Beāte,
Beatrise
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Kā Covid 19 ir ietekmējis Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nēsāju masku ārpus mājas, dezinficēju visu.
2
Nekā!
1
Retāk eju uz publiskām vietām.
1
Ārvalstu ceļojumi tagad ir ierobežoti vai atcelti
1
Viss ir slikti. Bail no vīrusa.
0


Koka tilts uz šosejas Norvēģijā ir ražots Latvijā

Raksts publicēts: 2020.10.13. 13:34:31
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA IKTK no Ozolnieku novada pērn un arī šogad turpina izjust ievērojamu koka konstrukciju pieprasījuma augšanu būvniecībā ārpus Latvijas, tostarp Norvēģija šogad tika pie videi draudzīga koka konstrukciju tilta pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA IKTK izpilddirektors Gatis Eglītis.

Skatoties pēc gala pasūtītāja pieprasījuma pēc IKTK konstrukcijām pēdējo pāris gadu laikā, attiecībā pret vietējo tirgu tieši ārvalstu pieprasījums audzis no aptuveni 70% 2019.gadā līdz aptuveni 90% 2020.gadā, lēš Gatis Eglītis. Šī tendence saistīta ar gala pasūtītāju un lietotājiem, jo būvnieks vai piegādātājs varējusi būt arī Latvijas kompānija. Skaidrs tas, ka citās valstīs daudzviet būvēs vēlas betonu aizstāt ar koku, plaši to izvēlas publiskās un valstiskās institūcijas.

Šovasar IKTK ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet jau 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām šo 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu tāda mēroga būvniecībai neierastā ātrumā - tikai aptuveni 80 kalendārās dienās.

"Šajā koka konstrukciju "revolūcijā", ko nenoliedzami sekmējusi arī ekoloģiju uzlabojošā "zaļā" politika un klimata pārmaiņu risinājumi, liela nozīme ir jaunām tehnoloģijām, inovācijām, pilnīgi jauniem inženierijas risinājumiem. Ļoti daudzi objekti ir kā arhitektu un būvinženieru jaunatklājumi, atsevišķi - pat sensācijas, un līdzīgi kā kādreiz elektroniķi un programmētāji radīja pirmos datorus, šobrīd inženieri turpina atklāt jaunas spējas kokam. Tāpēc loģiski uzmanības centrā pagaidām ir inovācijas un atklājumi, bet sekundāri ir finanšu rezultāti, jo mēs esam apjomīga ceļa sākumā," pauž SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Uzņēmējs secinājis, ka, atšķirībā no dažādu jomu ražotājiem, tieši būvniecībā tehnoloģiski Latvija kopumā ir sabremzējusies, gausa, pieticīga un nenovērtē koka priekšrocības pār dzelzsbetonu. "Pilnīgi citādi ir ar ražotājiem. Priecē, ka ne tikai dronu un sarežģītas tehnikas ražotāju, bet arī koka būvkonstrukciju ražotāju gadījumā mēs varam teikt: "Latvija var!"," gandarīts Peilāns.

Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs, kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV.

Turklāt tehnoloģijas ir tādas, ka konstrukcijas iespējams izgatavot vienā valstī un izdevīgi transportēt uz citu valsti kaut pretējā planētas puslodē. Arī no IKTK ražotnes oktobra beigās pirmais būvkonstrukciju komplekts koka ēkai sāks ceļu uz ASV, informē Gatis Eglītis.

Līdztekus Tveitas tiltam Norvēģijā gan šogad, gan 2019.gadā SIA IKTK darbi sekmēja koka konstrukcijas arī citās būvēs starptautiskā mērogā, piemēram, šeit tapa atsevišķas masīvkoka konstrukcijas deviņstāvu koka ēkai Stokholmā, izgatavotas koka konstrukcijas vairākiem lieliem projektiem - "Amberton green SPA" viesnīcai Lietuvā, skolas ēkai Norvēģijā un citur.

Arī vairāku Latvijas objektu koka konstrukcijas tapušas IKTK, piemēram, Valmieras Viestura vidusskolai. Vairāki objekti ar IKTK ražotajām konstrukcijām atzinīgi novērtēti būvniecības konkursos - Mītavas koncertzāle Jelgavā, Bikstupes tilts Jaunpilī, Rūmenes muižas rekonstrukcija un citi.

Pērn sākta un šogad pabeigta jaunu, tehnoloģiski sarežģītu produktu ražošana - liekti līmēta saplākšņa akustiskie paneļi Mežaparka estrādei. Mežaparka estrādes skaņas atstarotājsistēma, kurā izmantoti 510 liektas virsmas vairogi 16 atšķirīgos izmēros, ir šobrīd pasaulē lielākā, secinājis viens no vadošajiem Latvijas akustikas speciālistiem Andris Zabrauskis.

2019.gadā tika pabeigts SIA IKTK 2.ražošanas korpuss, kurā tika izmatotas pašu saražotās liekti līmētas koka konstrukcijas. LR Finanšu ministrija, iepriekš ziņojot par izaugsmi valsts rūpniecībā, atzinīgi novērtējusi arī privāto investīciju projektus, starp piemēriem akcentējot arī IKTK lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu.

2020.gadā SIA IKTK sevi arī turpmāk redz projektos ar individuālu pieeju, inovatīviem risinājumiem un izaicinājumiem, tāpat arī "zaļās būvniecības" sekmēšanā, nodrošinot objektus ar tādām būvkonstrukcijām, kuru izmantošana veicina atjaunojamo resursu izmantošanu būvniecībā, kā arī kopumā samazina oglekļa izmešu ietekmi būvdarbos.

Starp šā gada svaigākiem objektiem, kuros izmantotas IKTK ražotās koka būvkonstrukcijas, minama skolas ēka Norvēģijā, Stavangerā, kuras izbūvē piedalās Latvijas uzņēmumi.

Šogad apkopots, ka pēc četru gadu darbības SIA IKTK provizoriskais apgrozījums pērn bijis ap 1,3 miljoniem eiro, bet nodokļos samaksāti vairāk nekā 80 tūkstoši eiro. Saistībā ar algoto darbaspēku iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts 27,27 tūkstošu eiro apmērā, bet Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 56,26 tūkstošu eiro apmērā.

SIA IKTK dibināta 2011.gadā, bet darbību sāka tikai 2015.gadā, sākumā nodarbojoties ar rūpniecisko izpēti un prototipu izstrādi, bet vēlāk jau izvēršot arī ražošanu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.63026881217957 58(0) - 0.38221406936646 2020.10.25. 12:44 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=50166 ip: 172.68.65.169 usememcache: 1