Sarmis,
Lelde
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • DĀVANAS SVĒTKOS
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai patīk kā pilsēta izrotāta Ziemassvētkiem? ..vairāk
Jā, viss ir skaisti
izrotāts!
Jā, bet šogad ir
mazāk rotājumu kā
pagājušogad.
Nē, egle tāda pati
kā citus gadus.
Nav manīti nekādi
rotājumi vēl.

Čili

  ZIŅAS / Jelgavas ziņas / (Raksts) /

A.Rāviņš: Pilsētai vissvarīgākais – cilvēks! (422)

Raksts publicēts: 2017.01.04. 14:50:39
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Gada noslēgumā ikviens kārtīgs saimnieks atskatās uz paveikto un plāno darbus nākamajam gadam. Mums katram ir savas mājas, taču, skatoties plašāk, visi esam arī jelgavnieki, un ir svarīgi, kādi ķieģelīši tiek likti kopā, lai izveidotu mūsu kopīgo, lielo māju. Tādēļ, gadu mijas gaidās, uz interviju aicinājām Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu.

- Kas ir tie būtiskākie darbi, ko pašvaldība vēlas paveikt nākamajā gadā, rūpējoties par pilsētas attīstību un jelgavnieku dzīves ērtībām un stabilitāti?

- Jelgavas iedzīvotājiem būs ne tikai jāgaida, ko viņiem dos, bet arī pašiem aktīvi jāpiedalās, kā arī jādarbojas kopā ar pašvaldību. Mūsu mērķis, plānojot pilsētas budžetu, ir skaidrs – iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi jāsaglabā vismaz 2016.gada līmenī. Protams, novārtā netiks atstāti lielie pilsētas attīstības projekti.

Pilsētai būtisks ir satiksmes termināļa būvniecības projekts, kas tuvojas noslēguma fāzei - sāksies teritorijas un ēku projektēšanas darbi, jo infrastruktūras izveide praktiski ir pabeigta. Šie darbi tiek veikti sadarbībā ar investoriem, kuri vēlas šajā vietā attīstīt tirgu un vēl vairākas citas ēkas, ko mēs visi kopā atzīsim par nepieciešamām pilsētai. Ir iecere, ka tur atradīsies arī kinoteātris, ko vēlas daudzi jelgavnieki, un arī investori tam piekrīt. Šī projekta ietvaros jāpilnveido dzelzceļa stacija, lai terminālis veidotos kā vienots komplekss.

Šogad paguvām iesākt vēl vienu lielu projektu – Atmodas ielas rekonstrukciju posmā no Rūpniecības ielas, kurā iekļauta arī lietus ūdens novadīšanas sistēmas izveidošana un sakārtošana.

Iecerēto darbu sarakstā jāmin arī Ziemeļu apvedceļa projekts un nākamgad saņemsim ieplānotā tilta pār Lielupi ietekmes uz vidi atzinumu. Tad būs skaidrs, kāds šis projekts varētu izskatīties un kad tas tiks realizēts.

Runājot par uzņēmējdarbības jomu, strādāsim pie kādreizējās rūpnīcas «Būvdetaļa» teritorijas sakārtošanas, kur ar laiku varētu uzbūvēt graudu termināli. Par šo teritoriju interesi izrāda vairāki uzņēmumi.  Tādēļ būs jāiegulda darbs un līdzekļi, lai sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātu nepieciešamās elektroenerģijas jaudas to darbībai.

Šobrīd viens no lielākajiem projektiem ir Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija. Kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti domāsim par augstskolas mājvietas – Jelgavas pils remontu. Pilsētas izglītības jomai būtisks būs lēmums par to, ko tālāk darīt ar Spīdolas ģimnāziju. Skaidrs ir tas, ka esošajā ēkā mācību iestāde vairs atrasties nevar – skolai tur ir par šauru. Perspektīvāks, noteikti, būtu risinājums – veco ēku nojaukt un tās vietā būvēt jaunu, nevis rekonstruēt esošo, taču par to vēl jālemj.

