Spodris,
Kārlis
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai Covid-19 ietekmē Jūsu darba gaitas? ..vairāk
Nē, strādāju kā
līdz šim.
Minimāli, tikai
biežāk rokas
jāmazgā.
Jā, darba ir
mazāk, līdz ar to
alga mazāka.
Jā, esmu bez darba
tagad.




Vecuma pensijas neatbilst Satversmei (1)

Raksts publicēts: 2020.12.10. 13:08:31
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas noteic vecuma pensijas minimālo apmēru.

No ST ceturtdien nolasītā sprieduma izriet, ka nav gūti pierādījumi, ka vecuma pensijas aprēķināšanai būtu piemēroti mehānismi, kas saistīti ar ekonomiskajiem, iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem. Uz to jau iepriekš vairākkārt ticis norādīts arī valdībai.

ST spriedumā norādīja, ka pensiju saņēmējiem galvenais iztikas avots ir pensijas, turklāt viņu iespējas strādāt ir ierobežotas, tādējādi viņi ir pakļauti dziļas materiālās nenodrošinātības riskam zemo ienākumu dēļ. Tāpat arī ne visi seniori ir tiesīgi saņemt sociālo palīdzību, kas tiem nepieciešama.

Apstrīdētajās normās noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs kopsakarā ar citiem sociālas drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka minimālās vecuma pensijas saņēmējs var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai, kā arī šīm personām nav nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās tiesības, spriedumā atzina ST.

ST nosprieda, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam, kas noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Ministru kabineta (MK) 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. un 3. punkts atzīti par spēkā neesošiem no 2021. gada 1. jūnija.

Savukārt MK 2011. gada 5. decembra noteikumu Nr. 924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2. punkts, 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim) un MK 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. un 3. punkts par spēkā neesošiem atzīti no personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, tas stājies spēkā sprieduma pasludināšanas brīdī.

Apstrīdētā minimālā aprēķina bāze – 80 eiro un 122 eiro

ST pēc Augstākās tiesas (AT) un tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma pērn ierosināja lietu, kurā vērtēja Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2. apakšpunkta, 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim), kā arī MK 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. punkta un 3.2. apakšpunkta atbilstību Satversmei.

Satversmes 1. pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 91. pants noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas", bet tās 109. pants noteic, ka "ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos."

MK 2011. gada 5. decembra noteikumu Nr. 924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2. apakšpunkts noteic, ka "vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kuram atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža (pilnos gados) piemērots šāds koeficients: [..] personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, –1,3".

MK 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1. apakšpunkts nosaka, ka "valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir: 2.1. Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas ar invaliditāti un personas ar invaliditāti kopš bērnības, – 64,03 eiro mēnesī".

MK 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 "Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru" 2. un 3. punkts paredz, ka "2. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 80 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī.

Tāpat apstrīdētās normas paredz, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei atkarībā no personas apdrošināšanas stāža (pilnos gados), par kuru piešķirta (pārrēķināta) Latvijas Republikas vecuma pensija, piemērojot šādus koeficientus: 3.1. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 15 gadiem līdz 20 gadiem, – 1,1; 3.2. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, –1,3; 3.3. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5; 3.4. personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 1,7.".

AT: 110 eiro pensija neatbilst cilvēka cieņai

AT pieteikumā ST norādīja, ka tās izskatīšanā atrodas administratīvā lietā, kurā pieteicējs iebilst pret viņam aprēķinātās vecuma pensijas apmēru norādot, ka vecuma pensijas apmērs bijis mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, tādēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pieteicējam piešķīra vecuma pensiju, to paaugstinot līdz minimālajam apmēram – 83,24 eiro, bet pēc 2019. gadā veiktās indeksācijas tas esot 110,60 eiro mēnesī, kas nesniedz atbilstošu sociālo nodrošinājumu.

Likumdevējs esot veicis pasākumus Satversmes 109. pantā ietverto tiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanai, taču pieteicējam piešķirtā vecuma pensija esot acīmredzami nepietiekama cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai.

Gan MK noteikumu Nr. 924 un Nr. 1605 regulējums, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, gan no 2020. gada 1. janvāra spēkā esošais MK noteikumu Nr. 579 regulējums, paredz vecuma pensijas minimālo apmēru, kas nesasniedz 40- 50% no patērētāju ienākumu mediānas. Tādējādi valsts neesot izpildījusi pienākumu nodrošināt pieteicējam tiesības uz vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā.

Jansons: pazemo cieņu un diskriminē

Jansons ST tiesas sēdē šā gada novembra sākumā sacīja, ka minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā nav pietiekams tiem mērķiem, ko valsts iepriekš definējusi. Turklāt apstrīdētās normas neatbilst tādiem principiem kā cilvēka cieņas ievērošana un cilvēka pamattiesību taisnīga nevis deklaratīva ievērošana.

