Boksa dzīve Jelgavā - nenorimst

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jau devīto gadu martā gaidāms lielākais boksa turnīrs Jelgavā – „Jelgava Open 2017”, kas tradicionāli trīs dienu garumā pulcēs desmitiem bokseru ne tikai no Latvijas un citām Baltijas valstīm, bet arī tālākiem nostūriem – Krievijas, Baltkrievijas, Moldāvija, Īrijas un citām valstīm. Tāpat plaši pārstāvēta būs arī mūsu valsts, bokseri Jelgavā ieradīsies no visiem lielākajiem Latvijas reģioniem. Kā ierasts, Jelgavu boksa ringā pārstāvēs mūsu izcilākie sportisti – Jelgavas Cīņas sporta veidu centra (JCSVC) jaunieši. Turnīra gaidās portāls Jelgavniekiem.lv aicināja uz sarunu JCSVC vadītāju un boksa treneri Aleksandru Knohu, lai runātu ne tikai par gatavošanos lielajam notikumam, bet tuvāk ieskatītos arī boksa „aizkulisēs”.

Līdztekus turnīram – apaļa jubileja

Portālā bieži publicējam ziņas par Jelgavas bokseriem un viņu panākumiem. Zinātājiem nav sveši uzvārdi – Ivanovs, Lindermanis, Tenčs – tie ir vieni no labākajiem boksa ringā, kuri allaž mājās no turnīriem pārved godalgas, it bieži – zelta. 17., 18. un 19. martā gaidāmais turnīrs bez viņiem nav iedomājams un jau šobrīd notiek saspringti treniņi, lai godam varētu pārstāvēt savu pilsētu un valsti, stājoties pretī citu valstu bokseriem. Arī treneris Aleksandrs Knohs uzsācis gatavošanos „Jelgava Open 2017”. Zālē uz viņa rakstāmgalda jau stāv gaidāmo viesu saraksts ar atzīmētiem klubiem, kas savu ierašanos jau apstiprinājuši. Šobrīd treneris cer, ka uz turnīru ieradīsies ap 22 komandām. Sacensības notiks trīs vecuma grupās (11-12 g., 14-15 g., 16-17 g.) un 14 svara kategorijās. Jelgavu turnīrā pārstāvēs 10 līdz 12 bokseru, kas jau šobrīd aizvada nopietnus treniņus. Tāpat turnīrā laipni tiks uzņemti arī goda viesi, bijušie Padomju savienības čempioni no Igaunijas, Lietuvas un Eiropas. Tomēr turnīra īpašākais cilvēks būs pats „namatēvs” Aleksandrs Knohs, jo martā viņam aprit 75.gadu jubileja un tieši turnīrā, 17.martā, viņš plāno to nosvinēt. Runājot par sacensībām, Knohs ir lakonisks: „Domāju, ka cīņas būs interesantas.” Tā patiesi varētu būt, zinot, cik svarīgi jelgavniekiem būtu gūt medaļas mājās, kā arī to, ka pagājušajā gadā čempionu godu izpelnījās Edmunds Lindermanis un Ēriks Mantula, gūstot 1.vietas.

Bez uzņēmības nav panākumu

Kā stāsta treneris, šobrīd treniņi notiek katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, kas lielākoties tiek pavadītas izbraukumos uz sacensībām. Treniņi ir plaši apmeklēti un ir redzams, ka puiši ir koncentrējušies un ieinteresēti sasniegt labus rezultātus. „Kalendārs ir diezgan blīvs, turklāt šogad mēs gatavojamies piedalīties arī trīs Eiropas mēroga turnīros. Vēl nav zināma norises vieta vienam no tiem, taču pārējie divi notiks Krievijā un Bulgārijā. Esmu jau izraudzījis trīs kandidātus, kuri pārstāvēs Latviju valsts izlasē – Edmundu Lindermani, Artūru Ivanovu un Markusu Tenču. Viņi ir spēcīgākie katrs savā vecuma grupā,” plānus atklāj treneris.

Jau pieredzējušo bokseru vidū pavīd arī mazi, nesagatavoti, tomēr centīgi augumi. „Aicinu uz papildtreniņiem dažus no pašiem mazākajiem, kuriem vēl neveicas tik labi. Viņiem ar trīs treniņiem nedēļā nepietiek, bet jāsaka, ka viņi ar prieku nāk trenēties papildus,” bilst A.Knohs. Sarunas laikā priecē jauniešu pieklājība - daudzi pienāk pie trenera apsveicināties un paspiež viņam roku. Ne miņas no šajā vecumā raksturīgās pārgalvības un bravūrības. Arī treniņa laikā valda disciplīna. Aleksandrs Knohs stāsta, ka jauniešus Jelgavā apmāca boksā jau gadu desmitiem: „Esmu trneris no 1965.gada. Caur manām rokām izgājuši neskaitāmi Latvijas čempioni. Mainās sportisti un paaudzes, tagad es mācu boksēties savu bijušo puišu dēlus.” No viņa teiktā noprotams, ka interesanti arī vērot, kā mainās jaunietis, kurš sācis nodarboties ar boksu. „Tas pats Artūrs. Viņš pie mums atnāca bez stājas, bez koordinācijas – mazs, resns puika. Paraugieties uz viņu tagad – lielisks sportists!” A.Knohs apgalvo, ka reizēm tieši puišos, kuri iesākumā neatbilst priekšstatam par jaunieti, kurš varētu boksēties, vērojama vislielākā uzņēmība un neatlaidība. Viņš norāda uz Vladislavu Mušketu, kurš nupat turnīrā Lietuvā, Jonovā saņēma balvu par cīņassparu: „Ja jūs zinātu, cik viņš ir mērķtiecīgs!”

