Verita, Everita,
Benita
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai Jūs satrauc Okupācijas pieminekļa liktenis? ..vairāk
Nē, man vienalga
par pieminekli.
Nedomāju par to.
Uzskatu, ka
piemineklis ir
jāatstāj.
Piemineklis ir
jānojauc!
Kāds piemineklis?
Kur?!




Reirs:Jelgavas pašvaldības ieņēmumi nākamgad kāps (1)

Raksts publicēts: 2021.12.08. 20:13:32
Raksta autors: Inga Karlinska

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Tieši tāpat kā mums ikvienam maka biezums vai plānums nosaka to, kā dzīvojam, ko pērkam un uz kā rēķina taupām, arī valsts budžets ir tas, kas nosaka, uz kurieni virzās Latvija, ar ko jārēķinās ikvienam iedzīvotājam un kāda mūsu ikdiena. Tādēļ, lai parunātos par valsts budžeta prioritātēm 2022.gadam, situāciju pašvaldībās un par to, kā varētu mainīties iedzīvotāju dzīves līmenis, portāls Jelgavniekiem.lv uz sarunu aicināja finanšu ministru Jāni REIRU (Jaunā Vienotība).

- Kas ir būtiskākās lietas 2022.gada budžetā, ar kurām iecerēts mazināt sociālo nevienlīdzību, īpaši – reģionos?
- Sociālās nevienlīdzības mazināšana ir aktuāls jautājums jau ilgu laiku, un jāsaka, ka Latvijā sociālās palīdzības sistēma ir neprecīza. Valstīs ar dziļām demokrātijas saknēm sociālā palīdzība tiek sniegta no nodokļu ieņēmumiem, tur nodokļus maksā visi, bet sociālā palīdzība ir ļoti mērķēta. Latvijā šādas mērķētas programmas tikpat kā nav, un tas ierobežo sociālās palīdzības sniegšanas apjomu, jo nauda ir tik, cik ir, un, to sadalot visiem, sanāk ļoti maz. Būs, piemēram, ģimenes, kuras, saņemot “bērnu naudu”, to nemaz nepamana, bet citām – tā ir izdzīvošanas lieta. Ja pabalstus piešķirtu mērķēti, tad šīs pašas “bērnu naudas” varētu būt krietni lielākas. Šajā Saeimā esam aktualizējuši nepieciešamību mainīt sistēmu, taču jautājumu atrisināt pagaidām nav izdevies, un atbalstu saņem visi iedzīvotāji. Tādēļ sociālā plaisa nesamazinās, un to var mainīt tikai mērķtiecīga un naudas izteiksmē lielāka palīdzība.

Šīs valdības laikā konsekventi samazināts darbaspēka nodokļa apjoms. 2020.gada budžetā IIN neapliekamo minimumu no 230 eiro palielinājām uz 300 eiro, 2021.gadā samazinājām sociālās iemaksas – 0,5% darba devējiem un 0,5% – darba ņēmējiem, kas kopā «maciņos» atstāja vairāk kā 80 miljonu eiro, savukārt 2022.gadā budžetā esam spēruši soli vēl tālāk – ar 1.janvāri IIN neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet ar 1.jūliju – 500 eiro. Šīs izmaiņas ļaus uzlabot finansiālo stāvokli gan mazo algu saņēmējiem, gan tādas pat izmaiņas pensionāru neapliekamā minimuma apmērā arī pensionāriem.

Ja turpinām runāt par senioriem, tad noteikti vēlos pieminēt pensiju indeksācijas sistēmu, kas ar šā gada 1.oktobri pensijas palielināja par 4,2% līdz 5%, atkarībā no stāža, turklāt indeksēja tieši mazās pensijas - līdz 470 eiro. Jau ilgāku laiku ir finanšu instruments, kas palīdz ar elektrības maksu cilvēkiem ar maziem ienākumiem un daudzbērnu ģimenēm – līdz šim atbalsts bija 10 eiro apmērā. Taču, ņemot vērā elektrības cenu sadārdzinājumu, no novembra tas ir 20 eiro. Papildus tam pieņēmām lēmumu no 1.oktobra izmaksāt 20 eiro kompensāciju energoresursu cenu kāpumam vakcinētiem Latvijas iedzīvotājiem virs 60 gadiem, un tam vajadzētu nosegt saņemto pakalpojumu izmaksu palielinājumu.