65 288 personas saņēma valsts garantēto minimālo vecuma pensiju. Juris Jansons

Virknei personu ienākumi nelieli un nesniedzas līdz minimālajam sociālajam nodrošinājumam, tāpēc viens no būtiskiem lielumiem ir tieši minimālās vecuma pensijas apmērs.

Pēc viņa ST sēdē sacītā, šā gada sākumā 65 288 personas jeb 14,5% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem saņēma valsts garantēto minimālo vecuma pensiju. Galvenie iemesli minimālās vecuma pensijas noteikšanai ir mazs apdrošināšanas stāžs, īpaši pēc 1996. gada, vai neliels uzkrātais pensijas kapitāls. Bez tam liels apdrošināšanas stāžs vēl negarantē, ka personai tiks piešķirta lielāka pensija.

Jansons akcentēja, ka Latvija sevi definējusi kā sociāli atbildīgu, demokrātisku un tiesisku valsti, kas balstās uz cilvēka cieņu, brīvību, aizsargā cilvēka pamattiesības, tāpēc tai būtu pienākums izveidot tādu sistēmu, kas aizsargā cilvēka cieņu un brīvību un aizsargā cilvēka pamattiesības.

Savā pieteikumā ST tiesībsargs norādījis, ka valdības noteikumu Nr. 579 2. un 3. punkts neatbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

Paredzot personai tiesības saņemt vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā, valsts formāli esot izpildījusi pienākumu nodrošināt tiesības uz sociālo nodrošinājumu minimālajā līmenī. Tomēr pat ar vislielāko apdrošināšanas stāžu vecuma pensijas minimālais apmērs Latvijā nav uzskatāms par pietiekamu. Turklāt vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķina bāzes lielums esot noteikts, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas konkrētajā brīdī, nevis izmantojot noteiktu metodoloģiju un balstoties valsts ekonomiskajos rādītājos.

Tiesībsargs norādīja, ka vecuma pensijas minimālā apmēra saņēmēji nostādīti cilvēka cieņu pazemojošā situācijā. Tāpat MK noteikumu Nr. 579 2. punkts veidojot diskrimināciju, balstoties uz personas vecumu un sociālo stāvokli, jo liela vecuma pensijas saņēmēju daļa tiekot pakļauta sociālās atstumtības riskam un citām nelabvēlīgām sekām.

Savukārt noteikumu Nr. 579 3. punkts radot nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi starp vecuma pensijas minimālā apmēra saņēmējiem. Proti, personas, kas nostrādājušas ilgāku laika periodu atrodoties nelabvēlīgākā situācijā nekā personas ar īsāku darba stāžu, jo proporcionāli stāžam saņemot mazāku pensiju.

Valdība: noteikumi atbilst Satversmei

MK, kas izdevis apstrīdētās normas, ST pauda uzskatu, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam. Noteikumos Nr. 924 noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs tābrīža situācijai gan neesot pietiekams, tāpēc bijis nepieciešams to pārskatīt, tādēļ no 2020. gada 1. janvāra vecuma pensijas minimālā apmēra bāze palielināta no 64,03 eiro līdz 80 eiro.

Valstij esot plaša rīcības brīvība taisnīga un ilgtspējīga sociālā nodrošinājuma sistēmas izveidē, ST bija norādījis MK. Turklāt Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu neparedzot personām tiesības uz konkrētu pensijas apmēru un dodot valstij plašas iespējas šīs tiesības konkretizēt.

MK atzīmēja, ka piekrīt, ka tikai ar vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams pilnībā nodrošināt personas pamatvajadzības, taču sociālā palīdzība tiekot nodrošināta arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar valsts un pašvaldību sociālajiem pabalstiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Valdības ieskatā Eiropas Savienībā (ES) nabadzības riska slieksnis esot izteikts kā 60% no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Tomēr katra valsts esot tiesīga piemērot pašas izvēlētu ekvivalences skalu, kas vairāk atbilst konkrētās valsts sociālekonomiskajai situācijai.

Turpretī nabadzības riska slieksnis un citi Eiropas Savienības kopējie indikatori tiekot izmantoti galvenokārt statistiskiem nolūkiem. Pensiju sistēmas ilgtspējas un citu personu tiesību nodrošināšanai esot būtiski sabalansēt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, tādēļ valsts pensiju sistēma esot saistīta ar valsts ekonomisko situāciju.

Vecuma pensijas apmērs neesot diskriminējošs, jo vecuma pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, ņemot vērā pensijas sākuma kapitālu, pensijas kapitālu un pensionēšanās vecumu, atbildes rakstā ST bija norādījusi valdība.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

1.2598869800568 56(0) - 0.99107122421265 2021.01.28. 14:03 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=50604 ip: 3.239.233.139 usememcache: 1