«Fortum» stacijas apkārtnē kļuvis krietni klusāks

Pēc biomasas koģenerācijas stacijas iekārtu testēšanas perioda beigām, kad galvenās iekārtas tika ieregulētas un pārbaudītas pie dažādām darbības slodzēm, SIA «Fortum Jelgava» izstrādāja daudzpakāpju trokšņu samazināšanas plānu, un lielākā daļa no tajā iekļautajiem pasākumiem jau ir īstenota.

«Mēs turpinām uzraudzīt gan trokšņu līmeni, gan trokšņu izplatīšanās virzienus, lai novērtētu īstenoto pasākumu efektivitāti un lemtu par papildu nepieciešamajiem pasākumiem nākotnē, piemēram, par papildu trokšņu ekrānu uzstādīšanu šā gada vasarā», situāciju raksturo SIA «Fortum Jelgava» Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Uzņēmums veicis būtiskus uzlabojumus
Pirmos trokšņu samazināšanas pasākumus, tostarp prettrokšņu nožogojuma uzstādīšanu ap koģenerācijas stacijas teritoriju, uzņēmums veica 2013. gada rudenī, taču ieplānotie darbi tika turpināti arī pērn, paralēli sekojot līdzi trokšņu līmenim no biomasas koģenerācijas stacijas.

Lai saprastu, ko tieši uzņēmums izdarījis, jāmin, ka, piemēram, pagājušajā vasarā uzstādīti 27 klusinātāju cilindri (diametrs 2m, augstums 1m) slēgtā dzesēšanas kontūra ventilatoru platformai (klusinātājs tika uzstādīts katram ventilatoram), četri klusinātāju cilindri (diametrs 2m, augstums 1m) palīgdzesēšanas kontūra ventilatoru platformai, trokšņus ierobežojošas sienas (augstums 1,5 m, platums 10 m) zem slēgtā dzesēšanas kontūra ventilatoru platformas, kā arī apsekota koģenerācijas stacijas palīgsistēmu darbība, pārregulējām darbības režīmus ar mērķi samazināt trokšņu līmeni.

Pēc šīs trokšņu samazināšanas plāna daļas īstenošanas, akreditētas laboratorijas eksperti veica trokšņu mērījumus, un sniedza atzinumu, ka troksnis no biomasas koģenerācijas stacijas nepārsniedz normatīvos pieļaujamos trokšņu līmeņus. Trokšņu mērījumi ir veikti vairākkārtīgi, un vienā no tiem 2014. gada septembrī, nakts laikā, akreditēta akustiskā laboratorija, kas atbilst ISO LVS 17025 prasībām, veica trokšņu mērījumus, simulējot koģenerācijas stacijas maksimālo dienas jaudas režīmu pie dzesētāju 100 procentu noslodzes. «Vēlos uzsvērt, ka tas bija maksimālais dienas jaudas režīms, kāds nakts laikā normālos darba apstākļos netiek izmantots. Saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, pie maksimālā dienas jaudas darbības režīma, troksnis no biomasas koģenerācijas stacijas nepārsniedza normatīvos pieļaujamos trokšņu līmeņus», piebilst G.Matisa.

Lai arī biomasas koģenerācijas stacija uzcelta pilsētas rūpnieciskajā zonā, tās tuvumā atrodas dzīvojamās mājas. Tādēļ uzņēmums cenšas uzklausīt un ņemt vērā apkārtnes iedzīvotāju viedokli. Tā, piemēram, lai veidotu mūžzaļu papildu trokšņu aizsargsienu, pēc vienošanās ar tuvāko māju iedzīvotājiem, gar Rūpniecības ielas robežu uzņēmums iestādīja tūjas.

Ne tikai par troksni žēlojušies atsevišķi tuvējo māju iedzīvotāji. Dažus no viņiem traucē rūpnīcas apgaismojums nakts laikā. Taču šajā jautājumā būtiskas izmaiņas nevar solīt, jo rūpnīcas izgaismošana nakts laikā jāveic atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp – darba drošības prasībām. Koģenerācijas stacijas darbības pirmajos mēnešos, kad iekārtas tika ieregulētas un pārbaudītas darbībā, tika izmantots spilgtāks apgaismojums, lai ražošanas procesam un iekārtu darbībai varētu sekot līdzi arī vizuāli. Vēlāk apgaismojums tika samazināts līdz pieļaujamajam līmenim.

Vilciens traucē vairāk nekā biomasas stacija
Daudzi iedzīvotāji, kuri dzīvo Rūpniecības un Tērvetes ielās, kā arī tā sauktajā FRG rajonā, atzinīgi novērtējuši «Fortum» paveikto trokšņu līmeņa samazināšana. «Sākumā likās, ka ir par skaļu, taču tagad – garāmejošie vilcieni izdod daudz lielāku troksni nekā koģenerācijas stacija. Ir tā pierasts, ka nemaz vairs to nedzirdu», savu viedokli pauž Tērvetes ielas iedzīvotājs Andrejs Davidovs. Viņš arī norāda uz kādu pozitīvu izmaiņu mikrorajonā – agrāk karstā laikā gaiss smakoja pēc mazuta (iepriekš koģenerācijas stacijas vietā atradās mazuta pārkraušanas vieta, bet, sākot rūpnīcas būvniecību, vecās būves tika nojauktas, kā arī noņemts ar mazutu piesārņotais zemes slānis), bet tagad pievakarēs gaisā vējo priežu smarža (stacija darbam izmanto šķeldu, kas lielākoties nāk pa tiešo no meža).

Marija Mežvida no Vīgriežu ielas savukārt uzskata, ka pamata sūdzēties par rūpnīcas darbu nav, jo «esam izvēlējušies dzīvi pilsētā, nevis laukоs meža vidū».

Neskatoties uz to, ka lielākais iedzīvotāju vairums ir apmierināti ar dzīves vidi (tuvējā rajonā dzīvesvieta ir aptuveni 1300 cilvēkiem), SIA «Fortum Jelgava» šonedēļ saņēmis 34 cilvēku parakstītu vēstuli, kurā uzņēmumam tiek prasīts nodrošināt iespēju nakšņot pie atvērtiem logiem, neiegādāties biezus aizkarus guļamistabās un ziemā redzēt zvaigznes virs māju jumtiem – tas tagad neesot iespējams trokšņa un apgaismojuma dēļ. Pirms tam šīs vēstules tika izmētātas pa visām stacijai tuvumā esošo rajonu pasta kastītēm. Tā kā šo vēstuli saņēma arī raksta autora, radās vēlme noskaidrot, vai tiešām «Fortum» neko nav darījis, lai mazinātu troksni, kā apgalvots vēstulē.

Parakstu vākšanas iniciatori ir Ilva Mieze un Edmunds Barkāns, kuri dzīvo privātmājā Tērvetes ielā netālu no Zirgu ielas – krietnu gabalu no stacijas. Vēstules iniciatori norāda, ka viņu pagalmā trokšņu līmenis pārsniedzot pieļaujamās normas, taču vēstulei nav pievienoti dokumenti, kas to apliecinātu.

SIA «Fortum Jelgava» jau tuvākajā laikā šiem iedzīvotājiem atkārtoti skaidros, kas ir izdarīts, lai situāciju uzlabotu, un cer, ka arī no iedzīvotāju puses veidosies konstruktīvs dialogs, saprotot, ka viņi dzīvo pilsētas detālplānojumā noteiktās rūpnieciskās zonas rajonā.

«Fortum» stacijas apkārtnē kļuvis krietni klusāks (12)