Ziemeļu tiltam – arvien skaidrākas aprises (14)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Oktobra sākumā izsludināts atklātais konkurss skiču projektam Ziemeļu tiltam pār Driksu un Lielupi, kā arī sākotnējā novērtēšana projekta ietekmei uz vidi. Ziemeļu tilta un apvedceļa, kas savienos Loka maģistrāli ar Atmodas ielu, būvniecība būs Eiropas struktūrfondu plānošanas perioda no 2014. līdz 2020.gadam vērienīgākais projekts, kura izmaksas varētu sasniegt aptuveni 70 miljonus eiro, savukārt projekta galvenais mērķis atslogot no kravas transporta pilsētas centrālās ielas.

Ideja par ziemeļu apvedceļu un tiltu pār Lielupi un Driksu ir ļoti sena – tās aizsākumi meklējami 1976.gadā, kad tika kalti plāni par to, kā atslogot Jelgavas centru no satiksmes. Taču finanšu trūkuma un valdības neieinteresētības dēļ, kā arī, sākoties Atmodas laikam, šie plāni uz laiku tika atlikti, un tikai 2007.gadā jau skaidrāk sāka iezīmēties vērienīgā projekta pirmie soļi.

Tolaik Jelgavas pilsētas dome lēma iegādāties divus nekustamos īpašumus – privātmājas ar zemi, kas atradās plānotā Ziemeļu apvedceļa izbūves teritorijā - Vēja ceļā 1 un Meiju ceļā 53, kopumā šim mērķim iztērējot 200 000 latu. Tā brīža Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidroja, ka, plānojot Ziemeļu apvedceļa izbūvi, pašvaldība ļoti skrupulozi raudzījusies, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību iedzīvotājiem, taču izvairīties no trīs ēku (vēl tikta panākta arī vienošanās ar Dobeles šosejas 44 mājas īpašnieku) nojaukšanas nebija iespējams. Aptuveni pēc gada nojaukšanas darbi arī tika veikti.

Ziemeļu apvedceļa izbūve ne tikai varētu būtiski atslogot pilsētas centru, bet sekmēt arī tā apkārtnē esošo teritoriju attīstību. Starp objektiem, kuri pēc apvedceļa un tilta būvniecības varētu piedzīvot uzplaukumu, varētu būt arī kādreizējā lidlauka 300 hektārus plašā teritorija, kas līdz šim investoriem šķita nepievilcīga galvenokārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ. Nākotnē tur varētu attīstīties ražošana, kā arī veidoties loģistikas centrs.

Pašvaldība neizslēdz iespēju, ka vērienīgajam tilta projektam tiks piesaistīti Eiropas struktūrfondi jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Savukārt tilta būvniecība, kuras izmaksas tiek lēstas aptuveni 71 miljona eiro apmērā, varētu notikt no 2017. līdz 2019.gadam. Pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš šo projektu vairākkārt novērtējis kā lielu soli šīs pilsētas teritorijas attīstībā.

Projekta īstenošanu nedaudz varētu apgrūtināt fakts, ka blakus iecerētajam tiltam atrodasi Lielupes palieņu pļavas, kas iekļautas Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000». Līdz šim dabas aizstāvji  kritiski izteikušies par šo projektu, lai gan tā īstenotāji sola darīt visu, lai pēc iespējas mazāk traucētu aizsargājamo teritoriju un tajā mītošās dzīvās radības. Jau ir izstrādāts Lielupes palieņu pļavu aizsardzības plāns, kurā ņemts vērā arī ieplānotais jaunais tilts. Apmeklētājiem pieejamajā zonā būs iekārtoti celiņi un autostāvvieta, kā arī nodrošināts atbilstošs tūrisma serviss.

Izsludinātajā konkursā tiek meklēts skices izstrādātājs, kā arī sākotnējā novērtējuma projekta ietekmei uz vidi veicējs, un šie darbi būs jāveic astoņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 27. oktobrim, bet to atvēršana notiks tajā pašā dienā. Uz darbu izpildi var pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona, bet piedāvājuma izvērtējumā galvenais nosacījums būs zemākā cena.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.