Pasniegti pašvaldības augstākie apbalvojumi

Goda diplomu saņēma – šā gada jaunākais , vien 22 gadus vecais, šķēpmetējs Gatis Čakšs par sasniegumiem sportā un netiešu lokālpatriotisku ieguldījumu Jelgavas novada Sporta centra popularizēšanai Latvijas mērogā. G.Čakšs savas sportista gaitas uzsācis Jaunsvirlaukas pagastā. Viņa augstākais sasniegums ir pasaules junioru čempiona tituls šķēpmešanā 2014. gadā.

Goda diploms pasniegts arī jaunajam ķīmijas zinātņu doktoram Kristapam Māliņam par profesionālo devumu zinātnes jomā, netieši veicinot Jelgavas novada iedzīvotāju lokālpatriotismu. Savu bērnību pavadījis Sesavā, bet šodien viņš ir Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas institūta vadošais pētnieks un ķīmijas zinātņu doktors. K. Māliņa zinātniskie raksti ir publicēti vadošajos zinātniskajos žurnālos. Šos rakstus savos darbos ir citējuši daudzu pasaules valstu atzīti zinātnieki. Visi viņa zinātniskie pētījumi saistīti ar biodegvielas izstrādi, meklējot veidus, kā biodegvielas ražošanu vērst lētāku un pieejamāku, bet degvielu tīrāku un efektīvāku.

Par profesionālo karjeru mūzikā un lokālpatriotisku ieguldījumu Jelgavas novada vārda nešanai ārpus tā robežām – Goda diploms tika pasniegts arī kontrtenoram Sergejam Jēgeram. Pasaules slavu guvušais kontrtenors dziedājis uz neskaitāmām pasaules skatuvēm. Viņš aizvien ir radis iespēju uzstāties arī Latvijā, tostarp mūspusē, turklāt nu jau vairāk nekā desmit gadu darbojas S.Jēgera labdarības fonds, kura mērķis ir sniegt palīdzību bērniem ar veselības problēmām un ierobežotām spējām iekļauties sabiedrībā. Katru vasaru S.Jēgera labdarības fonds 30 bērniem no maznodrošinātām, daudzbērnu un audžuģimenēm organizē arī vasaras nometnes, kur radošās darbnīcās profesionālu un sabiedrībā pazīstamu mākslinieku vadībā, bērniem ir iespēja attīstīt savas radošās spējas.

Dzejniecei Mārai Misiņai Goda diploms piešķirts par profesionālu ieguldījumu literatūrā, netieši veicinot Jelgavas novada iedzīvotāju lokālpatriotismu. M.Misiņa dzimusi un augusi Vilcē, kur radīti arī pirmie dzejoļi. Par viņas pirmo nozīmīgo publikāciju kļuva dzejoļu kopa „Būt, neparādoties būt” žurnālā „Karogs” 1972. gadā, bet vēlāk – arī dzejoļu krājumi „Svešam uzticēties” (1977), „Pērc lietusmēteli, taurenīt” (1983), „Viss, kas nekad vairs” (1987), „Priecājies, dvēselīt!” (1991). Savukārt, pēdējo dzejoļu krājumu M.Misiņa laida klajā 1999. gadā ar tādu pašu nosaukumu, kāds bija pirmajai lielajai publikācijai, – „Būt, neparādoties būt”. Papildus tam viņa ir atdzejojusi no lietuviešu, krievu, vācu un horvātu valodas, bet 1990. gadā sāka savas darba gaitas laikrakstā „Diena”, kur ilgu laiku bija Kultūras nodaļas redaktore.

