|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||
|
Mirušie rod mieru jaunā vietāRaksts publicēts: 2014.07.10. 13:55:22Raksta autors: jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Šonedēļ ar Jelgavas Svētās Annas baznīcas mācītāja Kaspara Kovaļova svētību zemes klēpī Meža kapos guldītas to cilvēku mirstīgās atliekas, kuras tika atrastas Stacijas parka rekonstrukcijas laikā. Stacijas parkā un tā tuvākajā apkārtnē atrasti aptuveni 120 cilvēku mirstīgās atliekas, kuras astoņos zārkos tika guldītas speciālās pašvaldības atvēlēta vietā Meža kapos aiz kapličas. Ar laiku, kā stāsta vēsturnieks un Jelgavas pilsētas domes deputāts Andris Tomašūns, tur tiks izvietota plāksne ar vārdiem, taču noskaidrot izdevies vien daļu no atrasto cilvēku mirstīgo atlieku personībām. «Uz dažiem zārkiem bija metāla plāksnes ar vārdiem, bet par pārējiem nekādu ziņu nav», tā vēsturnieks. Mācītājs A.Kovaļovs mirstīgās atliekas zemes klēpī guldīja saskaņā ar kristīgajām tradīcijām, un uzsvēra, ka šajā vietā jāizvieto arī krusts – kā Dieva mīlestības apliecinājums. Ceturtdien pārapbedījuma vietā turpinājās sakopšanas darbi, pārsedzot plašo apbedījuma vietu ar smiltīm. Pēc tam tiks izveidota arī kapu kopa. Stacijas parka teritorijā kādreiz bijuši Literātu jeb vācu kapi, katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku kapsētas, apbedīti 19. gadsimtā holēras epidēmijas laikā bojā gājušie un arī ap 60 ieslodzīto, kas tika nošauti 1919. gadā cietumā Palīdzības ielā un kurus tuvinieki neatpazina. Rakšanas darbu laikā tika skarta liela daļa Literātu kapu, kā arī atsevišķi pareizticīgo apbedījumi. Jāatgādina, ka maijā dzelzceļa stacijas parkā sākās rakšanas darbi, veidojot pagarinājumu Sporta ielai, un to laikā skatam pavērās vēstures liecības – aptuveni 150 gadu seni apbedījumi. «Protams, no vēstures viedokļa – žēl, ka zaudējam tādu vietu, jo tur 19.gadsimtā tika glabāts Jelgavas «zieds» - intelektuālā darba veicēji. Iespējams, ka, plānojot darbus, varēja ielas būvniecību pavirzīt, lai vēsturi nepostītu, un tas kalpos par mācību nākotnē. Pēc darbu pabeigšanas iecerēts zemi nosvētīt, lai tādā veidā vismaz no ētikas viedokļa dotu mūžīgo mieru tiem, kurus esam patraucējuši», tā A.Tomašūns. Saistītās ziņas
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|