Nākamajā gadā reformas izglītības jomā turpināsies, un, ja stingrākas kļūs prasības par nepieciešamo platību uz vienu skolēnu mācību iestādē, tad būs jāskatās, kāds būs pilsētas skolu piepildījums - bērnu skaits palielinās, turklāt Jelgavas mācību iestādes sāk apmeklēt tuvējo pašvaldību teritorijā dzīvojošie skolēni.

Pilsētā ļoti sekojam arodizglītības piedāvājumam un kvalitātei. Te kā svarīga lieta jāmin Amatu vidusskolas materiāltehniskās bāzes atjaunošana, iegādājoties moderno tehnoloģiju darbgaldus. Šai izglītības iestādei būtu nepieciešams vēl viens mācību korpuss. Strādājam vienotā ritmā arī ar Jelgavas Tehnikumu – valsts, nevis pašvaldības izglītības iestādi, jo šī skola veido ciešu sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Arodizglītības mācību iestādēm un uzņēmējiem ir jāstrādā vienoti, jo tādējādi varam palīdzēt jauniešiem apgūt darba tirgum nepieciešamas profesijas un nodrošināt šo jauno cilvēku nākotni, kā arī veicināt pilsētas un valsts ekonomikas attīstību.

- Ja runājam par izglītību, noteikti jāmin arī «Junda» un izmaiņas, kas skars šo bērnu un jauniešu centru.

-  Zemgales prospekts 7, kur kādreiz atradās speciālā skola, būs «Jundas» jaunā mājvieta. Tur atradīsies arī bērnu bibliotēka. Paredzēts, ka tas notiks 2018.gadā. Plānots tur uzbūvēt arī vienu jaunu ēku, lai visa «Junda» atrastos vienuviet, tostarp – automodeļu trases.

- Jūsu jau pieminētais Ziemeļu apvedceļa projekts – nenoliedzami viens no vērienīgākajiem nākotnes plāniem. Saprotams, ka ātri to realizēt nav iespējams, taču gaisā palicis karājoties jautājums par Atmodas ielas posmu no Meiju ceļa līdz Ganību ielai – tas ir nesakārtots un iedzīvotāji regulāri par to sūdzas. Vai nav domāts par kādu risinājumu īstermiņā?

- Pagaidu risinājumi ir krietni dārgāki par ilgtermiņa projekts. Šogad esam noasfaltējuši nelielu posmu no Ganību ielas līdz bērnudārzam «Kāpēcīši», pārējā posmā veikuši citus uzlabošanas darbus. Nākamajā gadā, kā jau pieminēju, būs plānotā tilta novērtējuma uz vidi atzinums, tad arī redzēsim, kā projekts virzīsies tālāk. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies atrast zelta vidusceļu starp pilsētas attīstību un vides aizsardzību. Šim tiltam noteikti ir jābūt. Ja paskatāmies kartē, tad aptuveni ceturtdaļa Jelgavas teritorijas prasa attīstības iespēju, un tas šobrīd nav īstenojams, jo jāveic pārāk garš apbraucamais ceļš, piemēram, līdz kādreizējā lidlauka teritorijai. Būtisks ieguvums no apvedceļa būs arī tas, ka no tranzītplūsmas tiks atbrīvots pilsētas centrs un līdz ar to neveidosies sastrēgumi.

- Vai, īstenojot šo projektu, nebūs būtiski iebildumi no vides aizstāvju puses?

- Esmu ticies ar Vides aizsardzības departamenta direktoru Briselē un uzdevis konkrētu jautājumu – ja pilsētai ir liela nepieciešamība pēc šāda apvedceļa, kā lai to apvieno ar īpašo dabas aizsardzības zonu «Natura 2000». Viņa atbilde – protams, ka pilsētas ekonomiskā attīstība ir prioritāte, bet - ņemot vērā vides aizsardzības jautājumus. Ja spēsim pamatot, kādēļ šis tilts ir nepieciešams un ka citādāk nevaram, tad, ievērojot izstrādātos vides aizsardzības noteikumus, ir iespējams saņemt atbalstu projekta realizēšanai. Jā, būs sarežģītāki būvniecības noteikumi, taču nākotnes attīstības vārdā tas viss ir paveicams. Mēs vienkārši nevaram tik milzīgu teritoriju pilsētas centrā izslēgt no ekonomiskās attīstības.

