Ķīnieši «nobāzējas» Ozolniekos
Video

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, kuras var saņemt, šeit investējot noteiktus naudas līdzekļus, kļūst aizvien populārākas starp ķīniešiem un citu gana eksotisku valstu pārstāvjiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Uzturēšanās atļaujas, ko Latvija izsniedz trešo valstu pilsoņiem pret noteiktā vērtībā iegādātu nekustamo īpašumu, kļūst aizvien pieprasītākas, un tās saņēmuši jau četrarpus tūkstoši cilvēku. Viņu kopējais ieguldījums īpašumos tuvojas trīssimt miljoniem.

Ozolnieku novadā šobrīd deklarējušies jau 35 Ķīnas pilsoņi, bet kopumā termiņuzturēšanās atļaujas pēc īpašuma iegādes saņēmuši 155. Ozolniekos dzīvojošie ķīnieši nav runīgi un nevēlas publicēties. Toties viņi ir pieteikuši savus bērnus mācībām Ozolnieku izglītības iestādēs, un viss liecina, ka vismaz daļa nogruntējusies uz palikšanu. «Daļa dzīvo, un daļai ir tikai īpašums. Mums te ir ciešāks kontakts ar četrām ģimenēm, kas nākušas uz domi,» norāda Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.

Priekšrocība Ozolniekos, tāpat kā Cēsīs, kur dzīvo piecas ģimenes no Ķīnas, ir tā, ka pietiek iegādāties tikai 50 tūkstošu latu vērtu īpašumu. Rīgā, Rīgas reģionā, lielajās pilsētās un Vidzemes piejūrā tie jau ir 100 tūkstoši.

Valsts zemes dienests, apkopojot datus par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem pēc izmaiņām Imigrācijas likumā, izpētījis, ka nerezidenti šajā laikā Latvijā ieguldījuši teju pusmiljardu latu un tikai pusē no šiem gadījumiem prasītas uzturēšanās atļaujas. Zemes dienests secina, ka uzturēšanās atļauja kā prioritāte, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir pircējiem, kuri nenāk no bijušajām NVS valstīm. Un tādu ir patiešām daudz un kļūst vēl vairāk. Turklāt 57 uzturēšanās atļaujas saņēmuši cilvēki, kuri nāk no terorisma riska valstīm. Viņi pārbaudīti īpaši rūpīgi. Latvijā īpašumi tagad pieder arī Afganistānas, Irānas, Dagestānas, Čečenijas, Sīrijas, Libānas, Ēģiptes un citām valstīm.

Saņemot no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījumu, Satversmes aizsardzības birojs pārbauda, vai konkrētā persona nav nonākusi SAB vai tā ārvalstu partnerdienestu uzmanības lokā par sadarbību ar specdienestiem vai arī par saistību ar ārvalstu organizētās noziedzības grupējumiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šobrīd trūkumus uzturēšanās atļauju kārtībā neredz. Toties secinājusi, ka būtu maināms īpašumu vērtības slieksnis, kas ļauj tikt pie Latvijas dokumenta. Tā, piemēram, Rīgas plānošanas reģionā ir gan vērtīgi īpašumi Pierīgā, gan arī, piemēram, mājas Jaunpilī, kur 100 000 latu robežu varbūt sasniedz tikai Jaunpils pils. Pārskatot šos sliekšņus, Rīgai varbūt pat nedaudz varētu celt īpašuma vērtības robežu, bet citviet – diferencēt. Piemēram, Ozolniekiem, iespējams, adekvātāka būtu 70 000 latu robeža, bet Jaunpils būtu tuvāka 50 000.

PMLP savas pārdomas par īpašumu vērtības slieksni uzturēšanās atļauju saņemšanai jau ir izteikuši Saeimas deputātiem. Saeimā drīzumā plānots ķerties pie Imigrācijas likuma uzlabošanas, un tā ietvaros varētu precizēt arī šos investīciju sliekšņus.