Čakstes mazmazmeita pārdod zemi ārzemniekam (7)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

“Bez Tabu” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste pārdevusi teju piecdesmit hektārus lauksaimniecības zemes Jordānijas pilsonim.

Līdz šim minēto zemesgabalu nepilnus desmit gadus nomājusi un kopusi Jāņa Vīganta saimniecība ”Medņi”. Pirms līguma termiņa beigām zaudējot nomas tiesības, lauksaimnieks zaudējis arī astoņus procentus apstrādājamās zemes.

Zemesgabals nomāts no Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeitas, ar kuru esot labas attiecības. Arī šobrīd zemnieks netur ļaunu prātu uz prezidenta pēctečiem, kuri senču zemi pārdevuši ārzemniekiem.

Zemnieku saimniecības ”Medņi” vadītājs Jānis Vīgants stāsta, ka divdesmit kilometrus no Jelgavas, Emburgā, zeme nav pārāk auglīga. Konkurence par labiem zemesgabaliem ir sīva.

Jānis Vīgants, zemkopis: ''Kad sākās privatizācija, tiem, kuri vēlējās strādāt ar zemi, teicu, lai ņem zemi un strādā. Lai Latvijas zeme nenonāk svešzemnieku rokās. Ja tagad kāds pārdod zemesgabalu, pieprasījums ir liels. Cenas ir labas, pat līdz astoņiem tūkstošiem eiro par hektāru. Ko lai dara? Īpašnieks izvēlējās pārdot, mums pat nepiedāvāja.''

Prezidenta mazmazmeita norāda, ka pārdotais zemesgabals vēsturiski nav piederējis valsts pirmās personas ģimenei. Iegūtā summa esot izlietota dzimtas īpašuma uzlabošanai. Jordānijas pilsonis izvēlēts, jo jau gadiem ilgi saimniekojis blakus īpašumā.

Kristīne Čakste, prezidenta mazmazmeita: ''Viņš ir Latvijai lojāls, strādā, maksā nodokļus. Mani jau arī var uzskatīt par ārzemnieci. Esmu ārzemēs dzimusi, augusi, ārzemēs maksāju nodokļus. Kur liksim robežu? Saprotu, ka tās cenas ir uzgājušas tik tālu, ka man vajadzēja to naudiņu, lai attīstītu ”Aučus” (pirmā prezidenta dzimtas īpašumu). Es prasīju diviem nomniekiem, vai būtu interese pirkt, nebija. Tādēļ prasīju kaimiņam, viņš piekrita.''

Šobrīd neviens nevar pateikt, cik liela Latvijas teritorija pieder ārzemniekiem. Zemkopības ministrijā norāda, ka svešzemnieki aktīvi uzpērk lauksaimniecības zemes. Valdībai nav tiesību pilnībā aizliegt svešzemniekiem iegādāties zemi Latvijā, tādēļ tiek meklēti risinājumu, lai procesu padarītu sarežģītāku.

Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs: ''Nu jau jāsaka, ka fināla fāzē ir iegājuši mūsu gatavotie priekšlikumi, lai pēc iespējas vairāk saglabātu zemi mūsu pašu cilvēku rokās. Šobrīd ir pēdējās diskusijas starp juristiem, kādi šie mehānismi būtu piemērojami. Drīz ar likuma grozījumiem dosimies uz Ministru kabinetu. Plānoti dažādi apgrūtinājumi, kas tādam slinkākam cilvēkam būs neizpildāmi, līdz ar to viņa vēlme pēc zemes būs mazāka. Šādi apgrūtinājumi nebūs vietējam cilvēkam.''

Šobrīd vēl ir pāragri prognozēt, kad un vai šādi noteikumi varētu stāties spēkā.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.