- Pilsētas attīstību lielā mērā nosaka tas, kā veidojas pašvaldības budžets. Kas ir būtiskākie atbalsta punkti nākamā gada Jelgavas pilsētas budžetā?

- Kā jau teicu, centīsimies saglabāt budžetā visu, ko esam finansējuši šogad. Pamatprioritāte arī paliks iepriekšējā – izglītība. Jārēķinās, ka būs jāiekļaujas tālākajās izglītības sistēmas reformās, jo izmaiņas skolotāju atalgojumam bija tām tikai sākums. Būs sarežģīti ar skolotājiem, jo viņu trūkst, it sevišķi – ķīmijā un fizikā, arī valodās. Tātad akcents jāliek uz to, lai varam saviem skolēniem nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu izglītību.

Nākamajā gadā sāksies Eiropas Savienības plānošanas perioda naudas apgūšana projektu realizēšanai un tas būs sarežģīts process. Jau tagad redzam, ka sadārdzinās projektu ieviešanas izmaksas. Problēmas var rasties celtniecības procesos, jo būvkompānijas savā starpā labi nesatiek, bet, protams, būtisks būs tieši celtniecības kvalitātes jautājums. Kas nav maznozīmīgi – projektu apgūšanas termiņi. 2018.gada vidus un otra puse būs tas laiks, kad Eiropas Komisija pārbaudīs projektu apguves gaitu. Pastāv riski zaudēt projektu finansējumus, ja tie būs neprecīzi realizēti.

Šobrīd strādājam un skatāmies pēc jauniem investoriem, kas varētu ienākt ne tikai kādreizējā «Būvdetaļas» teritorijā, bet arī citviet Jelgavā. Potenciālie investori no mums prasīs, pirmkārt, kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, kas varētu būt visai sarežģīti. Tādēļ atkal atgriežamies pie būtiskākā jautājuma – izglītības sistēmas.

- Kā gājis ar budžeta izpildi šajā gadā? Un vai izdevies īstenot iecerēto?

- Budžets pildās tuvu tam, kā Finanšu ministrija bija plānojusi, tādēļ varam teikt, ka budžets ir apgūts. Runājot tieši par uzņēmējdarbību, vēlos teikt, ka pašvaldība kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas filiāles vadību sākusi apmācību kursu uzņēmējiem par nodokļu maksāšanu. Esam analizējuši šā brīža nodokļu maksātāju loku, un aina nav iepriecinoša. Tajā pašā laikā šīs apmācības ir nepieciešamas, lai ar uzņēmējiem būtu dialogā. Nav normāla situācija, ka nodokļus maksā tikai viena trešdaļa no uzņēmumiem. Savulaik biju liels mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas aizstāvis, jo nedomāju, ka uzņēmumi būs tik lieli optimizētāji, un būtībā sagraus šo sistēmu. Tajā pašā laikā cilvēki prasa sakārtot ielas, nodrošināt veselības aprūpi un vēl daudz citas lietas, bet bez nodokļiem to nav iespējams panākt.

- Ir divi projekti, kuri Jelgavā nav īstenojušies tā, kā to gribētos - «Amo Plant» un vagonu rūpnīcas būvniecība. Kas ar tiem notiks tālāk?

- «Amo Plant» ir projekts, kas turpina strādāt un attīstīties. Ja runājam par teritoriju, to ir nopircis blakus esošais «AKG Thermotechnik», un tur attīstīs savu ražotni. Sākumā viņi bija domājuši pārcelties uz «Amo Plant» telpām un savu veco rūpnīcu iznomāt, taču šobrīd viņu produkcijas klāsts un darba apjoms ir palielinājies tik ļoti, ka vajadzēs visas šīs telpas. Tas nozīmē, ka būs arī jaunas darbavietas inženieriem. Vēlos pateikties «AKG», jo šis uzņēmums, attīstot sevi, attīsta arī pilsētu, un ir viens no lielākajiem lielākais nodokļu maksātājiem Jelgavā, turklāt ir sociāli atbildīgs un atbalsta gan izglītības, gan veselības aprūpes projektus, piemēram, pēc jaunā gada Zemgales olimpiskajā centrā jelgavnieki varēs sākt izmantot speciālus, aptuveni 100 000 eiro vērtus trenažieru muguras stiprināšanai.