Studenti ir tā iedzīvotāju kategorija, kurai kopš 2003.gada nebija palielinātas stipendijas, un tā līdz šim bija 99 eiro. No nākamā gada 1.janvāra tā būs 140 eiro, turklāt līdz gada beigām, saistībā ar Covid-19 pandēmiju, piemaksās vēl 60 eiro, jo studentiem pandēmijas laikā samazinājušās iespējas papildus mācībām strādāt.

Kā vēl viens būtisks instruments sociālās nevienlīdzības mazināšanā jāmin izmaiņas ģimenes valsts pabalstā – pilnībā tiek mainīta sistēma, nosakot konkrētu summu atkarībā no bērnu skaita, nevis kā līdz šim – visiem vienādu. Pabalsts tiks maksāts par apgādībā esošu bērnu, un arī pabalsta apmērs būtiski palielinās.

Pašlaik Latvijā un visā Eiropā ļoti strauji pieaug enerģijas cenas. Tādēļ, lai sniegtu atbalstu mājsaimniecībām un arī juridiskajām personām, un ierobežotu elektroenerģijas cenas pieaugumu, valdībā nolēmām no nākamā gada strauji - par 60% samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem, valdībā vērtējam arī iespējas uz laiku mazināt PVN likmi elektroenerģijas piegādēm.

- Daudzas pašvaldības, tajā skaitā Jelgavas ir kritizējušas valdību par pērn izdarītajām izmaiņām, kas pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales samazināja tās ienākumus.  Vai šis samazinājums var būt par iemeslu, kā dēļ pašvaldībās var netikt īstenoti svarīgi projekti?
- Uzreiz gribu teikt, ka valsts nav ne iedevusi, ne atņēmusi naudu, jo, veidojot nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, galvenais uzdevums bija nodrošināt pakalpojumu sniegšanu un pārskatāmu budžeta pieaugumu. Pašvaldību un valsts proporcija ir mainījusies bieži – ir bijis 70% pret 30% un 80% pret 20%. Iepriekšējā krīzē – 2009. un 2010.gadā, cilvēki zaudēja darbu, kritās atalgojums un līdz ar to budžeta ienākumi, tostarp – pašvaldībās. Tā kā bezdarbs tajā laikā bija 17%, valsts mainīja šo proporciju budžetā uz 82% pret 18%, lai pašvaldības spētu īstenot savas funkcijas. Šim gada proporcija ir 75% pret 25%, un tas nodrošina, ka pieaugums pašvaldību budžetos būs 3,1%, turklāt – reāls pieaugums jeb 50 miljoni uz visām pašvaldībām. Šajā krīzes laikā mēs pašvaldībām garantējām 100% ienākumus (iepriekš ir bijušas garantijas tikai par 90% ienākumu), tas ir, ja nodokļa izpilde nenotiks, valsts atlikušo daļu finansēs. Ir sešas Latgales pašvaldības, kurās ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji ir mazāki par 800 eiro, un arī šīm pašvaldībām mēs garantējam ieņēmumus. Esmu arī novērojis, ka tās pašvaldības, kuras sekmīgi realizē administratīvi teritoriālo reformu, ieguvušas papildus līdzekļus budžetā (pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem – kopā ap 300 miljoniem eiro, bet pēc Latvijas Bankas aprēķiniem – apmēram 200 miljoni eiro), bet tas neattiecas uz Jelgavu, jo tur nekādas izmaiņas nenotika.

Runājot par Jelgavu un salīdzinot 2021. un 2022.gadu, budžeta ieņēmumi nākamajā gadā būs papildus 4,1%, un reālā naudas izteiksmē tas būs aptuveni 2 miljonu eiro palielinājums. Tātad Jelgavas pašvaldība nekādā gadījumā nevar runāt par ienākumu samazinājumu. Jāpiebilst, ka uz šā gada 30.septembri Jelgavas pašvaldības  budžetā bija 11,6 miljonu eiro atlikums, tātad, ja saka, ka nav naudas, tad tā nav taisnība, turklāt jāatzīmē, ka naudas atlikums Jelgavai šā gada laikā ir palielinājies par 2,8 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka šī nauda nav iztērēta, lai, piemēram, realizētu kādu jelgavniekiem svarīgu projektu.

