Iepazīstina ar ideju celt krematoriju Zālītes ielā

Šobrīd Latvijā darbojas divas krematorijas – Rīgā un Valmierā. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug pieprasījums pēc kremācijas pakalpojuma. Katru gadu Latvijā mirst aptuveni 28 500 cilvēku, pašlaik apmēram 5500 no tiem tiek kremēti, un tas ir aptuveni 20 procenti. Savukārt 2015. gadā kremēti tika uz pusi mazāk – 8–10 procenti mirušo. Vienlaikus strauji sarūk vietas kapsētās, un arī Jelgavā šobrīd lielākā daļa no kapsētām jau ir aizpildītas. Tāpēc krematoriju izveide Latvijā kļūst arvien aktuālāka.

Šā gada februārī Jelgavas pašvaldība izsludināja apbūves tiesību izsoli krematorijai "Apbūves tiesības piešķiršana zemes gabala daļai Zālītes ielā 2, Jelgavā". Izsolē pieteicās viens pretendents – SIA "Krematoriju apvienība", kas arī ieguva tiesības šajā teritorijā būvēt krematoriju – sēru namu, kolumbāriju un to funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves.

Šobrīd zemes vienība Zālītes ielā 2 ir neapbūvēta, un tās platība ir 15 000 kvadrātmetru. Saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu 2009.–2021. gadam zemesgabals atrodas dabas un apstādījumu teritorijā un tā galvenais izmantošanas veids ir kapsētas un to funkcionēšanai nepieciešamās būves un infrastruktūra. Zemes vienības daļas lietošanas mērķis – kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve (kapličas, sēru zāles, krematorijas). Tas nozīmē, ka jau vairāk nekā desmit gadu šī teritorija pilsētā paredzēta kā vieta, kur attīstīt kapsētu pakalpojumus.

SIA "Krematoriju apvienība" valdes loceklis Edgars Timpa tiešsaistes sanāksmē interesentus iepazīstināja ar plānotā sēru nama, krematorijas un kolumbārija jaunbūves ieceri. Uzņēmums paredzējis Zālītes ielā 2 izvietot divas atsevišķas ēkas – atvadu zāli un krematoriju –, kā arī zvanu torni un kolumbāriju. "Izvietojot plānotos objektus, notiks minimāla iejaukšanās esošajā meža struktūrā. Piebrauktuve objektam paredzēta no grantētās Zālītes ielas. Krematorija un atvadu zāle atradīsies viena aiz otras, tuvāk Zālītes ielai plānota atvadu zāle. Tāpat līdzās tiks izveidota autostāvvieta ar 25 vietām, kas no blakus esošās teritorijas būs norobežota ar dekoratīvu krūmu joslu," stāsta E.Timpa, papildinot, ka teritoriju ir plānots labiekārtot ar bruģa segumu un mazajām arhitektūras formām – apgaismes ķermeņiem, soliņiem, atkritumu urnām – un apstādījumiem.

"Pēc atvadu ceremonijas zārks tiks nogādāts krematorijā, kur būs uzglabāšanas telpa, kremēšanas telpa ar krāsni, sanitārais mezgls un citas palīgtelpas. Atvadu zāle un krematorija būs rūpnieciski ražotas vienstāva ēkas, un katrai no tām apbūves laukums būs 60 kvadrātmetru. Konstrukcijas paredzēts montēt uz būvlaukumā iepriekš sagatavotām pamatu betona plātnēm. Tādējādi ēku uzstādīšana notiks īsā laika periodā," stāsta E.Timpa.

Svarīgākais jautājums, kas interesēja jelgavniekus, – kā tiks nodrošināts kremācijas process un vai tas neradīs vides piesārņojumu. E.Timpa skaidro, ka uzņēmums krematorijā paredz uzstādīt vienu no jaunākās paaudzes ASV uzņēmuma "B&L Systems" ražotajām kremācijas krāsnīm "Phoenix II-1". "Krāsns ir moderna un atbilst visām Eiropas Savienībā spēkā esošajām normām. Identiska krāsns jau vairākus gadus darbojas Valmieras krematorijā un darbībā ir apliecinājusi pilnīgu atbilstību vides prasībām. Papildu tam dūmenī būs uzstādīts degšanas produktu analizators, kas nolasīs un reģistrēs iespējamos dūmus dūmenī. Ja tiek reģistrēta dūmošana, kļūmi novērš krāsns automātika – paaugstina sekundārā un terciārā gaisa vērtības, samazina vilkmi un citus ar degšanas režīma regulēšanu saistītus procesus," skaidro E.Timpa, uzsverot, ka no kremācijas krāsns dūmeņa pelni vidē nenonāk: "Pelni tiek savākti un ievietoti urnā."

Vienlaikus, lai samazinātu emisiju gaisā, uzņēmums paredz veikt dūmgāzu pēcsadedzināšanu, tās novadot sekundārajā degšanas kamerā un atkārtoti sadedzinot. Lai uzsāktu darbu, krematorijām ir jāsaņem B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Saņemšanas procesā jau tiek veikts detalizēts visu ietekmju un radīto emisiju aprēķins, ievadīšana aprēķinu modelī un izkliedes modelēšana.

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka uzņēmuma darbība būtiski neietekmēs un nepasliktinās gaisa kvalitāti tuvākajā apkārtnē.

Uzņēmums jau ir iesniedzis Valsts vides dienestā iesniegumu B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat iesniegts stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projekts, kā arī smaku emisijas limita projekts. "Krematorijas emitētā gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana rāda, ka krematorijas ietekme kopā ar jau esošo piesārņojumu gaisa kvalitāti neietekmēs tādā mērā, lai tā neatbilstu kādai no prasībām. Kremācijas iekārtas darbināšanas procesā neveidojas rūpnieciski notekūdeņi, nav paredzama pat vismazākā trokšņa normatīvu pārsnieguma iespēja ne uzņēmuma teritorijā, ne tuvākajā dzīvojamajā apbūvē. Krematorijas darbības rezultātā veidojas vienīgi sadzīves atkritumi," uzsver E.Timpa.

Komentējot iedzīvotāju bažas, ka krematorija tiek plānota tuvu atsevišķām privātmājām, E.Timpa skaidroja: "To, ka krematorijas darbība nekādi neapdraud ne apkārtējo vidi, ne sabiedrību, apliecina krematorijas, kuras jau darbojas un kuras arī ir izvietotas salīdzinoši tuvu dzīvojamajai zonai. Tā Rīgas krematorija atrodas vien 120 metrus no tuvākās dzīvojamās apbūves, Valmieras krematorija – 148 metrus, bet Jelgavā jau kopš 2015. gada Uzvaras ielā 59 darbojas dzīvnieku krematorija "Cremo", no kuras tuvākās privātmājas atrodas apmēram 50 metru attālumā."

Iepazīstina ar ideju celt krematoriju Zālītes ielā (1)