Tāpat arī uzņēmējam un motosportistam Jānim Vinteram Goda diploms piešķirts par profesionālo izaugsmi un personības devumu lokālpatriotisma veidošanā, Jelgavas novada vārdu nesot ārpus tā robežām. Motosportista karjeras augstākais sasniegums ir 2007. gada Dakaras rallijreids, kurā finišēja kā sestais. J.Vinters un viņa brālis Einārs joprojām ir vienīgie Latvijas motobraucēji, kas jebkad piedalījušies pasaules slavenākajā rallijreidā. Taču līdztekus motosportam J.Vinters kopā ar ģimeni Lielplatonē vada zemnieku saimniecību „Līgo”, kur papildus Zemgalei tradicionālajai graudkopībai attīsta augkopību un dārzkopību, bet kopš 2010. gada brāļi Vinteri ir arī biogāzes ražotāji.

Atlētiskās vingrošanas pamatlicējam Feliksam Saikovskim Goda diploms piešķirts par profesionālo ieguldījumu sporta jomas attīstībā. F.Saikovskis Latvijā iedibinājis kultūrismu, startiem gatavojis olimpiskās vienības sportistus, izcilus hokejistus un bijis starptautiskās kategorijas tiesnesis ASV un Eiropā. Aktīvās darba gaitas F.Saikovskis beidza 2004. gadā, taču viņš joprojām iestājas par veselīgu dzīvesveidu un neatsaka palīdzību reizēs, kad trenera un eksperta padoms vajadzīgs jaunajiem sportistiem. Pēc tautības būdams polis, viņš visu mūžu dzīvojis Rīgā, bet pēdējos 15 gadus viņš jūtas laimīgs Platonē.

Sporta žurnālistam Gunāram Jākobsonam Goda diploms piešķirts par profesionālo devumu radio un televīzijas žurnālistikā un netiešu lokālpatriotisku ieguldījumu Jelgavas novada vārda nešanai ārpus tā robežām. Klausoties Jaunsvirlaukā dzimušā G.Jākobsona balsī, kas komentējusi futbola un hokeja spēles, raidījusi ziņas par sportiskajiem sasniegumiem 13 olimpiskajās spēlēs un 30 pasaules čempionātos hokejā, stāstījusi par Latvijas sportistu veiksmēm un neveiksmēm, uzaugušas vairākas paaudzes. Nostrādājot vairāk nekā 60 gadu sporta žurnālistikā, viņš ir stabila vērtība Latvijas sportā, kuru ciena un respektē. Ne velti G. Jākabsons iecelts kā Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Bet vēl daudziem G.Jākobsons saistās ar „Mikrofona aptauju”, jo tieši viņš 1968. gadā bija pirmās aptaujas vadītājs un populārajā muzikālajā TV pārraidē palika ilgus gadus.

Goda diploms piešķirts Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājai Inetai Ziemelei par profesionālo izaugsmi un ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā, netieši veicinot Jelgavas novada iedzīvotāju lokālpatriotismu. Arī I. Ziemele savulaik apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzimusi Jelgavā, uzaugusi Jelgavas novada Lielplatonē un beigusi Elejas vidusskolu. Neatlaidīgs darbs, mērķtiecība un pamatīgums, raksturīgi arī I.Ziemeles profesionālajām gaitām, kas no deputāta palīdzes Latvijas Republikas Augstākajā padomē aizveda līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses, bet vēlāk arī ECT palātas prezidentes un ECT Tiesnešu statusa komisijas vadītājas amatam. I.Ziemele ir publicējusi četras grāmatas par starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām Latvijā un ārvalstīs, kā arī bijusi septiņu grāmatu redaktore un līdzautore. Savās zināšanās I.Ziemele turpina dalīties arī lekcijās.

Goda diplomu saņem iedzīvotāji, kuri dzimuši, auguši vai savas profesionālās gaitas uzsākuši Jelgavas novadā un ar savu profesionalitāti, talantu un darba sparu ir nesuši Jelgavas novada vārdu Latvijā un pasaulē. Kā cieņas apliecinājumu godinātie apbalvojuma saņēmēji saņēma apzeltītas sudraba vārpiņas piespraudi, kas simbolizē apliecinājumu nozīmīgam ieguldījumam ar lauksaimniecību saistīta novada attīstībā.