Līksma,
Bārbala
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Uzņēmums no Jelgavas sviestu «Trikata» ražo Vācijā (1)

Raksts publicēts: 2020.02.10. 07:18:55
Raksta autors: lsm.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Sviesta paciņas ar zīmolu “Trikata”, kas pieder Jelgavā bāzētajam uzņēmumam “Latvijas piens”, tagad ražo Vācijā, savukārt Trikātas pienotavā jau trīs gadus saimnieko jauns uzņēmums, kas ražo bioloģisko piena produkciju, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.

“Zīmols “Trikata” SIA “Latvijas piens” īpašumā nonāca vēsturiski no akciju sabiedrības “Trikātas siers”, kura 2012. gadā, apvienojoties vēl ar divām zemnieku saimniecībām, uzcēla jaunu piena ražotni Jelgavā. Un tad, pārceļot šo produktu ražošanu no Trikātas uz Jelgavu, tika pārcelta arī visu produktu vizuālā identitāte, tai skaitā arī “Trikātas” zīmols,” stāstīja SIA “Latvijas piens” ražotnes vadītājs Kaspars Malcenieks.

Un tagad parastais saldkrējuma sviests ar zīmolu “Trikata” top nevis SIA “Latvijas piens” ražotnē Jelgavā, bet gan mātesuzņēmumā Vācijā, kas ir biznesa izdzīvošanas likumu diktēta nepieciešamība.

““Latvijas pienam” bija krīze, 2016. gadā uzņēmums bija nonācis uz bankrota robežas, un tad 2017. gadā uzņēmumu pārņēma vācu pienrūpniecības koncerns “Fude Serrahn”, un divu gadu laikā rūpnīca ir atsākusi strādāt ar peļņu,” skaidroja Malcenieks.

“Siera ražošanā rodas daudz krējuma, šo lieko krējumu mēs līdz šim tirgojām vietējā tirgū.

Bet tagad veiksmīgas sadarbības rezultātā ar vācu kolēģiem mēs radām iespēju šo krējumu vest uz Vāciju un pārstrādāt sviestā, un mūsu pašu krējums nonāk atpakaļ Latvijas plauktos ar nosaukumu “Trikātas”,” skaidroja Malcenieks.

Viņš arī atzina, ka, lai palielinātu siera ražošanas jaudu, ar vietējo izejvielu nepietiek, “mēs daļēji iepērkam izejvielu blakus valstīs – no Lietuvas un no Igaunijas tai skaitā”.

Savukārt Trikātas ciemā ar piena pārstrādi ļaudis nodarbojas jau kopš 1896. gada. Bet nu jau trešo gadu tur saimnieko SIA “Trikātas piens”, kas ražo dažādus bioloģiskos piena produktus, tajā skaitā biosviestu.

Trikātā strādājošais uzņēmums ir ģimenes uzņēmums, piena pārstrādi tur atjaunojuši brāļi Rolands un Kaspars Putniņi, bet šobrīd Kasparu uzņēmuma valdē nomainījis abu jauniešu tēvs, siera meistars trešajā paaudzē Ēvalds Putniņš.

“Kad Trikātas kooperatīvs beidza pastāvēt, šī pienotava palika brīva un bez saimnieka nostāvēja vairākus gadus, un bija iespēja to iegādāties. [...] Sākumā pagāja laiks, kamēr atjaunojām visu, bija nepieciešams mazliet pārtaisīt ražošanu. Un tā mēs arī sākām šo bioloģisko sieru ražošanu, sākumā bija sortimentā trīs preces, tagad jau ir desmit,” stāstīja Rolands Putniņš.

Rolands Putniņš atzina, ka, no vienas puses, abi uzņēmumi ar līdzīgiem zīmolu nosaukumiem “ir ieguvēji, ja ir vairāk prece plauktā patērētājam pieejama ar nosaukumu “Trikātas” -  tā Trikāta aizņem vairāk vietas, kas it kā no mārketinga viedokļa rada piesātinātību patērētājam, kas it kā ir labi”; bet nav pozitīvi tas, ja cilvēki bioprodukciju jauc ar “Latvijas piena” ārzemēs ražoto.

“Mēs esam saņēmuši par šo dažādus jautājumus, (...) mēs izskaidrojam, un cilvēkiem, protams, uzreiz ir skaidrs, bet tādas plašas kampaņas taisījuši neesam, nē,” sacīja Rolands Putniņš.

Latvijas Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube savukārt skaidroja, ka, reģistrējot preču zīmes, valde pārbauda,  vai preču zīme atbilst likuma prasībām - vai nav aprakstoša, vai ir pietiekama atšķirtspēja, vai nav maldinoša, “bet nepārbauda trešo personu tiesības”.

“Līdz ar to Patentu valde, ja zīme atbildīs likuma prasībām, reģistrēs, bet preču zīmju īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt preču zīmes reģistrāciju (...) administratīvā kārtībā Apelācijas padomē vai arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā,” skaidroja Graube.

Līdz tiesai, visticamāk, lieta šajā gadījumā nenonāks, jo abi uzņēmumi iestājas par mierīgu līdzāspastāvēšanu.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.30989599227905 55(0) - 0.19963693618774 2024.04.25. 22:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=48270 ip: 18.226.222.12 usememcache: 1