Novada muižās jauni 19.gadsimta stila tērpi

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Līdz ar augusta sākumu Lielvircavas un Vilces muižās tūrisma piedāvājums kļuvis spilgtāks un interesantāks, jo katrā no muižām tapis jauns 19.gadsimta stila tērps. Lielvircavas muižā apmeklētāji var apskatīt jaunizveidoto Baronietes Kornēlijas Frīderikes Apolonijas Luīzes fon Hānas kleitas repliku (kopiju), bet Vilcē pēc muižas gides pasūtījuma tapusi 1880.gada turnīra stila kleita. Abus apģērbus darinājusi Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa, kas paralēli gides darba pienākumiem pēdējos gados skrupulozi apguvusi 19.gadsimta apģērba vēsturi un dažādas to šūšanas tehnikas.

“Vadot ekskursijas muižā un aprunājoties ar saviem kolēģiem novadā, esam sapratuši, ka muižu apmeklētāji  vēlas redzēt gidus vēsturiskos tērpos, vairāk uzzināt par 19.gadsimta stilu, modi, sadzīvi, izjūtot īpašas noskaņas, kad zūd laikmetu robežas un sāk darboties iztēle. Cilvēki labi atpazīst, ja tērpi, piemēram, ir nomāti no teātriem, jo tie ir pārāk stilizēti. Attīstot muižas piedāvājumu, strādājam pie tā, lai klients saņem pēc iespējas autentiskāku priekšstatu par aizgājušo gadsimtu. Tāpat kā muižas interjeru cenšamies atjaunot atbilstošu laikam, tad loģisks lēmums ir muižas nodrošināt arī ar atbilstošiem 19.gadsimta tērpiem,” skaidro Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa.

Pie Lielvircavas un Vilces muižas tērpiem Zanda sāka strādāt jau martā. Lielvircavas muižai viņa radījusi  Baronietes Kornēlijas Frīderikes Apolonijas Luīzes fon Hānas kleitas repliku (kopiju). Tā ir romantisma ēras -krinolīna tipa kleita, kura kādreizējai muižas saimniecei redzama mugurā 1861.gada Džona Klārka gleznotajā portretā. Gleznas oriģināls glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, bet pērn muižā izveidota gleznas kopija. Atšķirībā no citiem iepriekš izveidotajiem muižas tērpiem, kurus kā gide Zanda tērpj mugurā dažādos pasākumos, šī kleita netikšot valkāta, tā būs izstādīta apskatei uz manekena ,blakus gleznai.

“Šādu lēmumu pieņēmu, jo nereti muižas viesi vēlas redzēt vēsturisko tērpu šūšanas tehniku un tērpa konstrukciju , cik tiem kārtas, cik tie smagi, cik tiem detaļas utt. Lai tērps būtu vēsturiski atbilstošs, liela vērība jāpievērš šūšanas procesam un materiāliem. Gleznā redzamais tērps ir darināts no zīda un plāna kokvilnas auduma (muslīna). Jāteic, ka daudz laika pagāja, lai atrastu pareizās krāsas un tekstūras audumus. Latvijā pārsvarā audumus neatrodu, tos sūtu no Amerikas vai Anglijas. Šim tērpam audums iegādāts Anglijā. Ilgu laiku meklēju arī atbilstošu mežģīnes audumu, ko kleitai bija nepieciešams piešūt aprocēm un apkaklei. Radītais tērps ir dienas tērps vieglā smilšu  krāsā, tas sastāv kopumā no četrām daļām – žaketes ņiebura daļas, svārkiem, krinolīna ,apakšsvārkiem un aksesuāriem, skaidro Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa.

Apģērbam tā laika dienas kārtībā bija liela loma, un bagātai dāmai dienā bija jānomaina vairāki tērpi, atbilstoši dienas stundai un notikumam. Muižas baronietei garderobē bija jābūt rīta, pusdienu un vakartērpam, pastaigu, vizīšu, viesu pieņemšanas, ceļojuma, medību tērpam, kā arī apģērbam zirgu izjādēm, ekipāžas, sēru tērpam un vēl virknei citu - atbilstoši nepieciešamībai.

Otrs tērps, ko Zanda radījusi, ir turnīra stila kleita, kas domāta Vilces muižai. Tā ir kleita, ko tolaik dēvētu par pastaigu tērpu. Atšķirībā no otra tērpa šī kleita nav veidota kā kopija, vadoties no kāda konkrēta parauga. Zanda izveidojusi atdarinājumu, kas atspoguļo 19.gadsimta 70. - 80.gadu modes tendences. Tērps paredzēts valkāšanai, tajā ekskursiju laikā tērpsies Vilces muižas gide.

“Skatoties uz citu muižu pieredzi, ir liela ieinteresētība par šādiem tērpiem, jo cilvēkam stāstījums par seno muižu vēsturi no gida, kurš tērpts vēsturiski atdarinātā tērpā, šķiet saistošāks un interesantāks. Vilces muižas kleitai izmantots zīda tafta laša un kokvilna šampanieša krāsā. Kostīms darināts sarežģītā tehnikā, tam ir turnīra daļa, apakšsvārki, apakškrekls un žaketei iekšpusē veidota 19.gadsimta konstrukcija, proti, kauliņu konstrukcija. Šādu tehniku izmantoja, lai tērps vairāk izceltu slaiduma efektu. Kopumā tērpam izveidotas septiņas detaļas – apakškrekls, apakšsvārki, korsete  turnīrs, svārki, trēns, un žakete ar iešūtu vestes daļu ”, turpina Z. Zariņa.

Lai tērps būtu pilnībā nokomplektēts, to paredzēts arī papildināt ar dažādiem aksesuāriem – cimdiem, apaviem, parūku un cepuri.

Abu kleitu kopējās izmaksas sastādījušas 2200 EUR. Finansējumu tērpu izgatavošanai piešķīra Jelgavas novada pašvaldība.