«Amo Plant» kā tāds ir likvidējies, bet inženierkorpusam un īpašniekiem nav zudusi ideja par elektroautobusu ražošanu. Ļoti iespējams, ka nākotnē brauksim ar «VDL» elektroautobusiem.

Vagonu rūpnīcas būvniecība ir apstājusies, un šobrīd tā turpina dzēst parādus uzņēmējiem, kas bija iesaistīti būvniecības procesā un kuriem rūpnīca palika parādā. Gan rūpnīcas īpašnieki, gan mēs meklējam investoru, kas varētu šo teritoriju tālāk izmantot. Ceram, ka šīs problēmas veiksmīgi atrisināsies.

- Ja runājam par investīciju piesaisti, ko šogad izdevies paveikt šajā jomā?

- Šis ir bijis investoru meklēšanas gads.  Domāju, ka turpināsies biznesa parka – bijušās RAF teritorijas – tālākā apgūšana, jo izdevies iekārtot telpas un sakārtot infrastruktūru, un tas ieinteresējis vairākas ražotnes. Tas nozīmē, ka varam cerēt uz jaunām darbavietām.

- Runājot par biznesu, ir vēl viens projekts, kurš šobrīd tiek apspriests sabiedrībā, - «Depo» veikala būvniecība Jelgavā, Lielupes krastā. Vai pašvaldība šajā jautājumā vēl kaut ko var ietekmēt?

- Šobrīd SIA "Auras centrs" Jelgavas būvvaldei iesniedzis lūgumu līdz nākamā gada 21.janvārim pagarināt Cukura ielas projekta būvniecības ieceres izskatīšanas laiku. Sīkāk šo faktu pagaidām es nekomentēšu, taču varu minēt tās prasības, ko esam izteikuši šī projekta īstenotājiem. Vispirms gan jāatgādina, ka tā ir privāta teritorija, tādējādi pašvaldība praktiski nevar ietekmēt projektu realizāciju uz tās. Sākotnēji būvnieki minētajā teritorijā bija plānojuši SPA un atpūtas centru, taču pēc tam koncepts mainījās un pārvērties par tirdzniecības centru. Mūsu pretenzijas pirmajā iesniegtajā projektā (šā gada sākumā – aut.) bija pret ēkas izskatu un apjomiem. Jau pašā sākumā skaidri pateicām, ka tur nebūs ražošanas zona, un tas iekļauts arī detālplānojumā.

Tieši tāpat rīkojāmies, kad tika būvēta vagonu rūpnīca. Tika atstāta gana plaša josla Lielupes krastā, kur var, piemēram, būvēt dzīvojamās mājas, ko līdz šim pilsētā esam maz izmantojuši. Tāpēc mums ir vēlme un Īpašumu konversijas pārvaldei jau ir uzdots strādāt pie jaunas dzīvokļu nodrošināšanas programmas, jo vecās koka būves renovēt ir bezjēdzīgi. Šobrīd ir plānots pie Tērvetes un Zirgu ielas krustojuma, nojaucot vēl vienu atlikušo ēku, būvēt daudzdzīvokļu māju. Tas jādara tādēļ, ka, mūsuprāt, dzīvokļu tirgus Jelgavai ir pārāk dārgs, kas nepiesaista un nedod iespēju jaunajiem speciālistiem iegūt dzīvojamo platību, bet kvalificēti speciālisti mums ļoti nepieciešami. Būsim godīgi – ir sākusies cīņa par cilvēku!

