Masļeņicas svinībās simboliski pavada ziemu (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Šodien Sabiedrības integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā notika slāvu svētku Masļeņicas svinības, kuru laikā jelgavnieki ar dziesmām, dejām, āra aktivitātēm un salmu lelles dedzināšanu simboliski pavadīja ziemu.

Masļeņicas svinības sākās Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē, kur pasākuma mazākie apmeklētāji, izzinot Masļeņicas tradīcijas, piedalījās dažnedažādās aktivitātēs ar teātra studijas «Poteha» pārstāvjiem. «Masļeņica ir ziemas pavadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētki, kurus slāvu tauta atzīmē nedēļas garumā. Katra nedēļas diena svētku laikā jāpavada īpaši,» teic «Poteha» vadītājs Vladimirs Astapenko, skaidrojot, ka šodien ir noslēdzošā svētku diena jeb «Piedošanas svētdiena», kurā pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, kā arī, pavadot ziemu līdz nākamajam gadam, dedzināt salmu lelli. «Meita šodien man jau lūdza piedošanu un nav svarīgi atminēties vai piebilst par ko tieši. Tādā veidā viena otrai sūtījām labas domas,» teic jelgavniece Svetlana Korsakova.

Sekot Masļeņicas svētku tradīcijām pasākuma apmeklētāji bija aicināti otrā pasākuma daļā, kas norisinājās pie Sabiedrības integrācijas pārvaldes ēkas. Tur ģimenes piedalījās dažādās āra aktivitātēs – skrēja stafeti sasietām kājām, pina bizes, sacentās ragaviņu vilkšanā, lidoja uz slotas, meta salmu maisus, lēca ar lecamauklu, pārbaudīja spēkus, metot sniega bumbas, kā arī mēģināja noturēt līdzsvaru uz vienas kājas. Tāpat pasākuma izskaņā klātesošie bija aicināti darināt lellītes jeb talismanu, kas aizsargā no visa ļaunā. «Bērnībā svinēju Masļeņicu Ņižņijnovgorodā, Krievijā. Mums ģimenē ir seši bērni un pankūku cepšana svētku nedēļā notika stundām. Šo tradīciju cept un svinēt, ieviesu arī savā ģimenē un šodien svētkus aizvadu ar meitu un mazmeitiņu,» stāsta Inna Boževska, uzsverot, ka tradīcijas stiprina ģimeni. Savukārt meita Aleksandra papildina: «Atceros kā bērnībā baidījos no tās saģērbtās salmu lelles.»

Savukārt jelgavniece Alla Pankava stāsta, ka Masļeņica gadu gaitā kļuvusi par tradīciju ilgām stvētdienas brokastīm ģimenes lokā. «Bērni jau ir izauguši un veidojuši savas ģimenes, bet Masļeņicas svētdienā viņi brauc ciemos jau no paša rīta, jo zina – varēs notiesāt pankūkas ar dažādiem ievārījuma veidiem,» teic jelgavniece. Tāpat āra aktivitātes atzinīgi novērtēja arī jaunākie jelgavnieki. «Es nekad nebiju dzirdējis par Masļeņicu,» stāsta 11 gadus vecais jelganieks Ervīns Dzērve, skaidrojot, ka, staigājoties ar vecākiem, redzēja, ka notiek svinības un lēma iesaistīties. «Mēs ar tēti piedalījāmies visās stafetes un, saņemot visus zīmodziņus, dabūjām arī pankūku un siltu tēju – man patika,» vērtē pusis. Savukārt ģimenes mamma Elva stāsta, ka pasākuma gaitā uzzināja par īpašām Masļeņicas tradīcijām. Piemēram, ka pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, kā arī no salmiem un citiem pieejamiem dabas materiāliem jāveido Masļeņicas lelle. Savkārt pēc tam seko otrā jeb «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās, bet trešā Masļeņicas svētku diena saukta par «Kārumnieci» un šajā dienā znots iet ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras pats cepis. Ceturtdien ir «Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena, bet piektdien un sestdien sievasmāte iet pie znota un vedekla pie vīra mātes.»

Pasākuma kulminācijā, atvadoties no visa ļaunā, kas noticis gada gaitā, tika aizdegta Masļenicas lelle.  

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.