Jelgavā vēlas atjaunot vēsturisku parku

Apspriede notiks Meža fakultātes 16.telpā, Akadēmijas ielā 11, un tās laikā projekta pārstāvji iepazīstinās ar projekta gaitā paredzētajām aktivitātēm. Viedokļus un ierosinājumus var iesūtīt arī elektroniski, e-pasta adrese: [email protected]

Jelgavnieks, mākslinieks, gleznotājs, pedagogs un ugunsdzēsējs Aleksandrs Strekavins (1889 - 1971) savā piezīmju burtnīcā „Par seno Jelgavu” raksta, ka 20.gadsimta sākumā Langervalda parks (agrākais Šēdiņa krogs) pie Garozes ceļa bijusi populāra jelgavnieku atpūtas vieta. Uz parku no Jelgavas varēja nokļūt pa Lielupi ar mazu tvaikonīti „Huelva”, kura piestātne atradās pie kādreizējā Langervaldes spirta brūža - kilometra attālumā no parka. Langervaldes parkā bijusi mūzikas estrāde, lapenes, soli, galdi un šūpoles. Tur bieži vien rīkotas zaļumballes, un svētdienās spēlējusi „Valdmaņa kapelle”. Parka tuvumā bijis arī Langervaldes restorāns, kurā ceptas gardas krējuma kūkas (pēc Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva materiāliem).

Zināms, ka šī teritorija ir bijusi arī slavena 1905.gada revolucionāru mītiņu un apspriežu vieta.

Šobrīd Langervaldes mežu, ko veido trīs meža kvartāli 50,3 ha kopplatībā, apsaimnieko Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” un LLU dibināta publiska aģentūra Meža pētīšanas stacija. Mežs atrodas Jelgavas pilsētas teritorijas austrumu daļā, un to šķērso Jaunais ceļš. Langervaldes meža ģeogrāfiskais novietojums pie Jelgavas apvedceļa, kā arī tā pieejamības nodrošinājums ar piebraucamajiem ceļiem un sabiedrisko transportu, ir būtiski priekšnosacījumi, kas ļauj šo meža masīvu iekļaut pilsētnieku ikdienas dzīvē un izmantot gan atpūtai, gan dažādām sportiskām aktivitātēm.

Langervaldes mežs veido nozīmīgu Jelgavas pilsētas zaļā „tīklojuma” sastāvdaļu. Papildus ekoloģiskajiem devumiem (vēja un putekļu piesārņojuma samazināšana, trokšņa slāpēšana, lietusūdeņu noteces infiltrēšana un attīrīšana, augu un dzīvnieku sugu daudzveidība pilsētvidē u.c.), mežam ir ievērojams sociālo un estētisko devumu potenciāls, kas šobrīd netiek izmantots. Tādēļ LLU Meža fakultātes pētnieki ar Meža pētīšanas stacijas atbalstu īsteno zinātniski nozīmīgu projektu par pilsētas mežu integrētas apsaimniekošanas uzsākšanu Langervaldes meža teritorijā: rezultātā Jelgava iegūs labiekārtotu dabas vides teritoriju dažādām rekreācijas aktivitātēm – pastaigām, piknikiem, dabas vērošanai, skriešanai, slēpošanai, riteņbraukšanai u.c., bet zinātnieki – pieredzi, ko varēs izmantot arī citu pilsētu mežu zinātniski pamatotā apsaimniekošanā. Projekta gaitā paredzēts izveidot pastaigu takas un labiekārtotas atpūtas vietas, izcērtot mazvērtīgos un bīstamos kokus, kā arī krūmus. Perspektīvā iespējama meža teritorijas iekļaušana Jelgavas izglītības iestāžu mācību ekskursiju klāstā, lai apgūtu novada vēsturi, vides zinības, bioloģiju vai vizuālās mākslas mācību priekšmetus.

