|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||
JAUNĀKIE
|
Zaļenieku iedzīvotājs atzīmē 100. jubilejuRaksts publicēts: 2020.01.21. 12:36:26Raksta autors: Jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Savas dzīves simto gadadienu 19.janvārī atzīmēja Alberts Reihenbahs, kas Jelgavas novada deklarēto iedzīvotāju datubāzē reģistrēts kā Zaļenieku pagasta iedzīvotājs. Pēc godam sagaidītas jubilejas svētdienas ģimenes lokā, bet vakar viņu sumināja un sveica arī Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji. Jubilāri klātienē apciemoja Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola un Zaļenieku pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Brikmanis, pasniedzot ziedus, dāvaniņu ar sarūpētu vietējo uzņēmēju produktiem un simbolisko naudas velti - simts eiro, vēlot veselību, omulīgu prātu un dzīvesprieku ikvienā dzīves dienā. A.Reihenbahs dzimis 1920.gada 19.janvārī Aizputes apriņķa Kalvenes pagasta mājās “Tebras”, ko savulaik Alda vectēvs no vietējā barona bija paņēmis uz renti. Pienākot 1941.gada 14. jūnijam, uz Sibīriju tika izsūtīta visa Alberta ģimene - mamma, tētis, trīs brāļi un māsa. Sibīrijā Alberts satika arī sieviņu, abi aprecējās un ģimenē sagaidīja trīs meitas. Izsūtījumā Alberts darīja daudzus un dažādus darbus - gan mežniecībā, gan galdniecībā, jo ģimene bija kupla. Turklāt viņš darbojās arī teātrī, kur lieliski spēlēja sieviešu tēlus, turklāt tas viņam izdevās tik labi, ka pat tuvākie paziņas Albertu nav varējuši atpazīt. Tā nu, gadiem ejot, ar ilgām pēc dzimtās vietas - Latvijas, pienāca 1958.gada 25.maijs, kad Alberts ar savu sievu un meitām atgriezās mājās. Alberta vecākā meita Anita stāsta, ka "nonākot Latvijā, Zaļenieku pagastā, dzimtās mājas jau bija aizņemtas, ģimenei atļāva dzīvot “Bērziņos”. Šajā mājā ir filmēts arī latviešu televīzijas seriāls "Saplēstā krūze". Pēc atgriešanās, mēģinot atkal iedzīvoties dzimtenē, tētis sākumā sāka strādāt galdniecībā, tad būvbrigādē, tad kā mežsargs, vēlāk biškopībā. Darbi bija fiziski grūti, bet papu, šķiet, nekas nespēja apturēt un nobiedēt. Tētim ļoti patika arī medības, kas bija viens no viņa hobijiem.” Laikam ejot, Alberts atgriezās arī teātrī, un no 1986.-2000.gadam ar aizrautību darbojās Zaļenieku pagasta teātrī. Pēdējā izrāde, kurā Alberts piedalījās, bija 2000.gadā, spēlējot galveno lomu izrādē “Indrānu tēvs”. "Tēta garās dzīves noslēpums varētu būt bišu kodumi, jo viņu bites savā dzīvē ir tik ļoti daudz sadzēlušas, ka to kodumi būs ļoti labi iedarbojušies uz tēta veselību un ilgo mūžu" nosmej Anita. "Varam tikai priecāties, ka Dieviņš tētim devis garu mūžu un ļāvis piedzīvot savu trīs mazmeitu, divu mazmazdēlu un divu mazmazmeitu nākšanu pasaulē" papildina meita. Jāpiebilst, ka dažas dienas pirms Alberta dzimšanas dienas, pateicoties mazmeitai, tapusi arī grāmata, kas ir Alberta atmiņas par 17 gadiem viņa dzīvē, atspoguļojot Sibīrijas laikus – piedzīvoto un pārdzīvoto. Grāmata ir Alberta meitu un mazmeitu dāvana dzimšanas dienā, kurā nav mainīts nekas, izņemot vārdus un uzvārdus, jo viņi vēlējās, lai stāsts paliek tāds, kāds tas ir – dzīvs.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|