Kaija,
Kornēlija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



  ZIŅAS / Jelgavas ziņas / (Raksts) /

Jelgava atstāta ārpus lielo pilsētu loka

Raksts publicēts: 2019.10.16. 11:17:51
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Īsi pirms jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta apstiprināšanas otrdien valdībā koalīcija vienojās lielās jeb republikas pilsētas statusu saglabāt ne tikai Rīgai un Jūrmalai, bet arī Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij.

Tās neapvienos ar apkārtējiem novadiem. Pret to pēdējās nedēļās bija iebildušas ne tikai pašvaldības, bet arī valdošās koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība un “KPV LV”. Līdz ar to otrdien valdībā vienbalsīgi atbalstītajā likumprojektā no sākotnēji piedāvātajām 35 pašvaldībām to skaits ir pieaudzis līdz 39 – 34 novadiem un piecām lielajām pilsētām.

Pret to dēvēšanu par “republikas pilsētām” sēdē iebilda Jaunā konservatīvā partija (JKP). Noskaņojums koalīcijā liecina, ka Saeima varētu mainīt ne tikai šo nosaukumu, bet arī teritoriju robežas, taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”) ar to rēķinās.

Taču nešķita, ka J. Pūce gribētu piekāpties Rūjienas un Naukšēnu novadiem, kuri, pretēji to vēsturiskajām saitēm ar Valmieru, ir iekļauti Valkas novadā. Valdības sēdē Rūjienas novada priekšsēdis Guntis Gladkins (Vidzemes partija) notiekošo raksturoja ar vārdiem “viena ministra patvaļa un politiskais tirgus”, nekonkretizējot teikto.

Taču var pieļaut, ka ar to domāta Valkas novada priekšsēža Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) agrākā tuvināšanās J. Pūces vadītajai “Latvijas attīstībai”, ko pirms vēlēšanām nobloķēja Latvijas Reģionu apvienības vadība, kurā ietilpst Vidzemes partija. Valkas novads neatbilst jaunajiem kritērijiem, jo tajā ir nepilni 9000 iedzīvotāju.

Tāpēc to nepieciešams apvienot ar vēl kādu pašvaldību. Iepriekš J. Pūce skaidroja, ka Valmieras novads, kurā vēlas iekļauties Rūjiena un Naukšēni, savukārt būtu pārāk liels tādā gadījumā.

Rūjienai ir atbalsts valdībā

Arī valdības sēdē J. Pūce atkārtoja, ka mērķis ir līdzsvarota teritorijas attīstība, lai “visas pašvaldības ir dzīvotspējīgas un visi iedzīvotāji saņemtu līdzvērtīgus pakalpojumus”. Saeimā, visticamāk, Rūjienas un Naukšēnu pašvaldībām izdosies atrast dzirdīgas ausis.

Valdības sēdē uz nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt Ziemeļvidzemes teritoriālo iedalījumu norādīja gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (abi JKP), gan premjers Krišjānis Kariņš (“JV”).

Pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu iebilst Latvijas Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija.

LPS padomniece Ivita Peipiņa sēdē norādīja, ka valdība nav ņēmusi vērā deklarācijā minēto apņemšanos veidot arī otrā līmeņa pašvaldības, kam būtu jānotiek reizē ar administratīvi teritoriālo reformu, lai varētu noteikt vienu un otru pašvaldību funkcijas.

Uz otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību uzstāj arī JKP, un tās atbalsta “KPV LV”. J. Pūce iepriekš sacīja, ka VARAM sagatavos arī otrā līmeņa institūciju projektu, bet tās nebūs vēlētas pašvaldības. Iecerēts ir palielināt esošo plānošanas reģionu lomu.

LPS arī nav skaidrs, kāpēc Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij piešķir republikas pilsētas statusu, bet Jelgava un Ventspils atstātas ārpus lielo pilsētu loka. Tagad spēkā esošajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir 110 novadi un deviņas lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils un Valmiera.

Par Valmieras un Jēkabpils apvienošanu ar novadiem ir vismazāk jautājumu, jo tajās ir nedaudz mazāk nekā 25 000 iedzīvotāju, kas bija viens no kritērijiem lielās pilsētas statusa saņemšanai. Tās arī neiebilst pret lauku teritorijas pievienošanu.

Pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes pirmdien J. Pūce skaidroja, ka Ventspils novada nepietiekamā iedzīvotāju skaita dēļ to nevar atstāt kā atsevišķu pašvaldību, bet Jelgava oficiāli nav vērsusies VARAM ar ierosinājumu koriģēt piedāvātās robežas.

Lai lielās pilsētas neaprij laukus

Taču Ventspils novadā tāpat kā Līvānu novadā ir nedaudz vairāk kā 11 000 iedzīvotāju, no kā var secināt, ka iedzīvotāju skaits, iespējams, nebija noteicošais. Jelgavā savukārt ir gandrīz 60 000 iedzīvotāju, kas ir divas reizes vairāk nekā Rēzeknē, kura saglabās tagadējo statusu.

Kā Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā, tā Ventspils pilsētā un Ventspils novadā pie varas tagad ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un tās sabiedrotie no partijas “Latvijai un Ventspilij”. Diskusija par lielo pilsētu statusa saglabāšanu vēl trīs pilsētām sākās pēc Nacionālās apvienības un “KPV LV” iebildumiem pret Liepājas apvienošanu ar astoņiem novadiem.

Līdz ar Liepāju šo statusu saņēma arī Rēzekne un Daugavpils – tajās pie varas tagad ir “Saskaņa”, bet apkārtējos novados latviskās partijas. Tās vismaz Daugavpils lielajā novadā kopā ar pilsētu, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu, ietekmi, visticamāk, zaudētu.

Iedzīvotāju skaita atšķirību minēja arī Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA), koalīcijā rosinot astoņas pašvaldības nepievienot Liepājai, bet ļaut tām izveidot Lejaskurzemes novadu. Liepājā ir vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju, bet apkārtējā lauku teritorijā – nedaudz vairāk kā 30 000. Tas nozīmē, ka tie varētu zaudēt iespēju ietekmēt jaunās domes lēmumus.

Pašvaldību plaši pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns ir aprēķinājis, ka, nemainot vēlēšanu sistēmu, jaunajos novados uz deputāta vietu vairs nevar cerēt tagadējie Jaunpiebalgas, Baltinavas, Mērsraga, Jaunpils, Alsungas un Rucavas novadi, bet vēl 27 novadiem ir cerības tikai uz vienu mandātu. Te gan jāsaka, ka sava loma var būt arī tagadējiem novadu līderiem, kas, iespējams, ir populāri plašākā teritorijā.

Reformas projektā kā viens no kritērijiem ir minēts reģionālās vai nacionālās nozīmes administratīvais centrs, kāda vairākiem novadiem varētu nebūt. Piemēram, Rēzeknes, Daugavpils, Ventspils un Jelgavas novadu domes tagad atrodas citas pašvaldības – tāda paša nosaukuma lielās pilsētas – teritorijā.

Projektā redzams, ka ir palikuši vairs tikai seši Pierīgas novadi – Ādažu, Ulbrokas, Salaspils, Ķekavas, Olaines un Mārupes, kuriem kā kritērijs ir ne mazāk kā 15 000 iedzīvotāju.

Vēl viens no jauno pašvaldību izveides kritērijiem ir vismaz viena perspektīva vidusskola. J. Pūce vairākkārt uzsvēra, ka gala lēmumu par reformu pieņems Saeima. Valdība likumprojektu iesniegs parlamentā pirms noteiktā termiņa, lai deputātiem būtu vairāk laika tā apspriešanai – likumu būtu labi pieņemt līdz 2020. gada jūnijam, kad būs palicis gads līdz pašvaldību vēlēšanām.

J. Pūce ir iepazinies arī ar Satversmes tiesas spriedumu, kad pirms desmit gadiem vairākas pašvaldības apstrīdēja toreiz veikto reformu. No tiesas lēmuma izriet, ka par administratīvi teritoriālo iedalījumu gala lēmumu pieņem Saeima. Lai ievērotu Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, ar visām pašvaldībām, kurām būs iebildumi vai priekšlikumi, tikšot rīkotas konsultācijas.

JAUNĀKĀ KARTE, KĀDA BŪS LATVIJA PĒC REFORMAS:

Administratīvi teritoriālais iedalījums un tā teritoriālās vienības

Pilsētas un pagasti ar nosaukumiem

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.19571280479431 55(0) - 0.020182847976685 2019.11.12. 06:34 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=10&act=4&art=47408 ip: 172.69.62.91 usememcache: 1