- Viena no būtiskām problēmām Jelgavā – nepietiekamais pašvaldības bērnudārzu skaits, kā dēļ izveidojusies rinda uz vietām tajos. Kā valsts var palīdzēt šajā jomā?
- Es varbūt sākšu ar tādu lirisku ievadu. Biju tādā bagātā valstī kā Somija, un konkrēti pilsētā, kur tobrīd tika ražoti mobilie tālruņi «Nokia». Tur visi bērnudārzi, tieši tāpat kā slimnīca un skola, bija tipveida sendvičtipa būves. Kad «Nokia» zaudēja savu nišu tirgū, iedzīvotāju skaits šajā pilsētā samazinājās vairāk kā uz pusi. Skola, bērnudārzs un daudzas citas ēkas tika nojauktas, un, kā jau to pieļauj šādas paneļu būves, pārceltas uz citu vietu, kur pēc tām bija nepieciešamība. Latvijā, diemžēl, daudzus objektus grib celt neadekvāti dārgus, pat monumentālus, nevis domāt par to, kā situāciju reāli uzlabot. Tas tiešā veidā attiecas arī uz bērnudārzu problēmu Jelgavā. Ir lieliska iespēja izmantot valsts piedāvātos līdzekļus – standarta projektus ar noteiktām izmaksām uz vienu bērnu – 20 000 eiro (jauna bērnudārza celšanas gadījumā), ko vairākas citas pašvaldības jau ir veiksmīgi realizējušas. Tādā virzienā bija jāiet arī Jelgavai – vispirms nodrošināt, lai visiem bērniem pietiktu vietas bērnudārzos, nedomāt par «gaisa pilīm» un salāgojot iespējas ar vajadzībām. Gribu, lai arī jelgavnieki sadzird – šīs valsts programmas ietvaros, kura turpināsies arī nākamgad, 2020.gadā jau ir atbalstīti 17 jauni vai paplašināti bērnudārzi 13 Latvijas pašvaldības, sniedzot iespēju gandrīz 2600 bērniem iegūt pirmsskolas izglītību. Vienā programmā startēja arī Jelgava, saņemot atbalstu ēkas pārbūvei par bērnudārzu Brīvības bulvārī (vietas paredzētas 160 bērniem). Tā kā 2022.gadā arī ir iespēja piedalīties un saņemt atbalstu valsts aizdevuma veidā, atbilstoši kritērijiem, vai arī izmantot jau manis pieminēto uzkrājumu  budžetā.

- Uzņēmējdarbības, kas ir svarīgs valsts un pašvaldības attīstības stūrakmens, uzlabošanā divi būtiski faktori ir infrastruktūra un mājokļus pieejamība. Kādu atbalstu šīm jomām sniegs budžets un citi finanšu instrumenti?
- Mums, veidojot Covid-19 atbalsta programmas, svarīgi bija augstas gatavības projekti, kuriem 2021. gadā pašvaldībām paredzējām 200 miljonu eiro, bet 2022.gadā – 100 miljonus eiro, no kuriem 30 miljonus iespējams saņemt granta veidā bez nepieciešamības atmaksāt. Visās valdības sēdēs, kurās tika skatīti jautājumu par atbalstu pašvaldībām, norādījām, ka vēlamies, lai šie līdzekļi tiktu izlietoti infrastruktūras sakārtošanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, lai aizņemtā nauda nākotnē varētu nest peļņu. To var izdarīt tikai, atbalstot uzņēmējdarbības attīstību konkrētajā pašvaldībā. Ir lieliski piemēri – Liepāja, kur uzņēmējdarbību vairs pat nevar paplašināt zemes trūkuma dēļ, un Valmiera, kur mērķtiecīga ieguldīšana nes atpakaļ investīcijas uzņēmējdarbībā, turklāt produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Nākamā būtiskā lieta uzņēmējdarbības jomai – dzīvokļu pieejamība, turklāt jaunie speciālisti negrib dzīvot kolhoza mājās. Un tas ir ne tikai uzņēmējdarbībā – kolhoza mājās negrib dzīvot arī jaunie ārsti, skolotāji un daudzi citi perspektīvie speciālisti. Valsts ļoti aktīvi izstrādā īres namu programmu pašvaldībām, un ir labais piemērs – Valmiera, kur tika uzbūvēts īres nams ar vairāk kā 100 dzīvokļiem, kas gandrīz uzreiz arī tika izīrēti. Tas ir labs veids, kā konkrētai pašvaldībai piesaistīt iedzīvotājus – nodokļu maksātājus, un palielināt budžeta ienākumus, jo viņi maksā nodokļus tur, kur ir deklarējuši savu dzīvesvietu. Īres un sociālo namu būvniecībai pašvaldībām tiks paredzēts fonds ar aptuveni 100 miljoniem eiro, ko pašvaldības varēs aizņemties, būvēt ēkas un izīrēt dzīvokļus. Balstoties uz būvniecības izmaksu aprēķiniem, īres maksa šādos dzīvokļos varētu būt no 4 līdz 5 eiro par kvadrātmetru. Uzbūvētās mājas, savukārt, varēs kalpot kā garantija tālākai līdzekļus piesaistei, un pašvaldība šādā veidā varēs atjaunot savu dzīvojamo fondu. Jelgava šai programmai kvalificējas, jo atbalsta plāna netiks iekļauta tikai Rīga un pierīgas pašvaldības. Tajā brīdī, kad valdībā skatīsim jautājumu par šī fonda izveidi, aicināšu Ekonomikas ministriju lēmuma anotācijā iekļaut visas pašvaldības, kas atbalstam kvalificējas, lai nebūtu pārpratumu.

