“Latvijas lepnuma” stāsts par kalnciemieti Dāvi

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Kalnciemietis Dāvis Beitlers ir zemgalietis vismaz septiņās paaudzēs. Šobrīd 26 gadus vecais vēsturnieks strādā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un studē Latvijas Universitātes doktorantūrā. Bet šie ir tikai formāli Dāvja dzīves gājuma jeb CV pieturas punkti.

“Visvairāk mani izbrīnīja tas, ka cilvēka biogrāfija, ko viņš ir kultūrā un vēsturē izdarījis, ka tas ir uz tik daudz lappusēm, kā citam cilvēkam piecās dzīvēs. Neviens netic, ka cilvēks, kuram ir gadsimta ceturksnis, ir paveicis tādas lietas. Viens cilvēks var pamatā izveidot bāzi veselam muzejam,” saka Dāvja pieteicēja ”Latvijas lepnumam”, Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere.

Viņa norāda, ka nav zināmi daudz cilvēku, kuri padsmit gadu vecumā pievērstos nopietnām pētnieciskām tēmām par savu novadu un cilvēkiem.

”To visu saliekot kopā, veidojas tāds jauna cilvēka tēls, gandrīz vai nerealizējams ideāls, kuru tu ieraugi un apstulbsti, ka tāds vispār ir iespējams. Izklausīsies varbūt ļoti skaļi, bet es no visus sirds domāju, ka tādi cilvēki kā Dāvis izglābs Latvijas valsti un nākotni,” bilst Audere.

Kādēļ Dāvis dara visu to, ko dara? Atbilde pavisam vienkārša – ir sajūta, ka tā vajag.

”Ar tām lietām, kurām pieķeros, es parasti esmu apsēsts,” saka Dāvis.

“Kalnciema vēstures īpatnība tiešām ir tāda, ka īpaši 20.gadsimta otrajā pusē un atjaunotās Latvijas gados esam ”pratuši” aizlaist postā mūsu vēstures pieminekļus. Gandrīz visus, izņemot skolu un baznīcu,” saka Dāvis.

Jā, pirmajā brīdī paviršam iebraucējam liekas, ka Kalnciema pagastā nekā ievērības cienīga nav, bet Dāvja pētījumi un materiālu vākšana 11 gadu garumā pierāda, ka tie ir maldi. Piemēram, vēsturiskajā ārsta mājā – tagad pagasta bibliotēkā – soli pa solim top Kalnciema novada muzejs.

Izrādās, Kalnciemam ir gan bagāta vēsture, gan spilgti un pasaulē slaveni, bet Latvijā joprojām nezināmi novadnieki. Tā piemēram, novadnieks Ziedonis Ligers sarakstījis monogrāfiju par Āfrikas tautu kultūrām. Ligers uzskatāms par vienīgo latviskas cilmes starptautisko zināmo āfrikānistu. Kalnciems ir vienīgā vieta Latvijā, kur atrodama daļa viņa mantojuma.

Tāpat Kalnciema pagasts ir leģendāro Ziemassvētku kauju vieta. Pagastam ir arī sava īpaša skola – viena no pirmajām jaunuzbūvētajām skolām, kas uzbūvēta pēc neatkarības. Šī ir vienīgā skola Latvijā, kas visu padomju laiku nostāvēja blakus baznīcai.

”Gaismas pils meža ielokā” – tā sauc Dāvja grāmatu par savu skolu. Un vēl – skolai ir arī sava himna, tās autors, protams, ir Dāvis.

Vēsturiskajam pagastam ir Kalnciema Klīves baznīca – arī par to Dāvis sarakstījis grāmatu. Pirmais pētījums, kas tapis 16 gadu vecumā. Bet šajā baznīcā Dāvis nav tikai pētnieks, viņš ir arī draudzes ērģelnieks.

Ērģeles te ir īpašas – tās ir vienīgais saglabātais Andreja Sūnākļa darinājums. Atklāšanas koncertā tās spēlējis Jēkabs Mediņš. Savukārt ērģeļu atjaunošanas projekts tapis kopā ar Aijas kundzi no draudzes, kuras acu priekšā Dāvis no skolas puikas izaudzis par domubiedru un iedvesmotāju.

”Es droši vien arī tā vairs nedarbotos, ja nebūtu Dāvis, kurš iedvesmo,” saka Kalnciema Klīves luterāņu draudzes priekšnieka vietniece Aija Degaine.

”Latvijas Lepnuma” balvas ik gadu tiek piešķirtas ļoti dažādās nominācijās.