Piketam pret mūziklu pašvaldība atļauju neizsniedz

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Šonedēļ vairāku sabiedrisko organizāciju vadītāji un jelgavnieki saņēmuši telefona zvanus, kuros viņi aicināti piedalīties piketā pret mūziklu par Herbertu Cukuru. Uz piketu cilvēkus aicināja Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» vadītāja Valentīna Kudrjavceva, kas 12.Saeimas vēlēšanās kandidēja no Latvijas krievu savienības, taču šī piketa organizēšanai atļauja pašvaldībā nav dota, jo pieteikuma iesniedzēji nav ievērojuši likuma normas.

Redakcijā vērsās vairāki cilvēki, kuri no V.Kudrjavcevas bija saņēmuši informāciju par piketu, bet viņi vēlējās uzzināt, vai piketa rīkošanai ir dota atļauja, jo organizatore apgalvojusi, kas viss esot kārtībā. Tādēļ portāls Jelgavniekiem.lv vērsās pašvaldībā, lai noskaidrotu šo jautājumu. Kā informē Jelgavas pilsētas domes administrācijas Komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta, pašvaldība nav devusi atļauju rīkot minēto piketu, jo pieteikumi iesniedzēji nav ievērojuši vairākas likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» normas, tostarp to, ka pieteikums par piketu jāiesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Tādējādi pašvaldība 21.oktobrī pieņēmusi lēmumu piketu neatļaut, par to informējot arī protestētāju pārstāvjus.

Muzikālā izrāde «Cukurs. Herberts Cukurs», kura stāsta par lidotāju un aviokonstruktoru Herbertu Cukuru, vēl pirms pirmizrādes Ventspilī izraisīja ažiotāžu un viedokļu konfliktus. Izrādes galvenā varoņa saistība ar genocīda noziegumus pastrādājušo Viktora Arāja komandu, ir radījusi jautājumu, vai par H.Cukuru būtu jāveido izrāde.

Par Herberta Cukura pastrādātajiem noziegumiem 1941. gada vasarā un rudenī trūkst precīzu datu. Vēsturnieks Inesis Feldmanis Latvijas radio atzīst - mūsu vēsturnieki līdz šim nav vispusīgi un neapstrīdami izvērtējuši pretrunīgās liecības, kuras te mīkstina, te apsūdz lidotāja un inženiera darbību V.Arāja komandas sastāvā. Ir skaidrs, ka viņš pie Arāja darbojies autotransporta nodaļā: viņa sagādātajos, bēdīgi slavenajos zilajos autobusos V.Arāja komanda devās ebreju šaušanas ekspedīcijās. Tomēr izrādes «Cukurs.Herberts Cukurs» producents Juris Millers norāda, ka Ģenerālprokuratūra teju desmit gadus no Izraēlas tiesībsargājošajām instancēm nav saņēmusi pieprasītos materiālus par H.Cukura lietu.

«Kopš viņa nogalināšanas «Mossad» operācijas laikā 1965. gadā joprojām Herberts Cukurs juridiski nav notiesāts,» Latvijas radio skaidroja J. Millers. «Šo darbu nevajag uzskatīt par Herberta Cukura reabilitēšanu vai notiesāšanu, šis ir darbs, kas parāda viena cilvēka likteni, vienas valsts likteni, mainoties dažādām varām un, protams, uzdod daudzus jautājumus.»

Herberta Cukura lomas atveidotājs Juris Jope stāsta, ka ticies ar H.Cukura bērniem - ar  Herbertu Cukuru junioru un Doloresu Cukurs, kas visu mūžu cīnās par to, lai viņu tēvs tiktu attaisnots. «Es gribu atkārtot, ka šis ir mākslas darbs – mēs piedāvājam savu versiju par lietām, kā tās varēja notikt,» uzsver J.Jope.

Vēl pirms pirmizrādes Ventspils Krievu biedrība Drošības policijai nosūtījusi vēstuli ar lūgumu aizliegt mūzikla izrādīšanu Ventspilī, tādēļ nav brīnums, ka protestēt vēlējusies arī līdzīgi domājošā Jelgavas krievu kultūras biedrība «Veče».

Vēsturnieks un Jelgavas domes deputāts Andris Tomašūns norāda, ka nevajadzētu mākslu jaukt ar politiku, jo mākslai ir tiesības parādīt to, kas rada papildus jautājumus. «Mums ir filmas par Staļinu un citiem visai pretrunīgi vērtējamiem politiķiem un sabiedriskiem darbiniekiem, taču kā būtisks aspekts tomēr būtu jāvērtē arī tas, vai konkrēta cilvēka vaina tiesas ceļā ir pierādīta. Šajā gadījumā Herbertu Cukuru apsūdz tikai uz liecību pamata, bet tiesas sprieduma nav bijis, tādēļ viennozīmīgi pateikt, kā viss bijis, nemaz nevar», - tā A.Tomašūns. Viņš pats kā vēsturnieks ne reizi vien saskāries ar pretrunām liecībās un padomju laiku dokumentos, tā, piemēram, pēc viņa aprēķiniem Jelgavā genocīda laikā tika nogalināti aptuveni 1500 ebreji, taču padomju vara izsniegusi izziņu, kurā minēti 6900 cilvēki. «Domāju, ka tur pieskaitīti gan padomju armijas karavīri, gan citi upuri, jo pierādījumu šādam skaitam nav», - tā Jelgavas domes deputāts.

Tiem, kuri piektdienas vakarā tomēr vēlēsies protestēt pret mūziklu, atgādināsim, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par nesankcionētu piketu rīkošanu - brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš deviņsimt eiro.