Atgriežoties pie «Depo» - ja tas būs izpildījis visas mūsu prasības, tas ir, par ēkas izvietošanu teritorijā, par ēkas izskatu, jo nepieļāvām domu, ka Lielupes krastā var atrasties «malkas šķūnis», argumentu, lai likumiski viņiem pateiktu «nē», mums praktiski vairs nepaliks.

- Vai līdz ar «Depo» projektu, krustojumā ar Cukura ielu sagaidīsim arī kādas izmaiņas satiksmes organizācijā?

- Ir mēģināts atrast variantus, kā pārbūvēt krustojumus, lai nerastos problēmas, taču tie ir ļoti dārgi procesi, tādēļ šobrīd turam tos redzes lokā, bet skaidru risinājumu vēl nav.

- Minējāt, ka šobrīd ir sākusies cīņa par cilvēku, un noteikti, ka būtisks aspekts, lai ģimenes Jelgavā justos labi, ir iespējas nodrošināt bērnu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Kas šajā jomā gaidīs Jelgavu nākamgad?

- Pilsētā mums ir divu veidu bērnudārzi – pašvaldības un privātie. Šobrīd likums pašvaldībai par pienākumu ir uzlicis nodrošināt ar līdzmaksājumu tos mazuļus, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Esam izpildījuši likuma normas un prasības. Šobrīd rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā ir 217 bērni. Pavasarī šī situācija vismaz nedaudz mainīsies, taču domāju, ka neliela rinda uz vietām tomēr saglabāsies. Tajā pašā laikā privātajiem bērnudārziem Jelgavas budžetā uz nākamo gadu plānojam 1,5 miljonus eiro lielu dotāciju, kas ļaus vecākiem saņemt līdzfinansējumu. Neskaidrs ir jautājums par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, proti, vai ar 2018.gadu tiks mainīts vecums skolas gaitu uzsākšanai. Tas ir nākamais jautājums, kas jārisina.

- Tā kā tuvojas jauns gads, ko Jūs gribētu novēlēt mūsu lasītājiem?

- Pirmkārt, vēlos pateikt paldies par šo gadu, jo esam realizējuši vairākus projektus – gan kultūras, gan sporta - un tajos ir bijuši iesaistīti daudzi Jelgavas iedzīvotāji – ne tikai bērni, bet arī viņu skolotāji un vecāki. Mūsu pilsētā šis bija Jauniešu galvaspilsētas gads, kas arī uzlika jaunus pienākumus un rūpes. Manuprāt, ar to tikām galā veiksmīgi. Jelgava ir pierādījusi sevi dažādos konkursos un nozīmīgās sacensībās, un tas nebūtu iespējams bez pilsētnieku iesaistīšanās. Gribas novēlēt, lai nākamajā gadā mēs joprojām domājam un strādājam pilsētas attīstības labā. Turpināsim attīstīt Pasta salu, kur slidotava un estrāde iegūs jumtus, lai atpūsties netraucētu nepatīkami laika apstākļi un nokrišņi. Bet būtiskākais, ko gribu vēlēt – veselību! Spēku, izturību, mīlestību, savstarpējo sapratni, uzticēšanos un atbalstu!

- Paldies par interviju!

Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (422)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Likumprojekts par domes atlaišanu: VARAM ir mēģinājusi celt tiesiskuma latiņu pašvaldībās, spriež Pastars
  Apledojuma dēļ apgrūtināta braukšana pa autoceļiem Vidzemē un Latgalē
  Gerhardam būtu jāievēro konsekvence un jārosina Daugavpils domes atlaišana, uzskata Elksniņš
  'Jaunā Vienotība' aicina domāt par Saeimas prezidija paplašināšanu; sadarbības partneri – atturīgi
  Burovs: pašvaldības kapitālsabiedrībās nepieciešama 'dezinfekcija'
  Vējonis: Ušakovam būtu pareizi atkāpties
  RD opozīcija prasa atbrīvot Ameriku no amata Rīgas brīvostas pārvaldē

0.52061200141907 56(0) - 0.3496298789978 2018.12.19. 10:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=10&act=4&art=39294&lnk_src=popular ip: 52.55.177.115 usememcache: 1