Aisma,
Askolds
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vasara. Atvaļinājuma laiks. Kā pavadīsiet? ..vairāk
Nav man vasarā
atvaļinājuma
Atvaļinājumu
pavadīšu lauku
mājās, dārzā
Došos ceļojumā uz
ārvalstīm
Ceļošu pa Latviju
Nav vēl plānu kā
pavadīt
atvaļinājumu



Jelgavu atstāj ārpus republikas pilsētu loka (5)

Raksts publicēts: 2020.03.05. 19:29:43
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā sāka skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, un plašas, vairāku stundu ilgas diskusijas izvērtās par tiem priekšlikumiem, kuros tika prasīts saglabāt republikas pilsētas statusu arī Jelgavai. Taču Saeimas opozīcijai neizdevās panākt republikas pilsētu saraksta papildināšanu, parlamenta vairākuma balsojumam nodrošinot, ka Latvijā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā būs piecas republikas pilsētas.

Republikas pilsētas bija paredzēts noteikt kā vienu no likumā ietveramajām administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma vienībām. Tomēr ceturtdien negaidīti Saeimas sēdē klātesošo deputātu vairākums piekrita attiekties no termina "republikas pilsēta" lietojuma, to aizvietojot ar terminu "lielās pilsētas". To kritizēja daži deputāti, jo kā lai izskaidro, ka ar vārdu "liela" tiek definēta pilsēta ar 28 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Jelgavai - pilsētai ar 56 tūkstošiem iedzīvotāju - termins "lielā" netiek piemērots. Ja līdz šim Latvijā republikas pilsētas bija deviņas, tajā skaitā Jelgava, tad līdz ar ATR Latvijā paredzēts par tādām dēvēt tikai piecas pilsētas - Rīgu, Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Rēzekni.

Vairāki parlamentārieši otrajā lasījumā piedāvāja tomēr saglabāt plašāku republikas pilsētu sarakstu, tajā ietverot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili. Tomēr arī minētie rosinājumi neguva atbalstu. “Par” Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu papildināt republikas pilsētu sarakstu ar Jelgavu un Ventspili nobalsoja 37 deputāti, “pret” – 48. Ar to, kā deputāti balsoja, var iepazīties ŠEIT.

Pirms balsojuma par republikas pilsētām izvērtās plašas, vairāku stundu ilgas debates, kurās iesaistījās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Visvairāk pārmetumi tika veltīti tam, ka reforma nav balstīta uz cilvēciskas loģikas un ekonomiskajiem aprēķiniem, bet virzīta tīri politiski.

"Man nepatīk Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), man riebjas Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). Bet skaitļi ir skaitļi," sacīja deputāte Anita Muižniece (JKP), uzsverot, ka iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pašvaldību saraksts nesakrīt ar republikas pilsētas statusu saņemošo pilsētu loku. Viņa akcentēja, ka esot dīvaini, ka Jelgava, kurā ir ceturtais lielākais iedzīvotāju skaits, nebūs republikas pilsēta.

Arī politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas republikas pilsētas, norādot – ja likumprojektā būtu iekļauti kritēriji, tad republikas pilsētas statusu Jelgavai atņemt neizdotos. Viņa arī norādīja, ka neviens nevar paskaidrot, kā tad dzīves līmenis uzlabosies 23 tūkstošiem Jelgavas novada iedzīvotāju, jo ekonomiskie aprēķini nav veikti.

"Cik ilgi strādās atriebšanās princips? Rāviņš nav vienīgais, kas strādā Jelgavas domē," pauda deputāte Linda Liepiņa, akcentējot, ka republikas pilsētas statusu esot mēģināts atņemt tām pilsētām, kuras vada opozīcijā esošās partijas, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Viņa aicināja savu kādreizējo kolēģi Aivaru Geidānu, kurš savulaik bija arī Jelgavas novada domes deputāts, padomāt par Jelgavas novada iedzīvotājiem, uzsverot, ka viņi savu viedokli par reformas īstenošanas procesu pauda ceturtdien no rīta, dodoties ar traktoru kolonnu no Elejas uz Jelgavu.

Deputāts Aldis Gobzems ironiski vaicāja, vai gadījumā, ja Rīgas domi vadītu ZZS, tad galvaspilsētu reformas rezultātā pārveidotu par pagastu. Viņš arī kritēja VARAM un ministru Juri Pūci, kurš ceturtdien devies uz Briseli, lai ar vides aktīvisti Grētu Tūnbergu parakstītu «plastmasas paktu». «Tas, ka Rīgā lielveikalos varētu mēģināt samazināt plastmasas maisiņus, viņam bija svarīgāk par piedalīšanos Latvijas dalīšanā,» tā Gobzems.

Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) atgādināja, ka Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāji neatbalstīja piedāvāto reģionālo reformu. Tāpat, viņaprāt, būtisks ir apstāklis, ka reformas izstrādātāji nespēj atbildēt uz jautājumu, ar ko atšķiras, piemēram, Rēzekne, kurai plānots saglabāt republikas pilsētas statusu, un Jelgava vai Ventspils, kam minēto statusu plānots atņemt.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) savā uzrunā iestājās pret neloģiskiem priekšlikumiem, kas saistīti arī ar republikas pilsētas statusa noteikšanu. "Ja jūs to visu izlabosiet un uz trešo lasījumu būs loģika, nekaunēšos trešajā lasījumā jums pateikt labus vārdus un aplaudēt," solīja politiķis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) nepiekrīt tam, ka piedāvātā reforma veicinās ekonomisko attīstību. Piesaucot Somijas piemēru, kur ir liels skaits pašvaldību, politiķis uzsvēra, ka no reformas nebūs jēgas, jo solījumi saistībā ar to ir tikai "tukšas runas". "Tiek norādīts, ka reforma ir ļoti laba, jo ZZS ir ļoti pret," teica Dombrovskis. Viņš norādīja, ka reforma gan nebūtu strauji jāaptur, jo citādāk tās virzītāji paši neuzkāps uz grābekļiem un negūs mācību. Viņa partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs no tribīnes nekautrējās likumprojektu nosaukt par brāķi: “Ir dīvaini, ka likumprojekta virzītāji priekšlikumus tā uzlabošanai automātiski uzskata par “pret” pašai reformai. Es uzskatu, ka reformai jābūt, bet tai jābūt izsvērtai un loģiskai.”

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka gan reformai, gan daļai debatētāju trūkst loģikas. Viņa aicināja atbalstīt lielās pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai un Ventspilij. Viņa norādīja, ka uz jautājumu, ar ko atšķiras Ventspils no Rēzeknes, kurai būs lielās pilsētas statuss, VARAM pārstāvji neesot atbildējuši un jautājumu ignorējuši.

Savukārt par Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavai bija pārsteigts Aleksandrs Kiršteins (NA), jo vērtē to blakus Jelgavai kā ekonomiskās attīstības centru.

Parlaments likumprojektu šodien izskata otrajā lasījumā, pēc kā tas tiks skatīts vēl vienā - galīgajā - lasījumā.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (5)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.70321893692017 56(0) - 0.48506903648376 2020.08.06. 12:32 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=48492 ip: 3.228.220.31 usememcache: 1