1.-3.klašu skolēniem atsākas mācības klātienē

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Šodien 1.-3.klašu skolēniem pēc rudens brīvlaika atsākas klātienes mācības, savukārt pārējie vispārizglītojošo skolu, profesionālo skolu audzēkņi un augstskolu studenti līdz 15.novembrim mācīsies attālināti, liecina valdības lēmums.

Kā iepriekš pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), 1.-3.klašu skolēnu klātienes mācību procesā ir jāievēro visaugstākie drošības pasākumi, proti, jālieto sejas maskas, jāvēdina telpas, jāievēro distance, roku higiēna un jādzīvo savā "burbulī", ko tagad skolās būs vieglāk ievērot, jo būs vairāk brīvu telpu.

"Diemžēl šajā laikā nebūs interešu izglītības nodarbību, ekskursiju, jo prioritāte ir mācību darbs," skaidroja ministre.

Muižniece atkārtoti aicina vecākus rūpīgi sekot līdzi bērnu veselības stāvoklim un nekādā gadījumā nevest viņus uz skolu ar iesnām, klepu vai sāpošu kaklu. Bērniem ar slimības simptomiem ir jāpaliek mājās, viņi jānovēro, jāveic Covid-19 testi, lai neaplipinātu visus klasesbiedrus vai pat skolasbiedrus.

Ministre pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka tagad arī vakcinētajiem cilvēkiem, nonākot kontaktā ar Covid-19 slimu personu, ir jāievēro karantīna, varētu būt biežāki gadījumi, kad visa klase dosies karantīnā un varētu trūkt pedagogu. Viņa gan liek cerības, ka tie pedagogi, kuri strādās attālināti, varēs palīdzēt mācību procesa nodrošināšanā.

Lai izvairītos no infekcijas izglītības iestādēs 1.-3.klašu skolēniem regulāri būs jāveic paštesti, kā arī reizi nedēļā tests laboratorijā.

Jautāta par klātienes mācībām pēc 15.novembra, ministre atbildēja, ka par to patlaban vēl tiek spriests, taču neesot indikāciju, ka nebūs iespējams nodrošināt klātienes mācības skolās un augstskolu darbu "zaļajā režīmā". Muižniece pieļauj, ka varētu ļaut skolām, sākot no 7.klases, piecas dienas mēnesī strādāt attālināti un katra skola varētu izvēlēties savu pieeju, kā to labāk darīt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi aptauju par to pedagogu skaitu, kuri līdz 15.novembrim nebūs vakcinējušies un grasās pārtraukt darba attiecības. Vispārizglītojošās skolās tādi esot 5%, pirmsskolas izglītības iestādēs - 6%. "Ir atsevišķi novadi, kur situācija ir sliktāka, piemēram, Ķekavas novads, kur šādu pedagogu īpatsvars ir 9%, kas varētu kādu laiku radīt grūtības mācību procesa nodrošināšanā. Taču lielas drāmas nebūs, jo lielākais īpatsvars skolotāju, kuri ir gatavi pamest darbu, strādā skolās ar mazu skolēnu skaitu, tādēļ pašvaldībām būs jārod iespēja šos skolēnus pārvietot uz lielākām skolām," skaidroja Muižniece.

Viņa pauda pateicību katram pedagogam, kurš ir vakcinējies, tādējādi rūpējoties gan par savu veselību, gan līdzcilvēku drošību.

Kā vēstīts, ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 valstī, skolēnu rudens brīvlaiks tika pagarināts par vienu nedēļu.