paralēli pasākumam Driksas ielā arī Jelgavas domē visas dienas garumā norisinājās uzņēmēju forums par iniciatīvu «Godīgs eiro ieviesējs» un eiro ieviešanas vadlīnijām , kurā piedalījās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Uzrunātie stendu vadītāji ir vienisprātis, ka interese par pasākumu ir liela, atšķirībā no Daugavpils citās Latvijas vietās pārsvarā interesējas par jaunumiem tieši latviski runājošie iedzīvotāji, kā arī seniori. Arī banku eksperti akcentēja, ka tieši seniori ir tā sabiedrības daļa ar kuriem jārunā un jāskaidro visvairāk, atkal un atkal izmantojot palīgmateriālus. Pensionāri ir nobažījušies gan par naudas maiņas procesu, gan to, ka visus uzkrājumus nu vajadzēs nest uz banku, gan cenu maiņu veikalos. Daudzi arī baidās no krāpniekiem un naudas viltojumiem, kas varētu rasties naudas maiņas procesā. Strādājošos uztrauc darba attiecības un darba samaksa, kā arī iespējamais cenu kāpums veikalos valūtas maiņas procesā. Bet jauniešus un skolēnus nekas īpaši neuztrauc, jo cik un kādu naudiņu vecāki iedos, to tāpat notērēs, kaut gan pie cenām tomēr nāksies pierast.

Uz jautājumu, vai iedzīvotāji jau šobrīd pievērš uzmanību cenām abās valūtās, tomēr atbilde ir negatīva. Kamēr ir lati, tikmēr vairums skatās un ievēro cenas vien šajā valūtā. Līdz ar to tomēr pastāv iespēja, ka brīdī, kad cenas būs tikai eiro, daļai sabiedrības būs nepieciešams pārejas periods, lai jauno izprastu un aprastu.

Eirodienas uzrunātie apmeklētāji pasākumu vērtēja pozitīvi, jo šeit bijusi iespēja gan jautājumus uzdot, gan saņemt uz tiem atbildes, un, lai uzzinātu vairāk, arī informatīvos materiālus paņemt un rūpīgāk pastudēt mājās.