Aicina neuzķerties uz pasakaini zemām cenām

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

2021. gada pirmajos 10 mēnešos četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem internetā un telefoniski izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedzis 9,4 miljonus eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina pašu banku apkopotā informācija. Aptaujas arvien norāda, ka ļoti daudz iedzīvotāju nezina, kā atšķirt īsta bankas darbinieka zvanu no krāpnieka, savukārt vēl vairāk cilvēku nav pārliecināti par to, kā atšķirt īstu interneta veikalu no viltus iepirkšanās platformas. Aicina neielādēt nezināmas lietotnes un neuzķerties uz pasakaini zemām cenām

Katram datora un viedtālruņa lietotājam būtu savā ierīcē jāuzstāda antivīrusa programmas vai jālieto tā dēvētais ugunsmūris – programmatūra, kas ķer un aiztur vīrusus un ļaunās programmas, skaidroja kiberdrošības eksperti.

"Cert.lv" kiberdrošības eksperts Armīns Palms skaidroja: "Kategoriski nedrīkst instalēt programmas no nezināmiem avotiem. Otrais – es teiktu: kategoriski nedrīkst neatjaunināt telefonu un to programmas. Jaunākas versijas ietver labojumus no iepriekšējām versijām, kas mazina uzbrucēja izmantotās ievainojamības un neļauj iekļūt jūsu iekārtās."

Ja telefonkrāpniekus, kas zvana ne no Latvijas numuriem un bieži runā krieviski, liela daļa cilvēku atpazītu, ar viltus interneta veikaliem ir grūtāk. Adresei vienmēr jāsākas ar burtiem "https", kur "s" nozīmē "secure" jeb drošs. Ja atlaides šķiet pārāk labas, lai būtu patiesība, visticamāk, tā ir krāpšana, norādīja eksperts.

"Var būt veidoti viltus interneta veikali ar aizdomīgi zemām cenām, piemēram, 80%, kad prece, kas maksā 200 eiro, pēkšņi maksā 20 eiro, tad arī der kritiski padomāt un, visticamāk, tā ir krāpšanās," viņš norādīja.

Savukārt arvien populārākās veikalu lietotnes vajadzētu ielādēt tikai no oficiāliem avotiem.

Arī tās var būt krāpnieciskas un, ievadot tādā bankas konta datus, varat attapties ar patukšotu virtuālo maciņu.

"Galvenais nelejupielādēt no kaut kādām mazpazīstamām nezināmām vietnēm, respektīvi, piemēram, atnāk e-pasts "hei, jauna aplikācija, ar viņu var dabūt 90% atlaidi, lejupielādē" un tur ir nevis oficiālais, bet kaut kāds "kreisais"," viņš skaidroja.

Pieaugošos interneta un telefonkrāpniecības draudus ievērojuši arī Eiropas likumdevēji. Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas, īpaši no Ķīnas un Krievijas adresēm, visās Eiropas Savienības valstīs kļūstot arvien viltīgākas un biežākas.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete norādīja: "Tas ātrums, ar kādu attīstās un izplešas šīs kaitnieciskās tehnoloģijas, ir tāds, ka mēs, likumdevēji, nepārtraukti cenšamies to panākt, bet bieži vien to izdarām par vēlu. Šos draudus katra dalībvalsts saprot citādi, un tas aizņem laiku, lai vienotos par līdzīgu izpratni. Taču šī problēma nav tikai Eiropas Savienības, bet visas pasaules līmenī."

Mūsu digitālā un ikdienas reālā dzīve arvien vairāk saplūst, secinājuši eksperti digitālā projekta "Būris" jaunākajā sērijā. Tāpēc vienmēr jāatceras internetā nedarīt neko tādu, ko nedarītu arī ikdienas dzīvē.

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".