|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||
|
Traģiska vēstures lapa, kas nebūtu jāsvin (7)Raksts publicēts: 2014.07.31. 11:53:12Raksta autors: jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Galerija (8) Lai gan svinēt Jelgavas «atbrīvošanu» - dienu, kad pilsēta tika nopostītā un bojā gāja vairāki tūkstoši cilvēku – pēc vēsturnieku domām, civilizētā sabiedrībā nav pieņemts, ceturtdien Jelgavas Dzelzceļa stacijas parkā pulcējās nedaudz vairāk kā pussimts cilvēku, pārsvarā Otrā pasaules kara veterānu, kuri 1944.gada 31.jūlija notikumus dēvē par varoņdarbu cīņā ar fašismu. Jelgavas krievu kultūras biedrība «Veče» pēdējos gados 31.jūlijā rīko pasākumus, atzīmējot Jelgavas atbrīvošanu. Šis gads nav izņēmums, turklāt, ņemot vērā šī notikuma apaļo jubileju, šoreiz svinības iecerētas divas dienas – 31.jūlijā un 2.augustā. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» atzinis, ka jēdziens «atbrīvošana» tiek aplami lietots un tā pareizs pielietojums sabiedriskajā telpā ir visas valsts problēma. «Atbrīvošana ir brīvības atgūšana, nevis, piemēram, ieslodzījuma metāla kamerā nomainīšana pret ieslodzījumu koka kamerā», skarbs ir U.Neiburgs. Vēsturnieks un Jelgavas pilsētas domes deputāts Andris Tomašūns arī iestājas pret Jelgavas «atbrīvošanas» svinībām, turklāt viņš visiem Jelgavas domes deputātiem izsūtījis aicinājumu šo dienu nesvinēt. «Pieminēt notikušo var, bet ne svinēt ar salūtu, koncertiem un citām izdarībām», tā deputāts. Kā novēroja portāls Jelgavniekiem.lv, uz mītīņu stacijas parkā daži pilsētas domes deputāti tomēr bija atnākuši. Tiesa, piemēram, Sergejs Stoļarovs, sakot uzrunu klātesošajiem, uzsvēra, ka šo dienu var vērtēt divējādi – vieniem tā ir atbrīvošana no fašisma, citiem – okupācija, taču pats viņš zemu noliecot galvu bojā gājušo padomju karavīru un dzīvo kara veterānu priekšā. Pasākuma organizatori lielākoties ir saistīti ar Latvijas Krievu savienību, tādēļ pasākumā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kura uzsvēra krievu valodas lomu un nepieciešamību to saglabāt «tīru un neskartu», atgādinot, ka padomju armijā visi, neatkarīgi no nacionalitātes, runāja krieviski. Atgādināsim, ka 1944.gada jūlija beigās un augusta sākumā Jelgavā un tās tuvākajā apkārtnē risinājās sīvas cīņas, kā rezultātā pilsēta praktiski tika nolīdzināta ar zemi, nebūtībā aiznesot bagātu vēstures mantojumu un daudzu cilvēku dzīvības. Daļa iedzīvotāju, kuri nepaspēja atstāt pilsētu, no smacīgajiem dūmiem un karadarbības slēpās slimnīcas ēkā pašreizējā Pulkveža O.Kalpaka ielā, un šis nams palika neskarts, pateicoties toreizējam slimnīcas vadītājam, pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dēlam Ringoldam Čakstem. Daļu vecpilsētas izglāba vietējie iedzīvotāji, kuri noslēpa degvielas kannas, ar kurām bija paredzēts apliet un aizdedzināt vēsturiskās koka ēkas. 31.jūliju nevar uzskatīt par Jelgavas «atbrīvošanu», jo padomju karaspēkam pilnībā pilsētu ieņemt neizdevās, lai gan viņi virspavēlniecībai ziņoja, ka tas ir noticis. Cīņas turpinājās vēl ilgāku laiku, bet padomju armija par misēkli ar ziņojumu virspavēlniecību neinformēja.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|