Tas, kas vēl uzņēmējdarbībai ir svarīgi – nodrošināšanas ar bērnudārziem, jo, piemēram, Liepājā investoram pirmais jautājums bija, vai viņa darbiniekiem būs iespējas palaist atvases bērnudārzā. Tādēļ arī valdība aktivizēja bērnudārzu būvniecības programmu, jo, ja skolu sistēma ir saglabājusies, tad pirmsskolas izglītības objekti vairākās pašvaldībās ir nepietiekami – savulaik daudzi no tiem, tuvredzīgi saimniekojot, tika privatizēti vai «atdoti par sviestmaizi», un tagad valsts vainīga, ka trūkst bērnudārzu.

- Pašvaldības nereti sūdzas par problēmām ar investoru piesaisti uzņēmējdarbības attīstīšanai. Kādi ir traucēkļi šai jomai valstiskā un reģionālā līmenī? Vai pašvaldībām nevajadzētu paplašināt pieejamo instrumentu loku, ar kuriem veicināt investīciju piesaisti, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) pārdale pēc darba/dzīves vietas?
- Vispirms par IIN pārdali. Esam lūguši Valsts ieņēmumu dienestu ar nākamo gadu uzskaitēs ieviest papildus ailīti – reālā darba vietas adrese, kas ļaus modelēt sistēmu, saprotot atšķirības starp dzīves vietu un reālo darba vietu. Pašvaldības nāk pie valdības ar lūgumiem pēc līdzekļiem investīcijām, taču tajā pašā laikā, kad es ar ideju par IIN pārdali vērsos Latvijas Pašvaldību savienībā, atbalsts netika saņemts – esot nepieciešams papētīt, izanalizēt un pagaidīt. Pašvaldības šajā varētu aktīvi iesaistīties, tostarp veidojot sistēmu, kas fiksē reālās iedzīvotāju darba vietas, nevis, piemēram, liela veikala tīkla juridisko adresi.

Valstī pagājušajā gadā bija rekordliels investīciju apjoms, salīdzinot pēdējos desmit gadus, un šogad pusgadā tas jau ir lielāks nekā 2020.gadā kopā. Mēs esam OECD valstu topā esam 2.vietā nodokļu ziņā, tādējādi mums ir viena no investoriem pievilcīgākā nodokļu sistēma. Zinu, ka daļai gribas redzēt – Latvijā viss ir slikti, bet mums ir objektīvi pētījumi. Mums ir 9.-11. vieta pasaulē ilgtspējīgākās pensiju sistēmas ziņā. Un to saku nevis es, bet gan starptautiski pensiju fondi, kuri pēta pensiju sistēmas. Vēl gribu minēt 0% likmi nesadalītai peļņai, kas ļauj ieguldīt līdzekļus uzņēmumu attīstībā, kā rezultātā UIN ieņēmumi 2019.gadā samazinājās par nepilniem 400 miljoniem eiro, savukārt šobrīd tie ir par aptuveni 100 miljoniem eiro mazāki nekā UIN ieņēmumi pirms reformas, bet tas viss tiek darīts, lai veicinātu investīcijas.

Tiek strādāts pie izglītības sistēmas maiņas, akcentējot mūžizglītību, jo darba tirgus ir mainīgs un cilvēkiem jāmainās tam līdz. Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno programmu, kurā jaunu prasmju apguvē iespējams iesaistīties ne tikai bezdarbniekiem, bet arī strādājošajiem, kas ļauj viņiem paaugstināt kvalifikāciju vai pat apgūt jaunu profesiju. Tas arī ir svarīgi investīciju piesaistē, jo, ja darbaspēks ir «nokaļķojies», bez transformācijas iespējām, tad vēlamais rezultāts netiek sasniegts.

