Pārkāpumu atkritumu jomā Jelgavā netrūkst

Vēl pavisam nesen Valsts kontrole savā slēdzienā skaidroja, ka vairāk kā pusei pašvaldībās dzīvojošo cilvēku nav noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, taču Jelgavas situācijā šī aina nebūt nav tik dramatiska – lai gan pārbaudes vēl turpinās, taču šis procents diez vai pārsniegs 5%. Kā skaidro JPPP Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Uldis Beikmanis, līgumam par sadzīves atkritumu savākšanu jābūt noslēgtam tajā gadījumā, ja konkrētajā ēkā vai objektā tiek radīti sadzīves atkritumi, proti, ja cilvēks tur dzīvo vai strādā. Daudzās ēkās neviens nedzīvo, tādējādi arī sadzīves atkritumi netiek radīti un līgumam nav jābūt. Par to pārliecinājās arī portāls Jelgavniekiem.lv, dodoties izbraucienā ar JPPP darbiniekiem U.Beikmani un viņa kolēģi Sigitu Vološinu – no 14 pārbaudītajām ēkām Kalnciema ceļā, septiņas ēkas stāv tukšas (īpašnieki miruši, dzīvo ārzemēs vai citā vietā), bet divas ēkas dabā vispār vairs nav atrodamas. Taču par pārējo – visu pēc kārtas.

Atstāj paziņojumus pasta kastītēs
Pirmā privātmāja Kalnciema ceļā izskatās neapdzīvota, lai gan pagalms un tuvākā apkārtne ir sakopta. Izrādās, ka pirms kāda laika mājas īpašniece mirusi, un ēka palikusi mantojumā bērniem, kuri dzīvo Rīgā. Kaimiņi zina stāstīt, ka viņi nedēļas nogalēs atbraucot, bet biežāk manīti gan netiek. Tā kā šai ēkai nav noslēgts atkritumu savākšanas līgums, JPPP darbinieki pasta kastītē atstāj paziņojumu, kurā skaidrotas likuma normas un par to neievērošanu paredzētais sods, kā arī aicināts sazināties ar policijas darbiniekiem.

Līdzīga situācija ir arī kaimiņu mājā – tur saimnieks dzīvo Jūrmalā, un savā īpašumā praktiski neparādās. Arī viņam tiek atstāts paziņojums.

Nedaudz savādāka aina paveras Kalnciema ceļā 26. Redzams, ka ēkā turpinās remontdarbi, taču, visdrīzākais, cilvēki tajā jau dzīvo, jo pagalmā ķēdē piesiets suns, bet uz balkona izvietota satelīta televīzijas antena. Tiesa, izskatās, ka saimnieku uz vietas tajā brīdī nav, tādēļ tiek atstāts paziņojums.

«Daudzi, saņemot šādu paziņojumu, nekavējoties piezvana un cenšas situāciju risināt. Protams, ir arī tādi, kuri ignorē. Tad braucam atkārtoti, mēģinām saimnieku sastapt, un tikai pašā galējā variantā sodam, jo galvenais ir panākt, lai līgumi būtu noslēgti, nevis uzlikt sodu», skaidro U.Beikmanis.

Mājās izdodas sastapt kādu citu Kalnciema ceļa iemītnieci, kurai arī nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu. Viņa taisnojas, ka ēka pieder mammai, bet viņa tajā dzīvo kā īrniece, taču mamma jau esot gatavojusies doties noslēgts līgumu. Lai šī apņemšanas nepazustu, policijas darbinieki sagatavo priekšrakstu, kurā ir norādīti termiņi līguma noslēgšanai.

Vēl vienā privātmājā Kalnciema ceļā mitinās sirma māmuļa, kurai ir grūti iziet no mājas, nemaz nerunājot par aizbraukšanu līdz SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», lai noslēgtu līgumu. Sirmā māmuļa stāsta, ka atkritumu viņai tikpat kā neesot – daļu sadedzina krāsnī, bet pārējo aizvedot bērni, kad atbrauc ciemos, taču diemžēl likuma normas strikti nosaka – konteineram ir jābūt. Sirmgalve sola bērniem izstāstīt situāciju un palūgt, lai viņi noslēdz līgumu.

JPPP darbiniekiem ir informācija, ka atkritumu savākšanas līgums nav noslēgts privātmājai Kalnciema ceļā 12. Iespaidīgajā divstāvu mājā, spriežot pēc pasta kastītēm, dzīvo divas ģimenes, pagalmu sargā milzu suns, taču nevienu cilvēcisku būtni minētajā adresē sastapt neizdodas, tādēļ arī šajā gadījumā tiek atstāts paziņojums.

