Mājdzemdību laikā Jelgavā mirusi sieviete

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jūlija nogalē mājdzemdību laikā mirusi kāda sieviete. Informāciju 3. augusta pēcpusdienā apstiprina arī Valsts policija – 31. jūlijā Jelgavā, pēc plānotām mājdzemdībām mirusi 1983. gadā dzimusi sieviete. Policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Nāves iemesli tiks skaidroti izmeklēšanas laikā, informē VP Zemgales reģiona priekšnieka palīgs Ieva Šmidre.

Par augstajiem mātes un jaundzimušo mirstības rādītājiem Latvijā tiek runāts jau vairākus gadus, arīdzan ieviešot dažādas inovācijas gan likumdošanā, gan sabiedrības izglītošanā ar cerību šos statistikas datus padarīt patīkamākus.

Tomēr pagaidām dati rāda, ka uzlabojumi ir ļoti mazi.

Diemžēl, bet laiku pa laikam nākas dzirdēt par šādiem gadījumiem, kad, savlaicīgi nevēršoties pēc palīdzības stacionārā, dzemdību laikā mirst grūtnieces.

Kopš 2013. gada Latvijā ir ieviesta mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma. Mātes mirstībā tiek iekļauta sievietes mirstība grūtniecības laikā, dzemdībās un sešas nedēļas pēc grūtniecības atrisināšanās vai dzemdībām.

Piemēram, 2015. gadā notikuši trīs gadījumi, kad mirušas grūtnieces, bet tikai vienā no šiem gadījumiem sieviete ir mirusi dzemdību laikā, ierodoties stacionārā smagā vispārējā stāvoklī. Iespējams, ja sievietes būtu savlaicīgi vērsušās pēc palīdzības, iznākums būtu citāds. Iespēja sievietei nomirt dzemdību laikā dzemdību iestādē ir visai maza, iepriekš apliecināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dr.med. Dace Rezeberga, norādot, cik svarīga ir grūtniecības novērošana un dzemdības speciālistu uzraudzībā.

Par konkrēto gadījumu pagaidām plašākas informācijas nav, atbildīgās institūcijas sola to sniegt vēlāk, taču par mātes mirstības rādītājiem un to, kādi ir tās galvenie iemesli, lūdzām sniegt komentāru Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītājai dr.Annai Miskovai. Arī viņa nezina konkrētā gadījuma apstākļus un norāda, ka nevēlas diskreditēt mājdzemdības, jo tā esot katras sievietes izvēle – dzemdēt stacionārā vai citviet, tikai pirms tam sievietei ir jāparaksta piekrišana, ka viņa apzinās visus iespējamos riskus. Tie var būt dažādi, atkarīgi no vairākiem faktoriem.

Miskova uzsver, ka sievietes ar zemu risku, – kuras jau ir dzemdējušas, kuras ir vecumā līdz 35 gadiem, auglis dzemdē atrodas parastā guļā, vispārējais veselības stāvoklis ir labs, sievietei nav liekā svara, var izvēlieties mājdzemdības. Taču, ja sievietei ir kādi riski, piemēram, mazulis dzemdē atrodas tūpļa guļā, gaidāmi dvīņi un citi riski, tomēr ieteicamākā izvēle būtu dzemdības stacionārā.

Galvenais mātes mirstības iemesls visā pasaulē ir noasiņošana pēc dzemdībām. Arī sievietēm ar zemu risku tā var sākties pēkšņi, taču Latvijā veselības aprūpes sistēma ir labā līmenī, un visi mediķi spēj atpazīt asiņošanas pazīmes un pareizi rīkoties, kad tā sākusies. Ja asiņošana notiek stacionārā, iespējas izglābt sievieti ir daudz lielākas. Un arī stacionārā, kā atzīst Miskova, ir gadījumi, kad neizdodas glābt situāciju, pat pie visaugstākajiem drošības faktoriem.

Visām vecmātēm ir jāievēro drošības kritēriji, taču, iespējams, kādos gadījumos tie nav ievēroti. Miskova vēlreiz uzsver, – stacionārā strādājošās vecmātes ir par sievietes labsajūtu, par drošību, nevis pret mājdzemdībām.

Radību mājas "Harmonija" vecmāte Aija Mikova, kura arī par šo konkrēto gadījumu nezina pastāstīt plašāk, ar skumjām atzīst, ka atkal visa sabiedrība un mediķi skaļi runā tikai par traģēdiju, kas notikusi mājdzemdību laikā. "Arī slimnīcās nav izdevies izglābt visas sievietes, diemžēl šāda informācija nekur neparādās. Ir jāapzinās, ka dzemdības nav tā nozare, kur nekas nevar notikt. Diemžēl, bet šādas traģēdijas ir bijušas un būs," saka Mikova.

Pēc Mikovas domām, Latvijā dzemdniecība nav īsti sakārtota joma. "Ir daudz nesakārtotu lietu. Kāpēc tad medicīnas iestādes neizveido harmonisku vidi, kur ikviena dzemdētāja justos labi? Stacionāros bieži mediķi nerunā ar sievietēm, nepietiekami izskaidro lietas, tāpēc arī grūtnieces meklē citas iespējas, kur viņas uzklausīs," norāda vecmāte. Protams, arī Mikova piekrīt, ka tā ir katra – gan dzemdētājas, gan vecmātes atbildība – apzināties potenciālos riskus, pirms pieņemt lēmumu par mājdzemdībām. Iespējams, šajā gadījumā vecmāte nobijusies no nosodījuma, lai savlaicīgi izsauktu palīdzību. Bet to Mikova tikai pieļauj, zinot, kādu spiedienu pēc šādiem gadījumiem mediķi un sabiedrība izdara mājdzemdību vecmāšu virzienā. "Neviens – ne mājdzemdību vecmātes, nedz vecmātes stacionāros – nevēl dzemdētājām ļaunu, tikai sistēma nav līdz galam sakārtota, tāpat kā attiecības starp pacientu un mediķi," norāda Mikova.