Investīciju attīstību labi īsteno vairākas pašvaldības, un arī Jelgava ir starp tām.

- Minimālās sociālās iemaksas ir “karstais kartupelis”, kas šobrīd neļauj daudziem vairs nodrošināt darbiniekus uz nepilnu darba dienu, īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem reģionos. Šo ieceri arī asi kritizē uzņēmēju organizācijas. Vai tomēr nav plānotas kādas izmaiņas šajā jomā?
- Pēc Valsts Prezidenta rīkojumā esam izveidojuši darba grupu, kuru vada Parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Esmu lūdzis Valsts ieņēmumu dienestam analizēt visu publiski pieejamo informāciju, un nekas no solītā negatīvā scenārija nav piepildījies. Atsūtītie piemēri vairāk liecina par cilvēktiesību pārkāpumiem un nelikumīgu darbaspēka izmantošanu, nevis par izdarīto izmaiņu ietekmi, un ar to strādās Valsts Darba inspekcija un nodokļu inspektori. Mēs aizmirstam, ka neatbilstoši samaksātas sociālās iemaksas ir viens no veidiem, kā tiek veidota «ēnu ekonomika», īpaši – izmaksājot algas aploksnēs. Es labi atceros 2015.gadu, kad biju finanšu ministra pirmo reizi un saņēmu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, ka uzņēmumi darbiniekiem liek reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem, lai tādā veidā optimizētu, sliktā nozīmē, nodokļus. Pats vienu dienu nosēdēju Valsts ieņēmumu dienesta filiālē un redzēju izmisušus cilvēkus ar asarām acīs, kuri nāca reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji, lai gan neko no uzņēmējdarbības nesaprata, bet viņiem citas izvēles nebija. Šī sistēma valstī ir jāizbeidz. Latvijā darba vietām jābūt vismaz ar minimālo sociālo nodrošinājumu. Mēs esam pēdējā valsts Eiropas Savienībā, kur tā nav. Jaunajā likumā esam paredzējuši arī izņēmumus, piemēram, pensionārus, dienas nodaļās studējošie, kuri var strādāt nepilnu darba laiku un saņemt mazāk par minimālo algu. Turklāt, ja pašnodarbināts cilvēks saprot, ka  tā saimnieciskās darbības ienākumi ir mazāki nekā noteiktie, viņš var piereģistrēties VID un maksāt pēc reāliem ieņēmumiem. Te gan jāsaprot, ka varētu būt personīgie auditi no Valsts ieņēmuma dienesta, ja reālie ienākumi neatbildīs faktiskajiem ienākumiem vai dzīvesveidam. Ja cilvēks nesaņem pat minimālo algu un viņam ir vairāki īpašumi, transporta līdzekļi, tēriņi mēnesī, kas vairākkārtīgi pārsniedz reālos ieņēmumus, skaidrs, ka tur ir kaut kas nelikumīgs.

Man bija interesanti noskaidrot, kas notiek ar tiem cilvēkiem, par kuriem saistībā ar darba zaudēšanu sūdzas Finanšu ministrijā. Viens konkrēts gadījums šā gada septembrī, kas izskanēja arī masu medijos. Kāds firmas īpašnieks paziņoja, ka viņam nācās atlaist nepilnā darba laikā nodarbinātu cilvēku. Pārbaudot informāciju, atklāju, ka šis atlaistais darbinieks tiešām saņēmis mēnesī ap 100 – 150 eiro, turklāt pēdējās izmaksas bija februārī, bet no darba viņš aizgāja maijā, nesaņemot vairāku mēnešu algu. Pēc atbrīvošanas dažus mēnešus viņš strādāja gabaldarbus, bet pašreiz viņa alga jau ir 1400 un pat 1600 eiro. Un tas ir tas, ko es kā finanšu ministrs gribu panākt – lai cilvēkiem maksātu reālo algu, nevis algu «aploksnē». Mani pilnībā apmierina situācija, ka cilvēks, kurš mocījās pa 100 eiro tagad saņem vairāk kā desmit reizes lielāku atalgojumu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.86434102058411 56(0) - 0.82826256752014 2022.07.03. 17:48 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=53049 ip: 172.70.174.144 usememcache: 1