Labiekārtotajā Langervaldes mežā pieaugs apmeklētāju skaits, tajā pat laikā tiks saglabāts apkārtnē esošo savrupmāju iedzīvotāju privātums: galvenā ieeja meža teritorijā un autostāvvieta paredzēta no Rubeņu ceļa puses. Gar Rubeņu ceļu paredzēts izkopt mežmalu apmēram 20 m platā joslā, veicot izlases cirti un samazinot krūmainību. Intensīvas rekreācijas noslodzes takas izvietosies meža centrālajā daļā un galvenā atpūtnieku plūsma tiks virzīta pa maģistrālajiem labiekārtotajiem celiņiem, bet no E.Melngaiļa un Parka ielas tās norobežos meža josla. Plānots saglabāt esošās takas, kas izveidotas pie apkārtējām mājām. Apsaimniekotais Langervaldes mežs palielinās arī šīs Jelgavas vietas ainavas estētiku, perspektīvā veicinot nekustamo īpašumu vērtības pieaugumu un teritorijas kopējo attīstību.

Projekta teritorija sadalīta trīs zonās:

1.zona: intensīvas rekreācijas zona, kas akcentē vietas kultūrvēsturisko vērtību - sasaisti ar „pirmskara laika” Langervaldes parku un iecienītu jelgavnieku atpūtas vietu, kā arī informē apmeklētājus par agrāko meža apsaimniekošanas veidu - parkveida pļavu. Tā kā zona atrodas vistuvāk Jelgavas centram un plānotajai autostāvvietai Rubeņu ceļā, te paredzams visintensīvākais apmeklējums. Rekreācijas slodzi uz meža ekosistēmu paredzēts mazināt, koncentrējot apmeklētāju pārvietošanos pa takām, kas klātas ar šķeldu un nodrošinot īslaicīgas atpūtas vietas – soliņus, atkritumu urnas un informācijas stendus. Šeit paredzētas arī piknika vietas.

2.zona: vidējas intensitātes rekreācijas zona, saglabājot meža bioloģiskās daudzveidības vērtības. Galvenais uzdevums - veicināt atpūtnieku kontaktu ar dabisku meža vidi, izbaudot klusumu un meža skaņas, tajā pašā laikā nodrošinot ērtu pārvietošanos pa takām, kas klātas ar šķeldu.

3.zona: mazas intensitātes rekreācijas zona (atrodas vistālāk no autostāvvietas - pie Loka maģistrāles). Plānots, ka šo zonu apmeklēs vismazāk cilvēku, tādēļ paredzēta minimāla mežaudzes apsaimniekošana, saglabājot dabisku mežaudzi kopumā. Šo zonu ar pārējām rekreācijas zonām savienos labiekārtota maģistrālā taka, pa kuru varēs atgriezties autostāvvietā, vai arī turpināt pastaigas un sportiskās aktivitātes meža masīvā aiz Loka maģistrāles.

Katram apmeklētājam būs iespēja izvēlēties dažāda garuma takas: mazais loks (~800m) atradīsies pirmajā rekreācijas zonā, ~1250m un ~1700m garas takas atradīsies otrajā rekreācijas zonā, bet ~3000m gara taka savienos visas trīs rekreācijas zonas. Lokveida takas nodrošinās apmeklētāju atgriešanos autostāvvietā, kā arī iespēju iziet no Langervaldes meža un turpināt pastaigu pa kādu no ielām.

Meža platību apsaimniekošanu paredzēts veikt ar mežam un videi draudzīgu tehniku un mūsdienīgām tehnoloģijām, atbilstoši projektā izvirzītajiem pētnieciskajiem uzdevumiem: veicināt Langervaldes meža galveno koku sugu - ozolu, priežu, bērzu un liepu augšanu, kā arī veidot nākotnes platlapju audzi, saglabājot pamežā augošos ozolus, liepas un kļavas.

Jelgavā vēlas atjaunot vēsturisku parku (8)