Kaiva, Amanda,
Amanta
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Kā Covid 19 ir ietekmējis Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nēsāju masku ārpus mājas, dezinficēju visu.
2
Nekā!
1
Retāk eju uz publiskām vietām.
1
Ārvalstu ceļojumi tagad ir ierobežoti vai atcelti
1
Viss ir slikti. Bail no vīrusa.
0


Rapšu sējumu platības Latvijā samazināsies

Raksts publicēts: 2020.08.25. 06:58:04
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Rapšu sējumu platības tuvākajā laikā Latvijā varētu samazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Rapši vēl turas, bet, ņemot vērā dažādus tumsonīgus lēmumus, tuvākajā laikā rapšu platības sāks samazināties," sacīja Ruža.

Viņš norādīja, ka rapša sējumu platības samazināsies saistībā ar vairāku preparātu aizliegumu, kā arī saistībā ar dažādām kampaņām, kas ceļ neslavu rapsim. "Tā ir tumsonība vai arī milzīga ļaunprātība. Tādēļ rapša platības varētu samazināties, kas tad tiešām radīs vides problēmas. Rapsis ir ļoti vērtīgs un augsni uzlabojošs augs, kuram mūsu klimatiskajos apstākļos nav īsti alternatīvas," pauda Ruža.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka rapsis ir augs ar ļoti dziļu sakņu sistēmu, un tas spēj no augsnes izvilkt minerālmēslus, kas iepriekšējos gados ir doti graudaugiem un nav pilnībā izmantoti. Vienlaikus rapšu atliekas ir būtiska organiskā masa, kas nonāk atpakaļ augsnē.

"Graudaugi ir vien celuloze, bet rapša organiskā masa, kas nonāk augsnē, tālāk veicina visu citu augu dzīvotspēju. Rapsis nākamajam gadam uz lauka sniedz jau organiskus mēslus, nevis minerālmēslus. Tāpat rapsis ar milzīgo masu piesaista ļoti daudz enerģijas, CO2 un atdod skābekli. Rapsis mums ir lielākais skābekļa ražotājs lauksaimniecībā. Tas ir tas, ko mēs tumsonīgi neizvērtējam un sūdzamies, ka rapsis tiek miglots utt. Diemžēl tāda ir lauksaimniecība, pasaulē ir tik daudz cilvēku, ka bez miglošanas mēs nevaram sevi nodrošināt ar pārtiku. Rapsi nemiglo vairāk kā kviešus, ne gramu vairāk. Kampaņās, kuras nezinu, kas apmaksā, tiek stāstīts, ka, miglojot rapsi, aiziet bojā bites, bet tādu pierādījumu nav. Tieši pretēji - rapsis ar savu ziedēšanu veicina visus apputeksnētājus, tam gan ir pierādījumi," klāstīja Ruža.

Tāpat viņš noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka rapsis tiek miglots ne tajos diennakts laikos, kad atļauts un ne tajās vietās. "Tam es nepiekrītu. Mēs ļoti labi zinām, ka ir daži autovadītāji - idioti -, kas pārbrauc pie sarkanās luksofora gaismas, bet vai tādēļ mēs vispār aizliegsim autotransportu? Gadās arī lauksaimniecībā kļūda, nezināšana, idiotisms vai vēl kaut kas. Tas, ko lauksaimniecībā arvien vairāk dara, - lieto šķidros minerālmēslus, lai tie neiesūktos augsnē, bet gan tieši caur lapām nonāktu augā un tiktu izmantoti 100% efektīvi. Protams, kāds brauc garām laukam un redz milzīgu miglotāju - indes miglo. Nē, nemiglo indes, baro, dod augiem vitamīnus," pauda Ruža.

Savukārt jautāts, kā graudu ražošanu var ietekmēt iecerētās zaļās prasības Eiropā par siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju samazināšanu lauksaimniecībā, Ruža atzīmēja, ka virziens, kādā šobrīd virzās Eiropa, ir absurds. "Rapsis ir daļa no graudkopības, tā ir viena no augu sekas kultūrām reizi četros gados, kas tiek sēts kā augsnes uzlabotājs. Gan graudi, gan rapsis ir milzīgs skābekļa ražotājs. Tādēļ es nesaprotu, kā var vispār runāt par emisijām. Ja vērtē tikai vienu virzienu, cik patērē traktors iesējot, miglojot, novācot, nokuļot un nogādājot līdz patērētājam, tad, protams, rodas emisijas. Taču galu beigās mēs ražojam skābekli. Ja rapša lauka vietā būtu vienkārša pļava, tad divus mēnešus tā ražo skābekli, bet pēc tam vienkārši trūd un rada CO2, šāda pļava ir vairāk siltumnīcefekta gāzi radoša," sacīja Ruža.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka zināmā mērā var piekrist pārmetumam par slāpekļa izmantošanu lauksaimniecībā, bet zemnieki tādēļ arī meklē alternatīvas tehnoloģijas, jo slāpeklis ir dārgākā viela un produkts, ko izmanto, lai iegūtu ražu. "Zemnieki meklē dažādas tehnoloģijas, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi. Latvija noteikti nav lielākā problēma siltumnīcas efekta gāzu radīšanā. Mūsu problēma ir tā, ka pietrūkst resursu zinātniekiem, lai tie spētu pierādīt, kāda ir Latvijas reālā situācija, un tad nu ir vieta populistiem," pauda Ruža.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.63526105880737 57(0) - 0.38211917877197 2020.10.26. 09:19 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=49807 ip: 172.69.63.204 usememcache: 1