Pašvaldību vēlēšanās visu laiku zemākā aktivitāte

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 204 279 vēlētāji jeb 21,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vienlaikus Latgalē kopumā nobalsojuši 34,25% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kurzemē – 31,53%, bet Zemgalē – 31,44% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kur nobalsojuši 45,42% vēlētāju. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsojuši 28,61%.

Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.7 līdz 20.

Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās – sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotika Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos bija jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi – jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Vēlētāji vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēja saņemt arī iecirknī. Uzrādot vēlēšanu iecirkņa darbiniekam pasi vai personas apliecību, ir jāatsedz seja.