Nakts vigīlijā sagaida Kristus augšāmcelšanos

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

19.aprīļa vakarā sākās garīgais ceļš pretim Lieldienu naktij un nākamajam - svētku rītam, ko dēvē par Lieldienu nakts vigīliju. Tajā iekļautas gan Klusās Sestdienas Vesperes, gan Kristību dievkalpojums, gan Lieldienu Nakts Vigīlija.

Lieldienu nakts ir pāriešanas nakts no nāves dzīvībā. Tādēļ Kristus draudze to sagaida, dievnamā svinot Lieldienu vigīliju. Vigīlija no latīņu valodas nozīmē – būt nomodā. Tā ir kā simboliska garīga nomoda naktssardze, ko pavada gavēnis, lūgšanas, garīgie dziedājumi un lasījumi par Lieldienu notikumiem no Svētajiem Rakstiem.

Jaunajā Derībā Jēzus Kristus saka: «Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs. Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos. Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie! » /Lūkas evanģēlijs12. nodaļa, 35-38. pants/.

Ar Lieldienu dienas tuvošanos augšāmcēlies Kristus nāk pie savas gaidošās draudzes. Draudze kopā svin Lieldienu rīta atnākšanu. Tādēļ vigīlijas dievkalpojumam bija vairākas daļas: gaismas liturģija, vārda liturģija un kristību liturģija. Draudze kopīgi izdzīvoja Lieldienu atnākšanu, kā arī savā kopībā svinīgi uzņēma jaunkristītos draudzes locekļus.

Draudzei ierodoties uz dievkalpojumu, dievnams sākotnēji nebija izgaismots. Ar Lieldienu sveces ienešanu sākas pirmā dievkalpojuma daļa. Baznīcas altāris un kanceles pārsegs liturģijas pirmajā daļā ir melns, kā sēru zīme, bet pēc tam tiek pārklāts baltajā - svinību krāsā.

Seko Gaismas liturģija jeb lucernārijs, kad Lieldienu svece simboliski norāda uz Kristu kā klātesošo pasaules Gaismu mūsu vidū. Sākot no šīs nakts dievkalpojuma, šī svece gada garumā katedrālē vienmēr degs visos svētdienas dievkalpojumos, kristībās un svētdarbībās – tā atgādinās par Kristus augšāmcelšanās uzvaru un Viņa klātbūtni starp saviem ļaudīm.

Pie gaismas dievkalpojuma pieder arī Lieldienu slavas himna, jeb Exultet, ar kuru kristīgā draudze kopš seniem laikiem izsaka savu prieku par tām žēlastībām, ko Kristus, ar savu nāvi un augšāmcelšanos, tai ir sagādājis.

Vārda liturģijas laikā draudze uzklausīja vairākus Dieva vārda lasījumus par galvenajiem pestīšanas vēstures notikumiem. Tie ir kā ievads vēlāk vigīlijā lasītajam Kristus augšāmcelšanās stāstam no Jaunās Derības evaņģēlija.

Kristību liturģija sākās ar ierasto grēksūdzi, pēc kuras sekoja kristības. Šajā naktī Sv. Annas draudzei pievienojās vairāki desmiti jaunu draudzes locekļu. Viņu kristību laikā draudze kopīgi ar jaunkristāmajiem atjauno savu kristību solījumu, apliecinot savu ticību Trīsvienīgajam Dievam ar Apustuļu ticības apliecības vārdiem.

Dievkalpojums turpinājās ar kopīgām lūgšanām, Jaunās Derības lasījumiem un Svēto vakarēdienu.

Nakts vigīlija noslēdzās ar draudzes mācītāja un svinību dalībnieku savstarpējiem sveicieniem, pavēstot prieka vēsti: Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi ir augšāmcēlies!