Dažu dienu laikā JPPP darbinieki pārbaudījuši vairāk kā simts adreses Jelgavā, un vērtē, ka situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā neesot kritiska, tomēr tas nenozīmē, ka likuma sargi šai jomai uzmanību turpmāk nepievērsīs. Tādēļ vietā atgādināt māju īpašniekiem par nepieciešamību likumā noteiktajā kārtībā sakārtot visas saistības, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda naudu, kura privātpersonām var sasniegt pat 700 eiro.

Likums attiecas uz visiem
Likuma sargi neizslēdz iespēju - ir cilvēki, kuri līdz galam nesaprot, ka viņiem jāslēdz atkritumu savākšanas līgums konkrētai adresei. Policistiem nācies saskarties ar gadījumiem, kad mājas īpašniecei pieder vairākas kafejnīcas, kurām ir noslēgti atkritumu savākšanas līgumi, tādēļ viņa centusies pārliecināt, ka atkritumus ved uz kafejnīcu. Taču likums šādas iespējas nepieļauj – mājai tik un tā ir jābūt noslēgtam līgumam.

Ir bijuši gadījumi, kad privātmāju īpašnieki savus atkritumus izmet daudzdzīvokļu māju atkritumu urnās, tādējādi sanāk, ka par viņiem maksā to iedzīvotāji. «Šāda situācija ir, piemēram, Māras un Asteru ielu rajonā – tur ne reizi vien iedzīvotāji sūdzējušies par automašīnām, kuras piebrauc pie viņu atkritumu urnas un tajā izmet maisus, dažreiz pat – būvgružus», skaidro JPPP priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala.

Arī portāls Jelgavniekiem.lv bija saņēmis sūdzības no vairākiem cilvēkiem par šādiem gadījumiem. Vienu no tiem, kurā bija informācija ar iespējamā pārkāpēja atpazīšanas iespējām, pārbaudīja arī JPPP darbinieki. Atklājās, ka privātmājas Tērvetes ielā 53 īpašniekam, ir noslēgts atkritumu izvešanas līgums, kas ļauj viņiem izmest savus atkritumus tuvējās daudzdzīvokļu mājas atkritumu urnā. Likums šādu normu atļauj, ko daži privātmāju īpašnieki arī mēdzot izmantot.

Lai uzlabotu situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, Jelgavas pilsētas pašvaldība sagatavojusi datu bāzi un nosūtījusi to pilsētas atkritumu apsaimniekotājam SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», apkopojot tajā informāciju par apdzīvotām un tukšajām ēkām. «Tas ļaus labāk konstatēt problēmas un tās novērst,» piebilst Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Jāpiebilst, ka tieši šādas datu bāzes trūkums līdz šim uzlika papildus slodzi JPPP darbiniekiem, kuri brauca pārbaudīt visas adreses pilsētā, kam nebija noslēgts atkritumu savākšanas līgums.

Soda naudās – 93 eiro
Apkopojot statistiku par iepriekšējo gadu, JPPP Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Sandris Miezis informē, ka saņemti 12 izsaukumi par problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viens no tiem bijis par atkritumu dedzināšanu (jāatgādina, ka atkritumus, tajā skaitā sausās lapas pilsētas teritorijā dedzināt ir aizliegts), bet trīs – par piemēslošanu.

Veicot darba pienākumus, likuma sargi konstatējuši vēl daudzus citus pārkāpumus šajā jomā, tajā skaitā 22 gadījumus, kad nav noslēgti līgumi par atkritumu savākšanu. Preventīvas pārrunas veiktas 104 gadījumos, bet sešos gadījumos uzrakstīts priekšraksts ar noteiktu termiņu līguma noslēgšanai.

Nav izticis arī bez pārkāpumiem fekālās kanalizācijas jomā, proti, konstatēts, ka kanalizācija tiek laista vidē vai kādā citā nepiemērotā vietā. Četros gadījumos par šo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Soda naudās par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu pērn iekasēti 93 eiro, taču S.Miezis norāda – sodīšana – nav galvenais, daudz svarīgāk, lai cilvēki sakārtotu savu kanalizācijas sistēmu un nepiesārņotu dabu.

Pārkāpumu atkritumu jomā Jelgavā netrūkst (3)