Dzelde, Zenta,
Zelda
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vasara. Atvaļinājuma laiks. Kā pavadīsiet? ..vairāk
Nav man vasarā
atvaļinājuma
Atvaļinājumu
pavadīšu lauku
mājās, dārzā
Došos ceļojumā uz
ārvalstīm
Ceļošu pa Latviju
Nav vēl plānu kā
pavadīt
atvaļinājumu



Paplašina bezdarbnieku pabalstu saņēmēju loku

Raksts publicēts: 2020.04.17. 07:20:52
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Trešajā ārkārtas sēdē vienas dienas laikā Saeima pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz papildu sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī paplašina bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku.

Saeimas pieņemtais un valdības rosinātais grozījums "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" paredz, ka mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu.

Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu. Savukārt personas, kas būs 2020. gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021. gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021. gada 1. janvāri.

Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām. Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Savukārt Saeimas pieņemtais grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" paredz, ka līdz 2020. gada 31. decembrim bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz laiku līdz 120 dienām.

Likumprojekts izstrādāts pēc Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvas, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā. Personām, kas līdztekus algotajam darbam ir reģistrētas kā pašnodarbinātie, bet saimnieciskā darbība faktiski netiek veikta un šīs personas kas 2019. gadā nav mainījuši nodokļu maksātāja statusu 2020. gadam, šogad to vairs nevar izdarīt, skaidro komisija.

Tādējādi situācijā, kad šīs personas saimniecisko darbību faktiski neveic un negūst ienākums, personai saglabājas darba ņēmēja statuss, kas liedz iegūt bezdarbnieka statusu, saņemt bezdarbnieka pabalstu (ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu) un piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kurus organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.


Atbalstot valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" galīgajā lasījumā, Saeima lēmusi, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un vienu kalendāro mēnesi pēc tās beigām pašvaldība ģimenēm vai personām, kurām tiek izmaksāts pabalsts krīzes situācijā, saņems papildus 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam, un šo summu apmaksās valsts. Likumprojekta ieviešana nodrošinās 100% valsts atbalstu pašvaldībām palīdzības sniegšanai ārkārtējā situācijā ģimenēm, tai skaitā audžuģimenēm un aizbildņiem, kuras nonākušas krīzes situācijā, palielinot izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro katram bērnam.

Valdībai sagatavojot šo likumprojektu, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka tas ir turpinājums jau pieņemtajiem lēmumiem, lai šajā ārkārtas situācijā palīdzētu vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem.

Uz otro lasījumu bija iesniegti vairāki priekšlikumi, tajā skaitā Labklājības ministrijas rosinājums, ka pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai atbilstoši tiesību aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Deputāti atbalstīja šo priekšlikumu.

Likuma grozījumi nosaka, ka, ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam un valsts to pašvaldībai kompensē 100% apmērā. Turklāt noteikts, ka, a pašvaldība līdz 2020. gada 17. aprīlim ģimenei ir piešķīrusi pabalstu krīzes situācijā par 2020. gada martu, pašvaldība nodrošina pabalsta palielināšanu par 50 eiro katram bērnam. Pašvaldība nepalielina izmaksājamo pabalstu krīzes situācijā vai samazina to par attiecīgo daļu par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves pabalstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.

Tomēr deputāti neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, ka, ja ģimene aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 107,50 eiro mēnesī katram bērnam līdz 7 gadu vecumam un par 129 eiro mēnesī katram bērnam vecumā no 7 līdz 18 gadu vecumam.

„Šobrīd saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludināto ārkārtas situāciju valstī un noteiktajiem ierobežojumiem daudzas ģimenes saskaras ar ienākumu kritumu. Tas visbūtiskāk skar ģimenes ar bērniem, tāpēc valstij kopā ar pašvaldībām ir jārod labākie risinājumi, lai iedzīvotāji nenonāktu galīgā trūkumā un spētu nodrošināt ikdienas vajadzības," likuma grozījumu priekšlikumus skaidroja deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā stāsies spēkā šī gada 18. aprīlī, savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums un par apdrošināšanu bezdarba gadījumam likuma grozījums – nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.22785019874573 55(0) - 0.011131048202515 2020.08.15. 15:51 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=48893 ip: 18.233.111.242 usememcache: 1