Spēkā stājušās svarīgas izmaiņas par pensijām

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jaunajā gadā stājas spēka virkne izmaiņu, kuras skars ne tikai pensionārus, bet arī pirmspensijas vecuma cilvēkus.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 63 gadu un 9 mēnešu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, bet tie, kuru stāžs pāri par 30 gadiem, sasniedzot 61 gadu un 9 mēnešu vecumu, var pensionēties priekšlaikus.

Noteikts jauns minimālās vecuma pensijas apmērs, kas būs atkarīgs no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes – 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro), kurai atkarībā no stāža piemēros noteiktu koeficientu.

Piemēram, senioriem ar darba stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro), bet ar stāžu virs 40 gadiem – 136 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro).

Ja minimālā vecuma pensija jau ir piešķirta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to pārrēķina un izmaksās jaunajā apmērā jau no janvāra (iesniegums nav nepieciešams).

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām 2020. gadā ir 300 eiro mēnesī, bet IIN likme nemainās, pensijām līdz 1667 eiro mēnesī tā būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro – 23%.

Pensiju 2. līmeņa dalībniekam, pieprasot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā piešķirt vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo un ar atvieglotiem noteikumiem), uzreiz būs jāizdara izvēle, vai uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu pievienot pensiju 1. līmeņa kapitālam vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, ja uzkrātā summa ir vismaz 2000 eiro.

Šīs izvēles izdarīšanu nevarēs atlikt uz vēlāku laiku, kā tas bija līdz šim.

Tiem, kuriem vēl nav pienācis laiks doties vecuma pensijā, būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu gadījumā, ja nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pirmkārt, to var atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā, otrkārt, pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam, treškārt, ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Mantot varēs 80% no naudas, kas uzkrāta līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantošana neattieksies uz pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums “Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas” Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tiem, kas to nebūs izdarījuši, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. Piemēram, 2018. gadā to saņēma 2986 pensijas vecuma cilvēki.

Pacientu līdzmaksājums pie ģimenes ārsta senioriem no 65 gadu vecuma līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro, bet senioriem līdz 65 gadu vecumam un pārējiem pieaugušajiem – 2 eiro.