Bokss kļuvis nežēlīgāks, bokseru mammas - paļāvīgas

Laika gaitā mainījusies arī paša sporta veida specifika. Salīdzinot ar boksu pagājušajā gadsimtā un Padomju laikos, A.Knohs uzskata, ka šobrīd tas ir kļuvis agresīvāks un cīņās tiek izmantots daudz lielāks fiziskais potenciāls. „Manos laikos bokss bija nedaudz sarežģītāks – daudz vairāk tika izmantota pretinieka apspēlēšana, cīņas bija intuitīvākas. Mūsdienās bokss, manuprāt, mainījies uz slikto pusi. Es esmu tehniskāka boksa cienītājs,” vērtē pieredzējušais treneris, kurš arī saviem puišiem cīņās māca izmantot prātu un virza viņus pretī tehniski niansētam boksam. Pārmaiņas skārušas arī boksa organizatorisko pusi – mainījies raundu ilgums un citi parametri. Tāpat arī ētikas kodekss: „Kādreiz sitiens boksā tika pielīdzināts aukstajam ierocim. Lai arī mūsdienās joprojām ir nerakstīts likums, ka boksa paņēmienus, izņemot aizsardzības situācijas, ārpus ringa ir aizliegts izmantot, boksu vairs neuzskata par tik bīstamu kā agrāk.”

Bet kā tad vispār ar šo šķietami traumatisko cīņas veidu? Kā jauno sportistu mātes spēj noskatīties uz saviem dēliem ringā? Treneris smaida un teic, ka statistikā traumatiskāko sporta veidu saraksta augšgalā ir populārie sporta veidi – hokejs, basketbols un futbols, bet bokss ierindojas vien aptuveni 8.vietā. „Boksā ir lielāka iespēja izvairīties no sitieniem vai tos atspēkot, turklāt lielākoties sitieni ir slīdoši. Visā manā trenera pieredzē ir bijuši vien divi nopietnu traumu gadījumi. Visbiežāk var traumēt rokas, jo tās ir galvenais „ierocis”,” uzskatāmībai Knohs rāda savas plaukstas.

Runājot par komunikāciju ar sportistu vecākiem, treneris pauž prieku, jo tieši vecāki ir sniedz lielu atbalstu un arī praktiski palīdz. „Uz iepriekšējo turnīru līdzi bija trīs mammas ar mašīnām. Kad vecāki iesaistās, ir vieglāk plānot un organizēt braukšanu,” norāda Knohs un piebilst, ka mammas saprot, ka ne treniņos, ne sacensībās ar viņu dēliem nekas slikts nevar notikt, jo ir visu savām acīm redzējušas. „Ja kāda nav pārliecināta, es ļauju nākt arī uz treniņiem un rādu, kā apmācu, lai redz, ka viss ir droši.”

Artūrs: „Ringā viss ir atkarīgs no manis”

Viens no lielākajiem panākumiem, kā Artūrs Ivanovs, piecpadsmitgadīgais novadnieks stāsta, esot uzvara Paņevēžas boksa čempionātā. „Biju uztraucies, jo konkurence bija ārkārtīgi liela – tie bija spēcīgi, pieredzējuši sportisti, tāpēc zelta medaļas iegūšana bija milzīgs pārsteigums un gandarījums,” atceras jaunais bokseris. Viņš savas gaitas ringā uzsāka pirms četriem gadiem. „Man interesēja bokss. Ātri vien sapratu, ka boksā, atšķirībā no citiem sporta veidiem, tikai es pats esmu atbildīgs par to, ko daru, arī uzvara ir tikai manās rokās. Ja neizdarīšu kā nākas, citi nebūs jāvaino,” viņš uzskata. Jautāts, vai kādreiz nav gribējis pamest boksu, Artūrs ļoti enerģiski atteic: „Nē, es gribu turpināt cīnīties un trenēties, ne brīdi tas nav ienācis prātā!” Jaunietis katru dienu mēro ceļu uz Jelgavu no Teteles, lai nodarbotos ar iemīļoto sporta veidu un gūtu panākumus – atliek vien vēlēt, lai tas viņam izdodas arī turpmāk!

„Jelgava Open 2017” boksa turnīrs notiks no 17. līdz 19.martam Jelgavas sporta hallē, Mātera ielā 44a.

17.martā – plkst.17.00 turnīra atklāšana ;

18.martā – plkst.15.00 turnīra cīņas ;